Prokuratūra uzdod policijai pārbaudīt, vai Kaimiņš nav valstij izkrāpis 500 eiro
Lato Lapsa27.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas Centra rajona prokuratūra Valsts policijai uzdevusi veikt papildu pārbaudi, lai noskaidrotu, vai tiešām Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš ir rakstījis nepatiesību savā paskaidrojumā par Saeimas sēdes neapmeklēšanas iemesliem, lai viņam netiktu atņemti aptuveni 500 eiro par neattaisnotu kavējumu.
Saeimas Kārtības rullis paredz, ka deputātam par Saeimas sēdes neapmeklēšanu bez attaisnojoša iemesla par katru sēdi nosaka sodu 20% apmērā no mēnešalgas. Tā kā šogad Saeimas ierindas deputāta mēneša atalgojums „uz papīra” ir 2963 eiro, tas nozīmē, ka viens vienas Saeimas sēdes neattaisnots kavējums vainīgajam izmaksā aptuveni 500 eiro.
Deputāts A. Kaimiņš nebija apmeklējis šā gada 2. maija Saeimas sēdi un nedēļu vēlāk vērsās Saeimas prezidijā ar lūgumrakstu viņu par kavējumu nesodīt, jo tas bijis attaisnots. „Pārstāvēju frakciju, paužot partijas un frakcijas nostāju un viedokli sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos par Latvijas politisko situāciju pirms Eiropas Parlamenta deputātu vēlēšanām,” Saeimas prezidijam ar savu parakstu apliecināja A. Kaimiņš.
Taču drīz pēc tam deputāta bijušais politiskais kompanjons, advokāta statusu zaudējušais Aldis Gobzems publiski paziņoja, ka A. Kaimiņš esot melojis, jo „tajā dienā Kaimiņam nebija nekādas preses, tikai bailes tikt atceltam no amatiņa un ikmēneša algas pielikumiņa”.
„Tas ir deputāta Kaimiņa līmenis. Melot pat par sīkumiem nieka 500 eiro dēļ. Tajā dienā, 2.maijā Kaimiņam nekas nebija. Bija tikai sabijies, ka kungu atbrīvos no frakcijas priekšsēdētāja biedra amata. Un viss. Plus. Viņš tajā dienā bija ziņotājs likumprojektam, neviens, Ināru Mūrnieci ieskaitot, nezināja par Kaimiņa prombūtni un meklēja Kaimiņu Saeimas plenārsēžu zālē, kad viņam bija jāziņo. Ja Kaimiņš gatavs melot 500 eiro dēļ, tad ir skaidrs, ka melo un melos par jebko,” situāciju Facebook aprakstīja A. Gobzems.
25. maijā Valsts policijā tika saņemts oficiāls iesniegums, aicinot sākt resorisko pārbaudi, lai noskaidrotu, vai 2. maijā deputāts A. Kaimiņš patiešām ir ticies ar „sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem” un vai minētā tikšanās, ja tāda tiešām notikusi, ir aizņēmusi visu Saeimas plenārsēdes laiku. Tā kā Latvijā ir ļoti maz sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu (Latvijas Televīzija, Latvijas radio, Latvijas sabiedriskais medijs), to noskaidrot būtu ļoti vienkārši.
„Ja tikšanās nav notikusi vai aizņēmusi tikai nelielu daļu no Saeimas plenārsēdes laika, tas nozīmē, ka Saeimas deputāts ir veicis apzinātas krāpnieciskas darbības, lai no valsts budžeta līdzekļiem izkrāptu viņam nepienākošos finanšu līdzekļus, un tādā gadījumā aicinu sākt kriminālprocesu par šo noziedzīgo nodarījumu,” bija norādīts iesniegumā.
Kaut gan iesniegumā bija skaidri norādīts uz iespējamu krāpniecību, kā rezultātā valsts varētu būt zaudējusi ievērojamu naudas summu, jau septiņas dienas pēc iesnieguma nosūtīšanas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirknī tika pieņemts lēmums atteikties uzsākt kriminālprocesu. Turklāt bija skaidrs, ka nekādu pārbaudi policija faktiski nav veikusi.
Iesniegums Valsts policijas centrālajam birojam bija pa pastu nosūtīts 24. maijā, piektdienā. Ātrākais, kad tas varēja tikt saņemts, bija 27. maijs, pirmdienā. Ne ātrāk kā dienas laikā šis iesniegums varēja tikt nogādāts atbilstoši piederībai Rīgas Centra rajona iecirknī. Tas nozīmē, ka Valsts policija varēja sākt izvērtēt tikai 28. maijā, savukārt jau 31. maijā pieņemts lēmums atteikties uzsākt kriminālprocesu.
Laikā no 28. līdz 31. maijam bija fiziski neiespējami veikt resorisko pārbaudi par iesniegumā minētajiem faktiem, nosūtot pieprasījumus medijiem un pieprasot paskaidrojumus no iesaistītajām personām, no tām saņemot nepieciešamo informāciju manis sniegtās informācijas izvērtēšanai. Tas nozīmēja, ka Valsts policijas amatpersonas, izvērtējot iesniegumu, bija rīkojušās nolaidīgi un informācija nav objektīvi izvērtēta.
Nu šo policijas nolaidību ir atzinusi arī prokuratūra. „Pārbaudot Jūsu sūdzībā minēto un materiālu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, secinu, ka nepieciešams veikt papildu resorisko pārbaudi par sūdzībā izklāstītajām ziņām. 2019. gada 19. jūnijā tika pieņemts lēmums atcelt lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu un materiālu nosūtīt papildu resoriskās pārbaudes veikšanai VP RRP Rīgas Centra iecirknim,” oficiāli informē Rīgas Centra rajona prokuratūras prokurors Kaspars Andruškins.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
