Prokuratūras „inovācija” – lēmumus nomaskēt kā „skaidrojošas vēstules”, lai tos nebūtu iespējams pārsūdzēt
Pietiek lasītājs21.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Turpinot tēmu par Tukuma iecirkņa Kārtības policijas priekšnieka Māra Trēdes un Tukuma rajona prokuratūras ciešajām saitēm, nosūtu prokurores pārdomu vēstuli par noziedzīgām darbībām. Lūdzu informēt sabiedrību par prokuratūras jauno pieeju lēmumus pieņemt informatīvu, „skaidrojošu” vēstuļu formā, lai tos nebūtu iespējams pārsūdzēt.
LATVIJAS REPUBLIKAS PROKURATŪRA
TUKUMA RAJONA PROKURATŪRA
2020.gada 18.maijā
Par iesnieguma izvērtēšanu
2020.gada 30.martā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirknī reģistrēts iesniegums par Eiropas Finanšu līdzekļu izkrāpšanu. Iesniegumā norādīs, ka Eiropas Savienība finansē meliorācijas sistēmas pārbūvi vietās, kur tās darbību traucē elektropārvaldes līnija. Projekta ietvaros konstatētas 19 šādas vietas. Eiropas Savienība ir piešķīrusi līdzekļus projektam meliorācijas sistēmas pārbūvei. Piešķirtie līdzekļi ir piesavināti, tā kā nevienā no būvprojektā paredzētajām vietām meliorācija netika pārbūvēta.
Ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora S..Bisenieka 2020.gada 28.aprīļa lēmumu atteikts uzsākt kriminālprocesu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta pirmo punktu, t.i., nav noticis noziedzīgs nodarījums.
Par minēto lēmumu paziņots iesnieguma iesniedzējam. Paziņojumu parakstījis Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks M.Trēde. Paziņojumā ir norādīts, ka ir tiesības lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu pārsūdzēt Tukuma rajona prokuratūrā 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas.
2020.gada 8.maijā Tukuma rajona prokuratūrā saņemts iesniegums, kurā lūgts uzsākt kriminālprocesu par M.Trēdes paziņojumā norādīto faktu viltojumu. Iesniegumā norādīts, ka paziņojumā par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu norādīta atsauce uz iesniedzēja iesniegumu ar saturu par iespējami izkrāptiem Eiropas Savienības līdzekļiem meliorācijas sistēmas pārbūvei, ko nav iespējams veikt, jo to traucē elektropārvaldes līnija ir viltojums. Iesniedzējs nav iesniedzis šāda satura iesniegumu un uzskata par pretlikumīgu M.Trēdes atsauci uz iesniedzēja tiesībām pārsūdzēt lēmumu, tā kā iesniedzējs nav likuma pilnvarota persona, kurai ir pārsūdzības tiesības. Izskatāmajā lietā pārsūdzības tiesības ir Eiropas Komisijai, kas ir cietusī puse saistībā ar izkrāptajiem finanšu līdzekļiem.
Iesnieguma izvērtēšanas gaitā, kā arī pārbaudot atteikuma materiālu Nr.398 konstatēju, ka lēmumu par atteikšanos ierosināt kriminālprocesu pieņēmis Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors S..Bisenieks, savukārt Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks M.Trēde ir parakstījis paziņojumu par minētā lēmuma pieņemšanu un tā pārsūdzības kārtību.
No atteikuma materiāla redzams, ka iesniegumu par Eiropas Finanšu līdzekļu izkrāpšanu ir iesniedzis.
Kriminālprocesa likuma 373.panta piektā daļa noteic, ka lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu šā likuma 369.panta otrās daļas 1., 2. un 4.punktā minētās personas 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas var pārsūdzēt prokuroram, ja lēmumu pieņēmis izmeklētājs, vai amatā augstākam prokuroram, ja lēmumu pieņēmis prokurors.
Uzskatu, ka Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks M.Trēde paziņojumā par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu ir kļūdaini norādījis, ka pārsūdzības tiesības ir iesnieguma iesniedzējam, tomēr minētais apstāklis neietekmē Lēmuma par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu likumību un pamatotību.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 370.pantu kriminālprocesu var uzsākt, ja pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums, vai arī, ja ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un tās ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm.
Uzskatu, ka Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka M.Trēdes rīcībā nav saskatāms Kriminālprocesa likuma 370.pantā paredzētais kriminālprocesa uzsākšanas pamats.
Šī atbilde ir skaidrojoša un nesatur nekāda veida nolēmumu, līdz ar ko tās pārsūdzība normatīvajos aktos nav paredzēta.
Tukuma rajona prokuratūras prokurore Daiga Miķe
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
