Prokuratūras pacietības mērs beidzies, „mantas apsaimniekotājam” Meroni „treknie gadi”, visticamākais, beidzas

Jau 2012. gada rudenī publiski tika minēts, ka Ģenerālprokuratūra, kas Meroni uzticējusi Lembergu ģimenes par labu valstij arestētās mantas pārvaldīšanu, nav apmierināta ar šveicieša darbību un apsver iespēju, ka arestētās mantas pārvaldīšanu uzņemtos valsts pati.

Ģenerālprokuratūrai esot vairāki iebildumi pret Meroni līdzšinējo darbību, kas padarot aizvien reālāku iespēju, ka ar tiesas kā procesa virzītāja lēmumu Lemberga arestētās mantas pārvaldīšana varētu tikt uzticēta valstij pašai. Tostarp Meroni neesot bijis atsaucīgs Ģenerālprokuratūras prasībai iesniegt detalizētus finanšu pārskatus par pēdējo gadu rīcību ar viņam uzticēto arestēto mantu.

Taču toreiz iebildumi tika pieklusināti, un visus nākamos gadus Meroni ir bijušas iespējas maksimāli brīvi rīkoties ar arestēto mantu, ne tikai tērējot savām personiskajām vajadzībām ienākumus no tās, bet arī veicot darbības, kuru rezultātā ienesīgākie Ventspils tranzītuzņēmumi ir nonākuši Meroni vai ar viņu acīmredzami saistītu personu faktiskā īpašumā.

Šā gada februārī kļuva zināms, ka par Ventspils tranzītbiznesa milža AS Ventbunkers vienīgo oficiālo labuma guvēju ir kļuvusi Austrijas iedzīvotāja Ursula Haranda, kas publiski tiek dēvēta par advokāta grāmatvedi.

Šī situācija nozīmē, ka Ventbunkers – un tātad arī visi koncerna uzņēmumi – ir nonācis faktiskā Šveices advokāta pārziņā, turklāt tā akciju „pirkuma” shēma īstenota, izmantojot paša uzņēmuma finanšu līdzekļus, zaudētājos paliekot Latvijas valstij.

Aivara Lemberga krimināllietā par cietušo atzītais uzņēmums Pars Termināls (iepriekš – Man-Tess) tiesai iesniegtā dokumentā šo iznākumu ir novērtējis kā Latvijas valstij nodarītu zaudējumu potenciāli 50-70 miljonu eiro apmērā.

Publiski ir izskanējis, ka policijā arī saistībā ar aprakstītajiem faktiem ir sākti vismaz divi kriminālprocesi, un tāpat Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā tiek izmeklēts kriminālprocess par nelikumībām partiju finansēšanā, kurās figurē Meroni kontrolēti uzņēmumi.

Taču šie procesi līdz šim uz priekšu virzījušies ļoti lēni, un šī „bremzēšana” varētu būt saistīta ar jau iepriekš publiskotajām ziņām, kas uzskatāmi apliecināja, kā prokuratūras pārstāvji savulaik ir palīdzējuši R. Meroni veikt iespaidīgu darījumu, par būtiski samazinātu cenu pārdodot AS Ventspils nafta akciju kontrolpaketi un pirms šī darījuma apejot tiesu, kuras atļauja būtu bijusi vajadzīga.

Savukārt pēc tam atklātībā nonāca sarakste, kas demonstrēja Meroni apkalpojošā advokātu biroja Spilbridge ciešo saikni ar Ģenerālprokuratūru šīs shēmas īstenošanas laikā un tieši saistībā ar šo shēmu: piemēram, biroja pārstāve Benita Balana bija informējusi Meroni, ka tieši saskaņā ar prokurora Jura Jurisa sniegtām instrukcijām viņa esot nodevusi Šveices advokāta vēstuli Ģenerālprokuratūras sekretariātā.

Taču jaunākā informācija no Ģenerālprokuratūras tagad liecina, ka „saudzēšanas laiks” un līdz ar to arī Meroni „treknie gadi” varētu būt beigušies, - pirmām kārtām šī attieksmes maiņa varētu būt saistīta ar paša Šveices advokāta rīcību.

Kā zināms, Saeimas vēlēšanu iznākums nav atnesis Meroni vēlamos rezultātus, neraugoties uz nopietnajām „investīcijām” politiskajās partijās un virknē to pārstāvju, - kriminālprocesi turpinās, pārmaiņas ostās nav pietiekami nozīmīgas, lai sniegtu nozīmīgas priekšrocības Meroni tranzītbiznesa uzņēmumiem, un nav izdevies arī apturēt Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projektu. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests uzlicis vairākus liegumus viņa kontrolētajam uzņēmumam Latvijas Naftas tranzīts.

Šajā situācijā, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, Šveices advokāts vai ar viņu saistītas personas esot izdarījušas tiešu spiedienu uz Ģenerālprokuratūru, cerot caur to panākt vismaz kriminālprocesu pārtraukšanu. Taču šis spiediens devis tieši pretēju rezultātu, - tas uztverts par gandrīz vai šantāžu, liekot iestādes vadībai lemt par līdzšinējās iecietīgās attieksmes pārskatīšanu.

Vairāki savstarpēji nesaistīti Pietiek informācijas avoti arī ir apliecinājuši, ka, aptvēris šīs taktikas nevēlamo iznākumu, Meroni izmantojis savu ietekmi uz Jauno konservatīvo partiju, kuras pārstāvji savulaik pat oficiāli „barojušies” no Meroni uzņēmumiem, lai „vestu pie prāta” prokuratūras vadību. Tieši ar to varot būt saistīts partijas pārstāvja, tieslietu ministra Jāņa Bordāna paziņojums par neuzticību ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram.

Novērtē šo rakstu: