Prokurore deklarācijā noslēpusi daļu ienākumu - vismaz 25,5 tūkstošus eiro, par kuriem veikusi iespaidīgu pirkumu
PIETIEK10.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas Latgales priekšpilsētas prokuratūras prokurore Katažina Careva ir amatpersonas deklarācijā noslēpusi daļu ienākumu, par kuriem veikusi iespaidīgu pirkumu, - tas nepārprotami izriet no viņas valsts amatpersonas deklarācijā uzrādītajiem datiem.
Prokurores K. Carevas amatpersonas deklarācija par 2019. gadu rāda, ka 2020. gadu viņa sākusi ar 5000 eiro uzkrājumu Luminor bankā un viņas ieņemamajam amatam un oficiālajiem ienākumiem (32 770 eiro pirms nodokļu nomaksas) pietiekami iespaidīgiem skaidrās naudas uzkrājumiem – 7000 eiro.
Savukārt 2020. gadā prokurore ir veikusi iespaidīgu pirkumu 57 400 eiro apmērā. Kas tieši pirkts, nav skaidrs, jo pēc būtības nav mainījies viņas oficiāli deklarēto nekustamo īpašumu saraksts, un arī automašīna ir tā pati – 2006. gada izlaiduma BMW X5.
Taču īstās neskaidrības sākas, saskaitot prokurores K. Carevas oficiālos ienākumus un salīdzinot tos ar iespaidīgā pirkuma apmēriem. No deklarācijas pazuduši 5000 eiro bezskaidras naudas uzkrājumi, savukārt skaidrās naudas uzkrājumi ir vēl par 1000 eiro palielinājušies, sasniedzot 8000 eiro „tumbočkā”.
Prokurore nav deklarējusi nekādas parādsaistības, savukārt viņas ienākumi ir bijuši 36 680 eiro alga prokuratūrā (pirms nodokļu nomaksas), kā arī 136 eiro pabalsts un uzturlīdzekļi un dāvinājums no kāda vīrieša 3170 eiro apmērā.
Tas nozīmē, ka kopējie prokurores K. Carevas 2020. gada oficiālie ienākumi ir bijuši 24 592 eiro (ja pieņem, ka viņai ir viens bērns – apgādājamais, par ko arī maksāti uzturlīdzekļi) + 136 eiro + 3170 eiro = 27 898 eiro.
Šai summai vēl jāpieskaita 4000 eiro, kas pazuduši no iekrājumiem, un tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja prokurore citām vajadzībām nav tērējusi ne centa, viņai kāda pirkuma veikšanai oficiāli ir bijuši ne vairāk kā 31 898 eiro.
Taču, kā redzams no amatpersonas deklarācijas, prokurore K. Careva ir deklarējusi 57 400 eiro vērtu pirkumu. Tas savukārt nozīmē, ka no nezināmiem, nedeklarētiem avotiem prokurore ir saņēmusi 25,5 tūkstošus eiro, kas izmantoti pirkuma veikumam. Turklāt skaidri saprotams, ka reāli „melnās naudas” summa ir bijusi daudz lielāka, jo prokurorei ir nepieciešami arī līdzekļi ikdienas vajadzībām.
Tā kā ne Valsts ieņēmumu dienests, ne KNAB, ne prokuratūra paši šos faktus nav pamanījuši, šī informācija nosūtīta visām trim šīm iestādēm. Tiesa, kā zināms, ne prokuratūra, ne KNAB necenšas pat imitēt prokuroru finanšu „tīrības” sistemātiskas pārbaudes.
Prokurore K. Careva ievērību nesen ieguva, Latvijas televīzijā atklājot detalizētas ziņas par Tukumā bojāgājušā cilvēka iespējamo psihisko kaiti – piromāniju.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
