Prokurores Jirgenas trauksmes cēlāja ziņojums, kuram uzspļāva Augstākās tiesas priekšsēdētājs Strupišs un 28 tiesneši: pilns teksts

Krimināllikuma 290. pantā ir paredzēta kriminālatbildība par personas saukšanu pie kriminālatbildības, zinot, ka tā nav vainīga, ja to izdarījis prokurors.

Prokuratūras likuma 5. panta pirmajā daļā noteikts, ka prokurors lēmumus pieņem patstāvīgi un vienpersoniski, pamatojoties uz savu pārliecību un likumiem, ievērojot personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, nevainīguma prezumpciju, patiesību un likumību.

Prokuratūras likuma 6. panta pirmajā daļā noteikts, ka prokurors savā darbībā ir neatkarīgs no citu valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju vai amatpersonu ietekmes un pakļaujas tikai likumam. Bet šīs normas ceturtajā daļā noteikts, ka amatā augstāks prokurors ir tiesīgs dot norādījumus vai pieņemt savā lietvedībā jebkuru lietu, bet nav tiesīgs dot norādījumus vai uzdot prokuroram veikt darbības pret viņa pārliecību.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns kriminālprocesā Nr. 28120000324 (tā saucamais speciālo lidojumu kriminālprocess) ir pārkāpis Prokuratūras likuma 6. panta ceturto daļu un uzdeva man kā šī kriminālprocesa uzraugošajam prokuroram veikt darbības pret manu pārliecību. Turklāt viņš kūdīja mani izdarīt noziegumu - saukt pie kriminālatbildības personu, neņemot vērā to, ka manā ieskatā šī persona nav vainīga.

Ģenerālprokurors J. Stukāns šī kriminālprocesa izmeklēšanas laikā aktīvi iesaistījās izmeklēšanas gaitas un virzības apspriedēs (pat iepazinās ar kriminālprocesa materiāliem), kuru laikā, īpaši, sākot ar 2024. gada septembri, es kā uzraugošais prokurors sapratu, ka man un ģenerālprokuroram J. Stukānam ir pretēji viedokļi gan par personu loku, kuras šajā kriminālprocesā ir saucamas pie kriminālatbildības, gan par šo personu darbību kvalifikāciju.

2024. gada 20. septembra sapulcē piedalījās ģenerālprokurors J. Stukāns, Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors [], Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors [], es, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk tekstā – KNAB) Otrās pārvaldes priekšniece [] un Otrās pārvaldes Otrās nodaļas vecāka inspektore (izmeklētāja) [].

Šī bija pirmā sapulce, kurā sapratu, ka ģenerālprokuroram neder mani juridiskie argumenti, ka viņa viedokli par personu vainīgumu nespēj ietekmēt ne mani, ne [] un abu KNAB darbinieču argumenti. Ģenerālprokuroram bija cits viedoklis, kas, savukārt, bija pret manu pārliecību. Es ģenerālprokuroru informēju, ka pret savu pārliecību nerīkošos un ierosināju viņam piesaistīt citu prokuroru. Pēc šīs sapulces kriminālprocesam Nr. 28120000324 tika piesaistīts otrs uzraugošais prokurors – Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras prokurore [].

2024. gada 30. oktobrī notika sapulce paplašinātā sastāvā – [], [], [], es, [] un viņas priekšnieks - virsprokurors [], kā arī [] un []. [] bija sagatavojusi savu viedokli par personām, kuras viņasprāt ir saucamas pie kriminālatbildības un šo personu darbību juridisko kvalifikāciju. Tā vietā, lai pārrunātu [] viedokli, ģenerālprokurors turpināja mani pārliecināt par mana viedokļa nepareizību, lai gan [] bija cits viedoklis nekā man un tas vairāk saderēja ar J. Stukāna viedokli. Es atkārtoti ģenerālprokuroru informēju, ka pret savu pārliecību nerīkošos un personai, kurai viņš vēlas, lai es ceļu apsūdzību, apsūdzību necelšu.

2025. gada 7.janvārī notika pēdējā sapulce, kurā dalību ņēmu es, J. Stukāns, [] un [].

Šis bija kritisks punkts, jo pret mani vairāku sapulču laikā vērstā ģenerālprokurora realizētā  bosinga rezultātā (sapulču laikā viņš izteica man aizskarošas piezīmes, piem., - kā Tu skolu pabeidzi, tikai idiotam nav skaidrs un tml.) es tiku emocionāli sagrauta un šobrīd atrodos uz slimības lapas ar ārstu diagnosticētu saslimšanu – izdegšana.

2025. gada 7. janvāra sapulci, kas ilga 2 stundas, ģenerālprokurors uzsāka ar monologu par to, ka sabiedrība nesapratīs, ja pie kriminālatbildības netiks saukta persona par kuru diskusija ilga no septembra. Tāpēc šai personai esot jāceļ apsūdzība un jāvirza lieta uz tiesu, jo, ja tiesa šo personu attaisnos, tad tā būs tiesas problēma nevis mūsu. Arī pirms manis prokurori, šādu apspriežu rezultātā esot mainījuši savas domas un cēluši apsūdzības, lai gan sākumā esot bijuši pretējās domās. Tādējādi ģenerālprokurors man lika saprast, ka šis nebūs pirmais gadījums, kad prokurors rīkojas pretēji savai pārliecībai.

Lai gan tā brīža procesa virzītāja [] jau kopš septembra bija sagatavojusi aizdomās turēto lēmumu projektus un bija gatava šos lēmumus uzrādīt attiecīgajām personām, J. Stukāna iebildumu dēļ – viņam bija viedoklis, ka procesā pie atbildības papildus saucama vēl viena persona, kopš septembra faktiski notika “mīņāšanās uz vietas”, jo J. Stukāns neļāva virzīties uz priekšu kamēr netiek izlemts jautājums par tās personas atbildību, kura viņaprāt ir saucama pie atbildības. Mans tiešais priekšnieks – virsprokurors [] vairākkārt sagatavoja rakstisku viedokli, kurā pamatoja viedokli, kāpēc šīs personas darbībās nav noziedzīgu nodarījumu sastāvs, bet J. Stukānu šis viedoklis nepārliecināja.

2025. gada 7. janvāra sapulcē J. Stukāns paziņoja, ka jārīkojas steidzami, tāpēc lieta tikšot “izņemta” no KNAB un nodota manā lietvedībā, neļaujot KNAB ar mani saskaņotās personas atzīt par aizdomās turētajiem, jo lēmumu izsniegšanas procedūra kavēšot procesa virzību. Kad es J. Stukānam jautāju, kā sabiedrībai tiks skaidrota šāda procesa virzība, J. Stukāns atbildēja, ka viņš izskaidros, ka tas notiek tāpēc, ka KNAB netiek galā ar izmeklēšanu.

Attiecībā par to kas notiks pēc procesa pārņemšanas, J. Stukāns norādīja, ka man būs jāsagatavo apsūdzības un jāparāda viņam. Un ja to saturs viņu neapmierinās, viņš mani nomainīs pret citu prokuroru ar pamatojumu, ka es esmu izvēlējusies nepareizu virzienu un netieku galā ar saviem pienākumiem.

Pretēji tam, ko J. Stukāns runāja šajās sapulcēs, publiskajā telpā viņš vairākkārt ir norādījis, ka izmeklēšanas novilcināšana šajā procesā netiek pieļauta, ka visi tiek galā ar saviem pienākumiem. Tas man liek domāt, ka daļa no tā, ko J. Stukāns šajās sapulcēs pauda ir vērsta tikai uz to, lai piespiestu mani rīkoties pretēji savai pārliecībai, ļaunprātīgi izmantojot savas amata pilnvaras un autoritāti. Turklāt, 2025. gada 10. februāra raidījumā “Kas notiek Latvijā” J. Stukāns, skaidrojot to, kas notiek šajā procesā, meloja. Lai gan J. Stukāns šajā raidījumā teica, ka viedokļu atšķirības ir citu prokuroru starpā un KNAB izmeklētāju starpā, patiesībā ne man, ne amatā augstākajam prokuroram [] šajā procesā nekad nav bijušas viedokļu atšķirības ne savā starpā, ne ar KNAB izmeklētājiem.

2025. gada 7. janvāra sapulcē J. Stukāns cita starpā izteicās arī par  prokurores [] iepriekš pausto viedokli. J. Stukāns teica, ka [] tādu sagatavoja, lai viņam izpatiktu. Visticamāk, ka tas neatbilst patiesībai. Bet šis J. Stukāna izteikums ļoti labi atklāj un raksturo J. Stukāna izpratni par to, kāda ir viņa loma un ietekmes iespējas uz prokuroriem. Proti, ka prokuroram ir jārīkojas nevis pēc savas iekšējās pārliecības, bet gan, lai kādam izpatiktu.

2024. gada 17. septembra “Panorāmā” bija sižets par to, ka J. Stukāns ir ticies ar opozīcijā esošo “Apvienoto sarakstu” un pārrunājis “ekspremjera Krišjāņa Kariņa lidojumu lietu”. Pēc pārrunām, kas notika aiz slēgtām durvīm, J. Stukānam un “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājam E. Tavaram blakus stāvot, E. Tavars publiski pauda, ka: “Kariņa lietā nebūs “kā Zolitūdes gadījumā, ka vainīga ir skrūve vai ierindas ierēdnīši, bet gan cilvēki, kuri baudījuši labumus par nodokļu maksātāju naudu. Vainīgie būs zināmi līdz gada beigām.””

Tā kā J. Stukāna nelikumīgās aktivitātes saistībā ar manas pārliecības ietekmēšanu sākās tieši pēc šajā “Panorāmā” atspoguļotās J. Stukāna tikšanās ar politiķiem, tad tas, manuprāt, atklāj J. Stukāna motivāciju, kāpēc viņš tik ļoti vēlas, lai pie kriminālatbildības sauc to personu, par kuru man un viņam bija strīds. Turklāt, 2025. gada 7. janvārī J. Stukāna teiktais, ka apsūdzības personām jāceļ steidzami, liek man domāt, ka tas saistīts ar J. Stukāna vēlmi ieņemt ģenerālprokurora amatu uz vēl vienu termiņu.

Man nav zināms tas, ko ģenerālprokurors J. Stukāns 2024. gada 17.septembrī politiķiem no “Apvienotā saraksta” stāstīja par kriminālprocesu Nr. 28120000324. Bet, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 375. panta pirmo daļu, kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums. J. Stukāns nav minētā kriminālprocesa virzītājs. Tādējādi viņam nav un nebija tiesības apspriest šo kriminālprocesu ar politiķiem. Tas, vai J. Stukāns, iespējams, ir izpaudis izmeklēšanas noslēpumu, arī ir viens no iemesliem, kas vērtējams, pārbaudot šo trauksmes ziņojumu.

Saskaņā ar Prokuratūras likuma 41.¹ panta 4. un 5. punktu ģenerālprokuroru var atlaist no amata, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā konstatēts, ka viņš, pildot dienesta pienākumus, pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kā rezultātā iestājušās būtiskas kaitīgas sekas vai pieļāvis apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar viņa amatu.

Uzskatu, ka manā trauksmes cēlēja ziņojumā norādītā informācija satur ziņas par ģenerālprokurora J. Stukāna, iespējams veiktiem pārkāpumiem, kas dod pamatu uzsākt pārbaudi Prokuratūras likuma 41.³  panta kārtībā.

Novērtē šo rakstu: