Protams, ka ar 350 miljoniem no Latvijas valsts vien mums nepietiks un vajadzēs vēl
Martins Gauss, airBaltic izpilddirektors11.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā aviācijas nozarē pieredzējām līdz šim lielāko krīzi. Tā pilnībā ir mainījusi šo nozari.
Droši lidojumi neveicina vīrusa izplatību
Tā kā vīrusa izplatība bijusi līdzīga visā Eiropā, situācija citās valstīs ir viegli salīdzināma. Pavasarī un vasaras sākumā vairums lidsabiedrību Eiropā saņēma dažāda veida valsts atbalstu – lielākā vai mazākā apmērā.
Valstu valdības visā Eiropā, tostarp Latvijā, ļoti labi saprot vietējo lidsabiedrību ietekmi uz savienojamību un IKP. Lidsabiedrībām un lidostām saskaroties ar grūtībām, dabiski tiek ietekmēti arī citi uzņēmumi nozarē – ar tūrismu saistītas kompānijas, taksometru uzņēmumi, veikali, lidlauka pakalpojumu kompānijas, degvielas piegādātāji, lidmašīnu un to rezerves daļu ražotāji, kā arī daudzi citi.
Latvijā daļa cilvēku joprojām bažījas, ka tieši aviācija veicina vīrusa izplatību, taču dažādi pētījumi norāda, ka nepastāv saikne starp inficēto cilvēku ierašanos valstī un vīrusa izplatību valsts līmenī. Jau 2020. gada oktobrī Eiropas Komisija aicināja dalībvalstis atjaunot brīvu cilvēku pārvietošanos. Aviācijas nozare jaunajai realitātei ir labi pielāgojusies, un lidošana šobrīd nešaubīgi ir drošākais transporta veids.
Pētījumu uzņēmuma Oxford Research Baltics dati apliecina, ka jau ilgāku laiku ar gaisa transportu ievesto Covid-19 pozitīvo gadījumu skaits ir ļoti zems, salīdzinot ar kopējo jaunu inficēšanās gadījumu skaitu valstī. Pieejamā statistika norāda, ka 2020. gada pēdējā ceturksnī, kad vīrusa izplatība Latvijā un Eiropā ievērojami pieauga, ar aviāciju Latvijā tika ievesti vidēji vien seši Covid-19 pozitīvi pasažieri nedēļā, kamēr valstī reģistrēto jauno inficēšanās gadījumu skaits bieži pārsniedza 1000.
Atkārtota valstu atbalsta sniegšana nozarē ir nenovēršama
Šobrīd mēs esam jauna gada sākumā, un mūs sagaida daži smagi mēneši, kuru laikā mēs varētu pieredzēt atsevišķu Eiropas lidsabiedrību atkārtotu vēršanos pie savām valdībām ar lūgumu piešķirt tām papildu valsts atbalstu. Tas ir nenovēršami.
Taču, vakcīnai Eiropā un pasaulē pakāpeniski kļūstot aizvien pieejamākai, mēs ceram, ka līdz vasarai tiks atjaunota lidošana un valdības atcels dažādus ceļošanas ierobežojumus. Atsevišķi ierobežojumi saglabāsies, padarot lidošanu tuvākajā nākotnē citādāku, nekā bijām pieraduši pirms pandēmijas, taču, neskatoties uz to, lidošana būs pieejama un droša.
Līdzko vakcinācijas tempi paātrināsies, gaidāma ātra atlabšana
Galvenie faktori, kas nākotnē atkal nodrošinās ceļošanas iespējas, ir vakcīnas, veselības un drošības pasākumi, kā arī kopīga atbildība un vienotība. Aviācijas nozares profesionāļi, tostarp mēs lidsabiedrībā airBaltic, esam pieraduši strādāt paaugstinātas drošības vidē. To mēs esam kārtējo reizi pierādījuši pēdējā gada laikā, kad ātri tika ieviesti jauni pasākumi, lai nodrošinātu mūsu darbinieku un pasažieru drošību un veselību.
Papildus mūsu pasākumiem mēs atzinīgi novērtējam Pasaules Veselības organizācijas un vietējo varasiestāžu rekomendācijas, lai spētu parūpēties par mūsu pasažieriem un darbiniekiem, cik labi vien iespējams.
Cilvēki ilgojas pēc ceļošanas, un, kā mēs to novērojām pagājušajā vasarā, kad atkal tika atvērtas robežas un bija iespējama droša ceļošana atpūtas nolūkos, pieprasījums atjaunojās visai ātri. Tas pats notiks, kad būs droši atcelt ierobežojumus.
Balstoties uz dažādiem atlabšanas scenārijiem, mēs jau esam sagatavojušies šī gada vasaras sezonai, un mēs no Rīgas piedāvāsim reisus uz vairāk nekā 65 galamērķiem. Līdzko airBaltic būs atjaunojusi stabilu un regulāru darbību, mēs atkal spēsim veicināt Latvijas ekonomiku, tādējādi palīdzot atbalstīt vietējos uzņēmumus.
Līdzīgi kā citi nozīmīgi notikumi, kas pagātnē izraisījuši krīzes aviācijas nozarē, pašreizējā krīze šo nozari izmainījusi uz visiem laikiem. Neskatoties uz to, mēs esam gatavi atkal piedzīvot izaugsmi, jo Eiropas aviācijas nozare beidzot redz gaismu tuneļa galā, kamēr būs pieejamas aizvien vairāk vakcīnu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
