Iesaki rakstu: 
Mierīga varas maiņa, bez skandāla un klopes, saskaņā ar brīvu vēlēšanu rezultātiem jau izsenis tiek dēvēta par demokrātijas svētkiem. Šāds prieka brīdis gaida rīdziniekus jau pēc dažām nedēļām. Par Rīgas iepriekšējās politstruktūras sabrukumu vairs nešaubās neviens, un tagad vēlētāju rokās būs sastutēt jaunu. Ne nu gluži pašiem, bet caur vēlētiem priekšstāvjiem.
Te nu ir vieta prātojumiem un padomiem. Un labus padomus vislabprātāk dod tie, kuri vairs nespēj rādīt sliktu piemēru. Šai pazīmei es atbilstu pilnībā. Esmu dzimis rīdzinieks un vairāk nekā 60 gadu savas dzīves esmu bijis saistīts ar to gan sadzīviski, gan juridiski. Nu jau vairākas municipālo vēlēšanu reizes mani dzina izmisumā, jo balsošanu uzskatu par brīva cilvēka vienīgo politisko pienākumu, bet izvēle, teiksim tā pieklājīgi, no draņķīgas pamazām noslīdēja īsti sarežģītā. Tad nu dzīves novakarā atrisināju šo ķezu ar mukšanas metodi – izdeklarējos no dzimtās pilsētas un tagad bez bēdu varu irgoties par pakaļpalicēju spazmām.
Sāksim ar vienkāršu jautājumu: dārgie vēlētāji, vai vēlaties dzīvot plaukstošā un skaistā pilsētā? Jā? Tad jums būtu jāatbalsta šāda programma:
uzbūvēsim prettrokšņu aizsargsienas visās pilsētas vietās, kur ir trokšņa vai putekļu piesārņojums no dzelzceļa;
Lielrīga kļūs par Latvijas attīstības motoru;
piecos gados atjaunoti visi lielie Rīgas tilti;
pamanīsim, negaidīsim, palīdzēsim un neaizmirsīsim – nevienam nav apsolīta mūžīga veselība;
bezmaksas pusdienas skolās no 1. līdz 12. klasei ieskaitot;
pilsētai viena centra vietā būs vairāki;
autotranzīta plūsmu novirzīsim uz apvedceļiem;
īstenosim daudzdzīvokļu māju renovāciju, nepalielinot kopējos ikmēneša maksājumus;
piešķirt 500 eiro pabalstu katram jaundzimušajam;
Rīgai jāzina savi varoņi un ļaundari!
mājokli Rīgā varēs iegādāties ikviens strādājošais;
nodrošināsim jaunu pilsētas dzelzceļu pa esošajām sliedēm, kas trīs reizes samazinātu ceļā pavadāmo laiku;
Rīgas bankas organizēšana pašvaldības līdzekļu drošai glabāšanai;
izveidot dzīvnieku patversmes un nodrošināt ar kaķu mājiņām un putnu barotavām katru ielu;
ieviesīsim upes tramvajus vairākos maršrutos.
Tiesa, pasakainais saraksts mazliet atgādina uzlīmes tekstu uz vīna pudeles lielveikala apakšējā plauktā: “Smalka, pilnskanīga buķete ar upeņu, riekstu un žāvētu aprikožu aroma notīm, labi pieskanēs gaļas, zivju un siera ēdieniem.” Un, tikai atkorķējot šo uz 2,99 nocenoto vīndarīšanas brīnumu, uzzināsit, ka tas ož pēc slapja suņa.
Iepriekš uzburtais 15 punktu saraksts nav smirdīga vīna rosināts murgs, bet gan konkrēti citāti no partiju publicētā piedāvājuma šīm Rīgas domes vēlēšanām, pa vienam no katra. Un visi mediju kanāli pildās ar pārgudru spriedelēšanu par partiju programmām, to stiprajām pusēm, akcentiem un atšķirībām. Varu tikai turpināt brīnīties par it kā nopietnu politologu apbrīnojami spītīgo stulbumu, analizējot un salīdzinot šos brūvējumus.
Vai ir iespējama kāda racionāla stratēģija savas balss izmantošanā šajās vēlēšanās? Manuprāt, ir.
1.Neklausīties politologu pārgudrībās. Vai kāds no šiem jūs brīdināja, ka atparisti fiksi iztīrīs jūsu kabatas par dažiem miljoniņiem partiju (proti, sevis pašu) finansēšanai un mēģinās nospert vēl tikpat kaut kādām vēsturiskām kompensācijām? Vai izstiepsies dubultšpagatā, lai paturētu augstā politiskā amatā kādas bankas bezkaunīgas izzagšanas piesedzēju?
2.Atrast savu mīluli un balsot par to. Attiecīgajā sarakstā pievilkt savējam plusiņu un visus pārējos svītrot – bez mazākajām šaubām.
3.Tam, kurš savu simpātiju nav atradis, jābalso par kašķīgāko kompāniju, kurai ir cerības iekļūt Rīgas domē. Tā ir vienīgā metode, kā nepieļaut pilsētas kases pilnīgu izzagšanu jau pirmajā ziemā.
Pārpublicēts no aprinkis.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
