Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sabiedrības par atklātību “Delna” bijušās vadītājas Ineses Voikas darbības imitācija ir vispārzināms fakts. Viņa centusies it visur būt klāt kā kompetenta uzraudzītāja – “Latvijas kuģniecības” privatizācijas procesā, bankas “Citadele” pārdošanā un pat Zolitūdes traģēdijas lietā. Vairāk gan atmiņā palicis, kā Zolitūdes traģēdijas  sabiedriskās izmeklēšanas komisija, kurā iefīrējās arī Voika, savu darbu sāka ar pašu svarīgāko jautājumu, proti, komisijas locekļu atalgojumu.

Voika sevi raksturo jaudīgi – labas pārvaldības un pretkorupcijas eksperte, esot arī iedibinājusi jaunas tradīcijas Latvijas politikas uzraudzībā un principu noteikšanā (kustībapar.lv). Par to, kā viņas realizētā ekspertīze izskatās dabā, ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir bijusi iespēja pārliecināties pat vairākkārt. Pietiek atcerēties kaut vai trīs minēto notikumu uzraudzības procesus – tie izvērtās skandālos un galu galā – fiasko. 

Nu Voika ievēlēta 13. Saeimā un joprojām turpina ekspertēt ar to zināšanu un kompetences līmeni, kādu mūsu valstī var atļauties tikai šīs izredzētās kastas – sorosiešu – pārstāvji un diemžēl šajā sasaukumā arī parlaments. Tieši Voikai ir vislabāk zināms, cik novilcinātu tiesas sēžu deviņu gadu laikā esot bijis Lemberga lietā, savukārt jautājumā par šīs Saeimas mēģinājumu noslēpt valsts amatpersonu deklarāciju publisku pieejamību, piesedzoties ar formāliem personas datu aizsardzības principiem, no pašpasludinātās labas pārvaldības ekspertes bezkompromisu tiesiskuma koalīcijā nedzird ne skaņas!

Toties Voika joprojām pārliecinoši prot būt klāt visur, kur vien iespējams kaut ko uzraudzīt, protams, vēlams par naudu, un viņai ir nelokāma pārliecība par savu kompetenci visās jomās. Tā, piemēram, TV24 2019.gada 20.februāra raidījumā “Preses klubs” tā saucamā eksperte apgalvoja, ka Lembergs un viņa advokāti tiesas procesu deviņos gados esot novilcinājuši 527 reizes. Turklāt Voika atsaucās nevis uz tiesas rīcībā esošo informāciju, kuru rīcībā varētu būt dati par sēžu norisi, bet uz savu bijušo darbavietu, kas zināma kā pēdējās patiesības instance “Delna”!

Diemžēl Voikai atkal nepaveicās, jo tieši dienu pēc patiesībai neatbilstošā paziņojuma Rīgas Apgabaltiesa publiskoja datus par konkrētās lietas izskatīšanas gaitu. Kopumā 10 gados nozīmētas 1184 tiesas sēdes. Nav notikušas 567 tiesas sēdes, no tām apsūdzēto dēļ – tikai 78 jeb 6.6% no nozīmētajām tiesas sēdēm: tajā skaitā darbnespējas dēļ – 56 sēdes. Advokātu dēļ nav notikušas 133 sēdes, no tām 36 – viņu darbnespējas dēļ. Lielākā daļa sēžu nav notikusi citu iemeslu dēļ – tiesnešu prombūtnes dēļ – 201, tajā skaitā, darbnespējas dēļ – 73, profesionālās kvalifikācijas celšanas mācību dēļ – 13 u.c.

TV24 raidījumā “Preses klubs” atbilstoši savam nekompetences un neprofesionalitātes līmenim Voika dod pamācības tiesu instancēm: “… daudz ir atkarīgs no tiesnešiem un no viņu drosmes, un no tā procesa izskatīšanas. Vai pietiek ar vieniem, diviem lieciniekiem, vai nopratinās visus simts un divas reizes…”

Ja Voika kādreiz kādu jautājumu komentētu, iepazīstoties gan ar lietas būtību un faktiem, tad iespējams, viņa uzzinātu, ka Lemberga lietā tiesa ir nopratinājusi tikai prokuratūras uzaicinātos lieciniekus, kopumā – 94 cilvēkus, tajā skaitā atkārtoti – 4 cilvēkus. No aizstāvības puses tiesas procesā, kas ilgst jau 11.gadu, nopratināti ir tikai 4 liecinieki jeb 25 reizes mazāk nekā no prokuratūras puses. Objektīvas tiesas procesam ļoti svarīgus apsūdzības lieciniekus, tādus kā Rūdolfu Meroni, Jūliju Krūmiņu, Olafu Berķi, Oļegu Stepanovu, Genādiju Ševcovu, Aināru Gulbi, Arnoldu Laksu u.c. – kopā 14 – man nav bijis ļauts pratināt ne dienu, ne stundu, ne minūti.

Par ko liecina šie fakti? Voikas publiskie apgalvojumi no reālajiem datiem vismaz jautājumā par nenotikušajām tiesas sēdēm atšķiras 6,8 reizes. Tas tikai vēlreiz apstiprina, cik sabiedrībai bīstama ir lēmumu pieņēmēja, kas lēmumus pieņem, operējot ar pseidodatiem, kas no reālajiem faktiem tik būtiski atšķiras. Un tas arī nozīmē, ka šīs nu jau deputātes teiktais jāuztver skeptiski, dalot, kā minimums, ar 6,8.

Diezgan nepievilcīga matemātika...

Diezgan bīstama situācija attiecībā uz tautas kalpa kompetenci lēmumu pieņemšanā…

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Grāmatas nav nekāds alkohols, lai tām samazinātu nodokli

FotoFinanšu ministrija kompetences ietvaros ir izskatījusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 2019.gada 12.jūnija vēstuli, kurā atkārtoti tiek lūgts atbalstīt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) likmes noteikšanu jebkura formāta grāmatām ne lielāku par 5 procentiem, un sniedz šādu informāciju.
Lasīt visu...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...