Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa, kura aktīvi iestājas par stingrākām prasībām kredītņēmēju maksātspējas novērtēšanai mazo kredītu jomā, savu viedokli par trūkumiem nozarē un kredītdevēju paviršo attieksmi pret kredītņēmēju maksātspēju balsta uz “sajūtām dvēselē” un pirms diviem gadiem veiktu iedzīvotāju aptauju, neņemot vērā, ka ir stājies spēkā jauns regulējums un ātro kredītu izsniedzēji ir bijuši spiesti ieviest būtiskas izmaiņas savās procedūrās. Turklāt pats PTAC ir atzinis, ka kavēto kredītmaksājumu apjoms kopš jaunā regulējuma ieviešanas ir stipri samazinājies.

PTAC, kurš rosina ieviest izmaiņas normatīvajos aktos, lai noteiktu, ka kredītņēmēja maksātspēja jāizvērtē un ar dokumentiem jāapstiprina, jau sākot no 100 eiro kredīta izsniegšanas, pats ir atzinis: kopš šā gada sākuma, kad tika ieviests stingrāks regulējums ātrajiem kredītiem, situācija ir ievērojami uzlabojusies, un kavēto maksājumu skaits stipri samazinājies. Neskatoties uz to, PTAC bez jebkāda analītiska pamatojuma rosina ieviest vēl stingrākas prasības, balstoties uz, kā preses konferencē teica Vītoliņa, “sajūtām dvēselē”, ka kredītņēmēji nesniedz patiesas ziņas par sevi.

Jautāta, vai PTAC ir veicis kādu pētījumu par ātrajiem kredītiem, pirms rosināt vēl stingrākas prasības, Vītoliņa Pietiek teic, ka bijusi iedzīvotāju aptauja pirms diviem gadiem un, tā kā nekas neesot mainījies, tad neesot nepieciešams veikt vēl vienu pētījumu. Viņa neuzskatot, ka šis apgalvojums ir pretrunā ar paša PTAC pausto, ka kavēto maksājumu skaits ievērojami samazinājies.

Viņa gan atzīst, ka pašai neesot ne mazākās nojausmas par ātro kredītu jomu, jo pati nekad tādus neesot ņēmusi. “Es atceros, ka kāda žurnāliste bija eksperimentāli ņēmusi šo kredītu un viņai tika piedāvāts, ja nepietiek ar uzrādīto informāciju, vienkārši norādīt vairāk. Līdz ar to mums nav tādas pārliecības, ka tiešām patiesi tiek novērtēta patērētāju maksātspēja,” sacīja Vītoliņa.

“Ko nozīmē pētījumi!? Mēs esam veikuši aptauju pirms diviem gadiem. Kāpēc lai mēs domātu, ka situācija mainās?! Var jau katru gadu jautāt, bet mums nav tik lielu resursu,” neizpratni par to, kādēļ būtu nepieciešams pirms izmaiņu rosināšanas veikt izpēti, pamato Vītoliņa.

Pēc PTAC vadītājas domām, izmaiņas ātro kredītu jomā notiek vien par procenta punktiem, bet tās neesot tik būtiskas. PTAC dati liecina, ka nebanku kreditētāju kredītu kvalitāte turpināja uzlaboties, kopējam kavēto kredītu īpatsvaram 2016.gada 30.jūnijā samazinoties līdz 14,93% pretstatā 17,32% 2015.gada 30.jūnijā.

“Tas pēc būtības nav pareizi, ka komersanti nepārbauda informāciju, līdz ar to mums nav nekāda jēga uzņēmumus uzraudzīt, jo papīros viss ir kārtībā,” atzīst Vītoliņa.

Tikmēr ātro kredītu nozares pārstāvjiem rosinājumi ik pēc pusgada veikt izmaiņas regulējumā nav izprotami. Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) atgādina, ka ar šā gada 1.janvāri stājās spējā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuru mērķis bija noteikt kredītdevējiem pienākumu stingrāk izvērtēt patērētāju maksātspēju.

“Ir apkopoti tikai pirmo sešu mēnešu dati, kad PTAC jau atkal virza jaunus, pēc būtības līdzīgus ierobežojumus, turklāt bez jebkādas analīzes un izvērtējuma par iespējamo ietekmi uz tirgu un finanšu resursu pieejamību," paziņojumā medijiem uzsver LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš. Viņš aicina ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu jautājumu par slieksni, no kura kredītņēmējiem papildus jāiesniedz dokumentāli pierādījumi, vērtēt tad, kad būs pieejami pietiekami dati, kas ļautu izdarīt pamatotus secinājumus par situāciju nozarē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...