Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad Pietiek pirms divām nedēļām publiskoja ziņas par kādu izbijušu Pietiek žurnālisti, kura sniegusi Drošības policijai noderīgu informāciju gan par portālu Pietiek, gan par šo iestādi savulaik īpaši interesējušo grāmatu Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta”, daudzi lasītāji ir izteikuši dažādas versijas par to, kas īsti ir bijis šis Drošības policijas informācijas avots. Lai pieliktu tām punktu, Pietiek šodien publicē attiecīgo Drošības policijas dokumentu - Agneses Margēvičas sniegtās un parakstītās liecības - fotoattēla formā.

Pietiek jau aprakstījis, kā kriminālprocesa aizsegā Drošības policija bija mēģinājusi iegūt virkni būtisku ziņu par portālu Pietiek, - tā liecina Pietiek jau iepriekš publiskotais šīs struktūras tiesiskās palīdzības lūgums Islandei, kur ir izvietoti portāla serveri.

Kas ir bijusi persona, kas pieteikusi vietnes www.pietiek.com uzturēšanu, kā notiek tās uzturēšanas apmaksāšana, kas tieši veic šo apmaksu, no kādām IP adresēm portālā tiek ievietotas publikācijas un tiek veiktas citas izmaiņas, - visi šie jautājumi bija ļoti interesējuši Drošības policiju.

Kā redzams no šī tiesiskās palīdzības līguma, lai gan kriminālprocess bija saistīts tikai ar grāmatu un dažu tās fragmentu publicēšanu portālā Pietiek, tā aizsegā Drošības policija bija mēģinājusi iegūt visplašākās ziņas par Pietiek uzturēšanu un autoriem.

Visus šos jautājumus tiesiskās palīdzības lūgumā bija uzdevis nu jau bijušais Drošības policijas izmeklētājs, tagadējais Iekšējās drošības biroja galvenais stratēģis Iļja Boronovskis, kurš izmeklēja šīs iestādes safabricēto un pēcāk prokuratūras izbeigto kriminālprocesu pret Lato Lapsu saistībā ar Latvijas specdienestu darbību atspoguļojušo grāmatu Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta”.

Taču Islandes varas iestādes un servera uzturētāji Drošības policijas zinātkāri bija ignorējuši, un nekāda informācija tai netika sniegta. Kā zināms, tieši sakarā ar Islandes nostāju vārda un informācijas brīvības jautājumos Pietiek serveri arī ir izvietoti tieši šajā valstī.

Taču daudz veiksmīgāka Drošības policijai bija izvērtusies komunikācija ar bijušo Pietiek žurnālisti, kura šai struktūrai – un konkrēti tam pašam Boronovskim – bez kādas piespiešanas vai draudiem bija sniegusi šādas liecības:

„Portālu www.pietiek.com, cik man ir zināms, reģistrēja Lato Lapsa, proti, domēna vārdu. Portāla administrāciju veic pats Lato Lapsa un viņa rīcībā esošie tehniskie darbinieki.

Par portālu www.pietiek.com varu liecināt, ka piekļuve portālam, proti, piekļuves dati noteikti ir man, Baibai Rullei un Lato Lapsam, kam vēl ir un vai ir piekļuves dati, to es nezinu. Portālā savus rakstus un pētījuma materiālus publicēju tajā skaitā arī es.

Pratināšanas laikā iepazīstoties ar portālā pietiek.com:

2013.gada 25.februārī publicēto rakstu „Kāpēc mēs nemetamies aizstāvēt nabaga „žurnālistu Jākobsonu””,

2012.gada 24.augustā publicēto rakstu „SAB darbinieka Sparāna līdzšinējie zināmie darbi un nedarbi”,

2012.gada 31.martā publicēti rakstu „Fragmenti no „Cita ķēķa”: „žurnālists Jēkabsons”, specdienestu roka un žurnālistiskais bizness”,

pieļauju, ka tos ir publicējis pats Lato Lapsa, kuram ir arī attiecīgi piekļuve portālam pietiek.com. Kā jau minēju, ar portāla www.pietiek.com uzturēšanu nodarbojas pats Lato Lapsa.

Par SIA „Baltic Screen” 2011.gada izdoto grāmatu „Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta”” varu liecināt, ka grāmatā ir manas publicētās sadaļas „KNAB naudas noslēpumainie ceļi” un „Kas jūs tādi, lai mūs kontrolētu”, kurās ir arī L.Lapsas papildinājumi, jo viņš bija galvenais redaktors, kurš arī veica grāmatas redakciju un sagatavošanu publikācijai tādā izskatā, kā tā tika publicēta.

Par grāmatā esošām sadaļām „Gandrīz neaizskaramie” un „Darbs ar medijiem” varu liecināt, ka tās, iespējams, ir L.Lapsas raksti, bet katrā ziņā es to precīzi nezinu, jo, kā jau tika minēts, grāmatā tika iekļautas tikai iepriekš minētas divas manas sadaļas un par grāmatas redakciju atbilda pats Lato Lapsa.

Līdz ar to es precīzi nespēju liecināt, kurš ir sagatavojis, uzrakstījis un publicējis rakstus - sadaļas „Gandrīz neaizskaramie” un „Darbs ar medijiem”. Bet katrā ziņā grāmatu izdošanai sagatavoja pats Lato Lapsa.

Protokolu izlasīju. No maniem vārdiem pierakstīts pareizi.”

Tiesa, arī šīs liecības Drošības policijai nepalīdzēja novest līdz galam tās safabricēto kriminālprocesu pret Lato Lapsu, - pēc vairāk nekā divus gadus ilgušās „izmeklēšanas” prokuratūra šo kriminālprocesu izbeidza nozieguma sastāva trūkuma dēļ.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...