Publikācijas PIETIEK liek Lembergam atbildēt uz jautājumiem par „Ventbunkera” ofšoru arestiem
Imants Liepiņš09.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rūdolfs Meroni ir Šveices pilsonis un kā mantas glabātājs, iespējams, nekad nemaz nepakļausies Latvijas jurisdikcijai, — tā pēc ilgas klusēšanas Aivars Lembergs atbildējis uz jautājumiem par Ventbunkeru, kurā Ventspils mērs ir viens no akcionāriem, bet kuru faktiski jau padsmit gadus kontrolē prokuratūras ieceltais “arestētās mantas glabātājs” R. Meroni.
Iepriekš A. Lembergs tikpat kā netika sniedzis izvērstu skaidrojumu par AS Ventbunkers notiekošo — lielākoties viņš aprobežojies ar atbildi, ka šajā uzņēmumā esot mazākuma akcionārs, ko likums viņam neaizliedz un ko viņš ik gadus uzrāda savā valsts amatpersonas deklarācijā.
Taču tagad reģionālais rīta laikraksts Ventas Balss, atsaucoties uz Pietiek publikācijām, preses konferences laikā pilsētas domē uzdeva A. Lembergam šādu jautājumu: “Ventspilnieki mums [VB redakcijai] regulāri izsaka jautājumus, un nesen bija arī [kādreizējās Ventbunkera valdes priekšsēdētājas] Evas Ciniņas informācija lasāma Pietiek. Jautājums ir šāds: vai esat vispār informēts, ka tā jūsu manta tiek izšķērdēta? Kas tur vispār notiek?!”
“Pirmkārt, es tur tiešām esmu līdzīpašnieks, kaut gan ļoti mazs. To es esmu deklarējis. Otrkārt, šinī gadījumā neizrādās būtiski, kam tur kas faktiski pieder, bet būtiski ir tas, ka likums nosaka: mantas glabātājam tā [uzglabājamā] manta — un tās vērtība — ir jāsaglabā! Mantas glabātājs ar savu parakstu apliecina, ka viņš to apņemas izdarīt. Pēc tās informācijas, kāda ir publiskajā telpā, viņš to acīmredzami nedara, un viņam tas arī nav jādara, jo viņš nav Latvijas Republikas pilsonis un uz viņu šīs prasības neattiecas, jo viņš nav pakļauts Latvijas jurisdikcijai,” atbildējis A. Lembergs.
Taču tālāk A. Lembergs paudis sekojošo: “Nekāds mantas arests ārzemēs, kā izrādās, visus šos gadus nav noticis! Latvijā ir pieņemts lēmums par ārvalstīs esošas mantas (domātas firmu un ofšoru kapitāldaļas — red.) arestu, taču šis lēmums nekad nav ticis nosūtīts uz attiecīgajām valstīm izpildei! Tas nav legalizēts tajās valstīs, kur šī manta atrodas! Vai tā būtu Šveice, Lihtenšteina, Liebritānija. Lēmumu [konkrētajās valstīs] legalizē tā: aizsūta uz attiecīgās valsts kompetento institūciju (prokuratūru vai tiesu), un, ja viņi uzdotu attiecīgajam Šveices pilsonim [Rūdolfam Meroni] atbildēt par to mantu, tad viņš arī atbild likuma priekšā. Par cik tas darbs nav izdarīts, nekāds mantas arests faktiski nav noticis. Kopš aresta pagājuši divpadsmit gadi, un aresta lēmums nav realizēts.”
Saskaņā ar A. Lemberga teikto šajos gados nonācis līdz tādam absurdam, ka izpildīt arestētās mantas arestu prasījuši gan krimināllietā cietušie (tāds statuss ir, piemēram, Aināram Gulbim un Jūlijam Krūmiņam), gan arī — un tas ir kaut kas Latvijas tiesās nebijis — paši apsūdzētie un viņu aizstāvji! “Savukārt valsts (prokuratūras un tiesnešu personā) to ir kategoriski atteikušies darīt! Un šāda rīcība ir tikai ar to mantu, kas nodota glabāšanā Rūdolfam Meroni. Visos pārējos gadījumos mantas aresti tiek izpildīti un nodrošināti, legalizējot aresta lēmumus attiecīgajās valstīs. Jāsaka, ka ģenerāprokurors to zina un to piesedz,” tā Ventspils mērs.
Konkrētajā gadījumā Ventbunkeru kontrolē divas Nīderlandē reģistrētas nerezidentu kompānijas – Yelverton Investments B.V. un Yelverton Investment B.V. (ievērojiet viena burta atšķirību nosaukumā), kuras pašas caur Kirasao ofšoru atrodas R. Meroni vadītu Britu Virdžīnu ofšoru kontrolē.
Savukārt R. Meroni atbildes uz šādiem un citiem jautājumiem nevienam žurnālistam nav izdevies iegūt jau vismaz gadus septiņus, un arī viņa “vietnieks Zemes virsū” Aivars Gobiņš pārstāja būt žurnālistiem sasniedzams 2017. gada sākumā.
Ventbunkers ir Ventspils ostas lielākais tumšo naftas produktu (dīzeļdegvielas, mazuta u.c.) pārkraušanas uzņēmums, kurš savulaik bija centrālais Ventspils tranzītbiznesā, jo tam bija daudzi meitasuzņēmumi, taču kopš nonākšanas R. Meroni kontrolē Ventbunkers strauji zaudē apgrozījumu, peļņu un darbiniekus.
No kādreizējiem gadā pārkrautajiem 10 miljoniem tonnu kravu apjoms noslīdējis pat zem 2 miljoniem tonnu gadā, savukārt peļņa, kas vēl 2013. gadā bija 19 milj. eiro un 2014. gadā — 17 milj. eiro, 2017. gadā nokrita līdz 4,2 miljoniem, bet pagājušajā gadā jau bijuši 3,7 miljonu zaudējumi.
Pretstatā Ventspils Naftai, Kālija Parkam, VTO, Ostas Flotei u.c. tranzītuzņēmumiem, Ventbunkers ir dibināts 1994. gadā kā privātkompānija, līdz ar to tas nekad nav ticis privatizēts un tajā valsts amatpersonas drīkstējušas būt par līdzīpašniekiem.
Video no preses konferences: https://www.ventasbalss.lv/zinas/sabiedriba/40357-lembergs-uz-meroni-latvijas-likums-neattiecas-video
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
