Publisks manifests: par Latvijas demokrātijas veselību un preses brīvības kritumu
Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācija04.05.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvija Preses brīvības indeksā ir atkāpusies uz 15. vietu no 180 valstīm, salīdzinot ar 12. vietu pērn. Formāli joprojām atrodamies “augstā līmenī”, taču tendence ir brīdinoša un satraucoša – ne tikai mediju profesionāļiem, bet katram pilsonim, kurš tic brīvai un atbildīgai sabiedrībai.
Šī atkāpšanās nav nejaušība. Tā ir spogulis Latvijas politiskās kultūras – kur vārds kļūst ērtāks tad, kad tas klusē, nevis, kad tas atmasko. Tā ir demokrātijas veselības diagnoze, kas prasa tūlītēju rīcību, nevis glītu paskaidrojumu.
Mēs, Latvijas jurisprudences speciālisti un eksperti, vēršam uzmanību uz šādiem aspektiem:
1. Valsts augstākās amatpersonas (valsts prezidents, ministru prezidents, Saeimas prezidijs)
Pārāk bieži klusē, kad notiek uzbrukumi vārda brīvībai vai mediju pārstāvji tiek marginalizēti. Viņu klusums cik pieklājīgs, tik bīstams — tas normalizē tendenci ignorēt vai noniecināt patiesības meklētājus.
2. Valdība un Saeimas vairākums
Tiesību aktu process kļūst aizvien slēgtāks un mehāniskāks. Sabiedriskā apspriešana formāli pastāv, bet pēc būtības bieži ir imitācija. Žurnālistiem un ekspertiem tiek aizvērti informācijas logi ar birokrātisku atrunu aizkariem.
3. Tiesu vara
Tiesas aizvien biežāk strādā aiz slēgtām durvīm, liedzot sabiedrībai iespēju izprast spriedumu pamatotību. Vēl vairāk – tiek fiksētas situācijas, kad tiesneši, iespējams, ietekmēti no privātām interesēm, pieņem straujus lēmumus par vārda brīvības ierobežošanu, neuzklausot abas puses un ignorējot, piemēram, acīmredzamus faktus par patieso autoru. Tas ir bīstams precedents tiesiskumam.
4. Represīvie un drošības dienesti
Vēršanās pret atsevišķiem žurnālistiem, “izmeklējošas intereses” vai neviennozīmīgi komentāri publiskajā telpā liek jautāt — vai brīvība tiek aizsargāta, vai novērota?
Mēs vēršamies ar šādiem aicinājumiem.
Sabiedrībai
Neesiet vienaldzīgi. Atbalstiet godīgus un drosmīgus žurnālistus.
Lasiet, klausieties, vērtējiet — un aizstāviet tos, kas runā patiesību.
*Atcerieties: ja brīvais vārds tiek apspiests kādam citam šodien, rīt to var atņemt jums.
Medijiem
Turpiniet. Neraugoties uz spiedienu vai ignoranci.
Audzējiet iekšējo neatkarību, kvalitāti un solidaritāti.
Jūs esat mūsu valsts imūnsistēma.
Valsts institūcijām
Atvērtība un caurskatāmība ir nevis traucēklis, bet priekšnoteikums tiesiskai valstij.
Ieviesiet obligātu un sistemātisku preses piekļuves uzlabošanu lēmumu pieņemšanas procesiem.
Izveidojiet neatkarīgu padomi, kas vērtē un reaģē uz žurnālistu brīvības apdraudējumiem Latvijā.
Noslēgumā
Preses brīvība nav “žurnālistu privilēģija”. Tā ir tautas aizsardzība pret klusējošu varu, tukšiem solījumiem un nedzirdētiem stāstiem. Kad vārds klusē, klusē arī patiesība.
Latvijai nav greznības zaudēt to, kas vēl palicis.
Rīcība ir vajadzīga tagad. Rīcība ir vajadzīga ikvienam.
Seko mums 
Kamēr premjere Evika Siliņa no Saeimas tribīnes "spīdēja" ar paziņojumu, ka mēs ekonomikā neesam paši pēdējie (lasīt: mēs esam priekšpēdējie un grimstam tālāk), Saeimas koalīcijas darboņi ir atraduši laiku piesārņot “ēteru” ar "lielām uzvarām”.
Degvielas cenas ir strauji cēlušās Tuvo Austrumu notikumu dēļ. Un tas ietekmē valsts ekonomiku un cilvēku pirktspēju.
Vēsture parasti neatkārtojas burtiski, bet tās pamatidejas mēdz atgriezties. Mainās laikmets, mainās valodas un karogi, bet varas loģika bieži paliek tā pati. Tāpēc, mēģinot saprast mūsdienu ASV ģeopolitiku, ir vērts atgriezties 19. gadsimtā - pie Britu impērijas opija sistēmas starp Lielbritāniju, Indiju un Ķīnu. Tas nebija vienkārši netīrs tirdzniecības darījums. Tas bija skaidrs modelis tam, kā impērija nostiprina savu varu: nevis tikai pārvaldot teritorijas, bet kontrolējot plūsmas - preces, naudu, resursus un ceļus, pa kuriem tas viss kustas. 
Skatos, TV24 politikas speciālisti diskutē - kāda tai Hermaņa partijai ideoloģija? Nopublicēju atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, lai skaidrāka bilde. Te apkopoti visbiežākie jautājumi, ko saņemam "Mēs mainām noteikumus" e-pastā.
Ik gadu, tuvojoties 8. martam – Starptautiskajai sieviešu dienai –, sieviešu tiesību jautājumi par vienlīdzību un iespējām arvien gūst lielāku sabiedrības uzmanību. Arī šogad Latvijā jautājums ir gana aktuāls, proti, vai mēs kā demokrātiska sabiedrība patiesi apzināmies, ka dzimumu līdztiesība ir nevis "tikai sieviešu vai sieviešu tiesību jautājums", bet gan demokrātijas noturības jautājums?
Latvijas valsts spēks nav ministrijās, kabinetos vai likumu mapēs. Latvijas spēks ir cilvēkos, kuri katru dienu strādā, – mediķos, autobusu vadītājos, glābējos, skolotājos un daudzos citos. Tieši viņu darbs uztur valsti dzīvu. Tāpēc jebkurš lēmums, kas skar strādājošo cilvēku atalgojumu, ir jāpieņem ar visaugstāko atbildību.
Dailes teātris, Kultūras ministrija, teātra darbinieki un zināma skatītāju daļa pauž publisku neizpratni, kāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paudis gatavību izvērtēt topošo izrādi par “rīkojumu Nr. 2”. Izrādās, ka viss ir pavisam vienkārši.
Es šeit nerunāšu par Trešā tempļa būvniecību, Izraēlas bēgļu izmitināšanu Ukrainā un citām lietām, kas balansē uz konspiroloģijas robežas.
