Publisks priekšlikums, kā atrisināt Krievijas “ēnu flotes” novērošanu un uzraudzību pie Latvijas krastiem
Imants Liepiņš27.05.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Arvien pieaugošā problēma ar Krievijas kravas kuģu “ēnu floti”, dažādiem kabeļu griezējiem — sabotāžas veicējiem un it kā civiliem kuģiem, kas patiesībā izpilda spiegošanas funkcijas, ir sarežģīti risināma Baltijas jūras lielā izmēra dēļ, taču visam ir risinājums.
Lai saprastu, vai kravas kuģim Latvijas tuvumā nav naidīgi nolūki, gar Kurzemes krastiem braucošos kuģus vajag vispirms novērot. Piemēram, parastā dienā starp Kurzemi un Gotlandi var atrasties vismaz 30 dažādi motorizētie ūdenstransportlīdzekļi, sākot no prāmja un beidzot ar tankkuģi. Vairs nevar uzticēties, ka visi šie kuģi tiešām nodarbojas ar to, kas rakstīts kravas dokumentos.
Šādos apstākļos Latvijai jāizmanto plaši pieejams civilais resurss, kas ļautu pilnībā novērot un uzmanīt kuģu satiksmi gar Kurzemes krastu, par aizdomīgajiem kuģiem ziņojot Jūras spēkiem, kuri pēc tam varētu reaģēt, pārbaudot konkrētās aizdomas.
Jūras satiksmes novērošanai izmantojami civilie zvejas kuģīši, loču kuteri, velkoņi un citi dīkstāvē esošie jūras transportlīdzekļi, tāpat arī atpūtnieku vadāšanai domātās jahtas, ja to īpašnieki izsaka interesi. Valstij ir iespējas nolīgt zvejas kuģus un dot rīkojumu brīvostu pārvaldēm loču kuteru iesaistīšanai, lai no tiem atklātā jūrā veiktu kuģu satiksmes novērojumus, par aizdomīgiem kuģiem (kas varētu piederēt Krievijas “ēnu flotei” vai veiktu kādas neloģiskas darbības) ziņojot Jūras spēkiem.
Lai padarītu novērošanu efektīvāku, uz katra izmantotā kuģīša vai kutera jānorīko vairāku zemessargu patruļa ar nakts redzamības ierīcēm un ieročiem pašaizsardzībai, ja novērošanas gaitā no aizdomīgajiem “ēnu flotes” kuģu puses tiktu konstatēti mēģinājumi uzsākt provokācijas.
Sakarā ar slikto ekoloģisko situāciju Baltijas jūrā zivju apjoms katru gadu turpina samazināties, tāpēc zivju aizsardzības dēļ visu vasaru zvejot nedrīkstēs pat ne brētliņas un reņģes, kamēr mencu zveja ir apstājusies pilnībā, jo tām ir īpaši grūti laiki. Līdz ar to zvejnieki bieži atrodas piespiedu dīkstāvē un būs priecīgi, ka viņiem atrodas vēl kāds darba uzdevums. To pašu var teikt par loču kuteriem vai velkoņiem brīvostās, kuru jauda aprēķināta reizes sešas lielāka, nekā šobrīd tā reāli nepieciešama.
Valsts iestādēm nepastāv nekādi šķēršļi, lai uzsāktu konsultācijas ar zvejniecības un jūrniecības nozari par iespējām izmantot šos civilos resursus Baltijas jūrā esošo kuģu novērošanai, lai spētu paturēt acīs visus aizdomīgos svešu valstu kuģus Latvijas tuvumā.
Par zvejniecības stāvokli:
https://nra.lv/neatkariga/intervijas/482170-kapec-zvejnieks-ir-latvija-pamazam-izzudosa-profesija.htm
Seko mums 
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
