
Publisks priekšlikums, kā atrisināt Krievijas “ēnu flotes” novērošanu un uzraudzību pie Latvijas krastiem
Imants Liepiņš27.05.2025.
Komentāri (0)
Arvien pieaugošā problēma ar Krievijas kravas kuģu “ēnu floti”, dažādiem kabeļu griezējiem — sabotāžas veicējiem un it kā civiliem kuģiem, kas patiesībā izpilda spiegošanas funkcijas, ir sarežģīti risināma Baltijas jūras lielā izmēra dēļ, taču visam ir risinājums.
Lai saprastu, vai kravas kuģim Latvijas tuvumā nav naidīgi nolūki, gar Kurzemes krastiem braucošos kuģus vajag vispirms novērot. Piemēram, parastā dienā starp Kurzemi un Gotlandi var atrasties vismaz 30 dažādi motorizētie ūdenstransportlīdzekļi, sākot no prāmja un beidzot ar tankkuģi. Vairs nevar uzticēties, ka visi šie kuģi tiešām nodarbojas ar to, kas rakstīts kravas dokumentos.
Šādos apstākļos Latvijai jāizmanto plaši pieejams civilais resurss, kas ļautu pilnībā novērot un uzmanīt kuģu satiksmi gar Kurzemes krastu, par aizdomīgajiem kuģiem ziņojot Jūras spēkiem, kuri pēc tam varētu reaģēt, pārbaudot konkrētās aizdomas.
Jūras satiksmes novērošanai izmantojami civilie zvejas kuģīši, loču kuteri, velkoņi un citi dīkstāvē esošie jūras transportlīdzekļi, tāpat arī atpūtnieku vadāšanai domātās jahtas, ja to īpašnieki izsaka interesi. Valstij ir iespējas nolīgt zvejas kuģus un dot rīkojumu brīvostu pārvaldēm loču kuteru iesaistīšanai, lai no tiem atklātā jūrā veiktu kuģu satiksmes novērojumus, par aizdomīgiem kuģiem (kas varētu piederēt Krievijas “ēnu flotei” vai veiktu kādas neloģiskas darbības) ziņojot Jūras spēkiem.
Lai padarītu novērošanu efektīvāku, uz katra izmantotā kuģīša vai kutera jānorīko vairāku zemessargu patruļa ar nakts redzamības ierīcēm un ieročiem pašaizsardzībai, ja novērošanas gaitā no aizdomīgajiem “ēnu flotes” kuģu puses tiktu konstatēti mēģinājumi uzsākt provokācijas.
Sakarā ar slikto ekoloģisko situāciju Baltijas jūrā zivju apjoms katru gadu turpina samazināties, tāpēc zivju aizsardzības dēļ visu vasaru zvejot nedrīkstēs pat ne brētliņas un reņģes, kamēr mencu zveja ir apstājusies pilnībā, jo tām ir īpaši grūti laiki. Līdz ar to zvejnieki bieži atrodas piespiedu dīkstāvē un būs priecīgi, ka viņiem atrodas vēl kāds darba uzdevums. To pašu var teikt par loču kuteriem vai velkoņiem brīvostās, kuru jauda aprēķināta reizes sešas lielāka, nekā šobrīd tā reāli nepieciešama.
Valsts iestādēm nepastāv nekādi šķēršļi, lai uzsāktu konsultācijas ar zvejniecības un jūrniecības nozari par iespējām izmantot šos civilos resursus Baltijas jūrā esošo kuģu novērošanai, lai spētu paturēt acīs visus aizdomīgos svešu valstu kuģus Latvijas tuvumā.
Par zvejniecības stāvokli:
https://nra.lv/neatkariga/intervijas/482170-kapec-zvejnieks-ir-latvija-pamazam-izzudosa-profesija.htm