Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) izvairās atklāt, cik nodokļu maksātāju naudas paredzēts iztērēt apjomīgajai reklāmas kampaņai, kas formāli veltīta administratīvi teritoriālās reformas jautājumiem, bet faktiski ir paša Pūces reklāmas kampaņa. Kā rāda Pietiek šodien publicētais deputātu pieprasījums un Pūces atbildes, viņš no reklāmas kampaņas tēriņu atklāšanas ir izvairījies pat šajā gadījumā, tā vietā minot tikai kampaņas un zvanu centra kopējās izmaksas.

Deputātu jautājumi par VARAM reklāmas kampaņu

Pēdējā mēneša laikā Latvijas medijos ar diezgan lielu intensitāti vērojama reklāmas kampaņa par reģionālās reformas nepieciešamību, kurā par labu reformai izsakās VARAM ministrs Juris Pūce.

Tāpat tiek reklamēts VARAM informatīvais tālrunis, kur varot saņemt atbildes par plānoto reģionālo reformu.

1.Kāds ir šīs kampaņas mērķis?

2. Kas ir reklāmas kampaņas mērķa grupa?

3.  Cik liels ir kampaņas budžets?

4. Kādi mediju kanāli tiek izmantoti reklāmas izvietošanai?

5. Kāds ir reklāmas kampaņas periods?

6. Kuras reklāmas vai mediju aģentūras ir piedalījušās stratēģijas izstrādāšanā un mediju pirkšanā?

7. Vai ir kāda statistika par saņemtajiem zvaniem uz reklāmā norādīto informatīvo tālruni par zvanu skaitu un uzdotajiem jautājumiem? Ja tāda ir, lūdzu iepazīstināt deputātus ar to pilnībā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs atbildes par administratīvi teritoriālās reformas informatīvo kampaņu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (turpmāk - Ministrija) ir saņemts un izskatīts Latvijas Republikas Saeimas deputātu L. Liepiņas, D. Šmita, K. Sprūdes, J. Stepaņenko un A. Gobzema vēstule vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram par Ministrijas īstenoto administratīvi teritoriālās reformas informatīvo kampaņu. Informēju, ka iepriekš plānotu pasākumu dēļ nebūs iespējams 2019. gada 16. oktobrī sniegt atbildes mutvārdos, un vēstules turpinājumā sniedzu rakstiskas atbildes uz deputātus interesējošajiem jautājumiem.

1. Par informatīvās kampaņas mērķi un pamatojumu informēju, ka deklarācijas par A.K. Karina vadītā Ministru kabineta (turpmāk - MK) iecerēto darbību (turpmāk - Deklarācija) 223. punkts noteic, ka līdz 2021. gadam īstenosim vietējo pašvaldību reformu, apvienojot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, kas spēj nodrošināt likumā minēto pašvaldību autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā. Ņemot vērā Deklarācijā norādīto laika termiņu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) izstrādāja likumprojektu “Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums” (turpmāk - likumprojekts), kas izskatīts un atbalstīts Ministru kabineta 2019. gada 12. marta sēdē. Pēc tam Latvijas Republikas Saeima 2019. gada 21. martā pieņēma lēmumu “Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu”. Savukārt Ministru kabinets 2019. gada 14. maijā izskatīja informatīvo ziņojumu “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli” un MK 2019. gada 14. maija protokollēmumā Nr. 24., 23.§ par informatīvo ziņojumu “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli” (turpmāk - MK protokollēmums) 2.3.apakšpunktā VARAM uzdots nodrošināt informatīvo kampaņu un komunikāciju ar sabiedrību par administratīvi teritoriālās reformas jautājumiem šim mērķim piešķirto valsts budžeta līdzekļu apmērā.

Lai nodrošinātu MK dotā uzdevuma izpildi, Ministrija uzsāka informatīvās kampaņas un komunikācijas aktivitāšu ar sabiedrību par administratīvi teritoriālās reformas jautājumiem īstenošanu. Saskaņā ar MK doto uzdevumu, kampaņas mērķis ir informēt sabiedrību par administratīvi teritoriālās reformas mērķi, procesu, sagaidāmajām izmaiņām, ieguvumiem, kā arī par iedzīvotāju iespējām iesaistīties reformas norisē.

2. Kampaņas ietvaros iecerēts informēt šādas mērķa grupas:

- tiešā mērķa grupa -Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem, kurus tieši skars administratīvi teritoriālā reforma;

- sekundārā mērķa grupa - Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem, kurus administratīvi teritoriālā reforma tieši neskar, bet kuriem būs viedoklis par notiekošo un kuri ar to aktīvi dalās.

3. Kampaņai 2019. gadā plānotais budžets atbilstoši apstiprinātajam prioritārajām pasākumam “Administratīvi teritoriālās reformas īstenošana” — informatīvai kampaņai un zvanu centram paredzēti pavisam 220 000 euro.

4.   Reklāmas izvietošanai kampaņas ietvaros tiek izmantoti šādi mediju kanāli (uz 2019. gada 15. oktobri):

- radio reklāmas: Latvijas Radio 1, Latvijas Radio 2, Radio SWH, Radio SWH Plus, Radio SWH Rock, Radio Skonto;

- televīzijas reklāmas: Rīga TV24, TV3 un LNT.

Līdz 2019. gada 18. oktobrim ir plānots uzsākt kampaņu arī Latvijas televīziju (LTV).

Ministrija paralēli turpina informēt sabiedrību par jautājumiem, kas saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu, publicējot informāciju Ministrijas profilos sociālajos tīklos “Facebook” un “Twitter”, kā arī Ministrijas tīmekļa vietnē, kur izveidota īpaša administratīvi teritoriālās reformas sadaļa, un iejauts kalendārspar tikšanos ar iedzīvotājiem Latvijas reģionos, klātienē skaidrojot reformas mērķus, ieguvumus, sagaidāmās izmaiņas, un atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem. Ministrijā darbojas arī speciāla e-pasta adrese [email protected]. uz kuru jebkurš interesents var sūtīt savus jautājumus un ierosinājumus par administratīvi teritoriālo reformu.

2019. gada jūlijā informatīvās kampaņas ietvaros darbu uzsāka pašvaldību reformas zvanu centrs, uz kuru zvanot sev interesējošus jautājumus, viedokli vai priekšlikumus var izteikt jebkurš Latvijas iedzīvotājs. No 2019. gada 27. maija līdz 2. augustam saskaņā ar Saeimas un MK dotajiem uzdevumiem un Eiropas Vietējo pašvaldību Hartā noteikto norisinājās 30 konsultācijas ar apvienojamo pašvaldību domēm. Konsultācijas tika izziņotas arī publiski un tās varēja apmeklēt citi interesenti, ne tikai deputāti. Pavisam konsultācijas apmeklēja 1492 jeb 60% no visiem uzaicināto pašvaldību deputātiem, kā arī 349 citi interesenti, tostarp arī iedzīvotāji, mediju, NVO, uzņēmēju pārstāvji.2019. gada augustā tika uzsāktas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra tikšanās ar iedzīvotājiem pašvaldībās, kuras skars administratīvi teritoriālā reforma. Līdz šim notikušas piecas tikšanās - Apē, Jaunpilī, Neretā, Kārsavā, Ērgļos -, un 2019. gada 16. oktobrī notiks sanāksme Skrundā. Nākamās tikšanās reizes notiks novembrī. Šajās sanāksmēs iedzīvotājiem tiek prezentēts reformas mērķis, ieguvumi, sagaidāmās izmaiņas, kā arī ir iespēja klātienē diskutēt par ar reformu saistītiem jautājumiem. Tikšanās tiek translētas arī sociālajā tiklā “Facebook”. Vidēji vienu tikšanas reizi līdz šim apmeklējuši 60-70 interesenti. Pavisam plānots organizēt aptuveni 70 šādas tikšanās, turpinot tās arī 2020. gadā.

Ministrijas pārstāvji regulāri apmeklē arī citu institūciju, pašvaldību un sabiedrības grupu organizētus pasākumus par administratīvi teritoriālo reformu, skaidrojot un diskutējot par reformas mērķiem, norisi u.c. ar to saistītiem jautājumiem. Piemēram, 2019. gada oktobrī Ministrijas pārstāvji ir apmeklējuši iedzīvotāju sapulces Garkalnes novadā un Nīcas novadā.

5. Reklāmas kampaņas periods 2019. gadā ir no 2019. gada jūlija, kad darbu uzsāka pašvaldību reformas zvanu centrs, līdz 2019. gada beigām.

6. Mediju kanālu izvērtējumu un rekomendācijas mediju plānošanai administratīvi teritoriālās reformas informatīvajai kampaņai izstrādāja SIA “DeepWhite”, ar kuru Ministrija 2019. gada 18. jūnijā noslēdza līgumu Nr. IL/48/2019 par komunikācijas plānu, izvērtējumu un informatīvajiem materiāliem.

7. Kopš zvanu centra darbības uzsākšanas 2019. gada jūlijā ir saņemti un atbildēti vairāk nekā 500 iedzīvotāju jautājumi par administratīvi teritoriālo reformu. Apkopojumu par iepriekšējā dienā un nedēļā saņemtajiem zvaniem, kā arī mēneša apkopojumu dažādos griezumos Ministrija regulāri saņem no zvanu centra pakalpojuma sniedzēja SIA “BPO Latvija”. Informēju, ka ik nedēļu Ministrijas sociālā tīkla “Facebook” profilā, kā arī citos mediju kanālos informē par saņemto zvanu statistiku.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

FotoJau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Lasīt visu...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...