Iesaki rakstu: 
No februāra amatu varētu atstāt Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce, kura nonākšana šajā amatā pirms trim gadiem notika, pateicoties viņa tobrīd ietekmīgā klasesbiedra, par Vienotības finansēm atbildīgā Edgara Jaunupa ietekmei, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Pats Pūce no komentāriem atteicās. Tieši tāpat no komentāriem atteicās arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (Reformu partija).
Pūces izredzes kandidēt uz satiksmes ministra amatu, kura kontekstā kopš Aivja Roņa paziņojuma par demisiju viņš piesaukts kuluāru sarunās, vairāki avoti partijā un valdībā Pietiek vērtējuši kā nelielas. Daļa Vienotības Saeimas frakcijas nebūšot gatava atbalstīt ar kādreizējo ietekmi zaudējušo Jaunupu saistīta cilvēka nonākšanu šajā saimnieciski ietekmīgajā amatā, lai gan šāda iesēja tikusi taustīta.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, drīz pēc jaunā gada tikusi plānota Pūces aizrotēšana uz kādas EM padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes vadību. Tomēr panākta vienošanās, ka valsts sekretārs no februāra pametīs savu amatu, neiedarbinot rotācijas mehānismu, ko paredz Valsts civildienesta likuma 37. pants. Pūce vairāk kā nedēļu slimoja, bet šobrīd plānojot izmantot atvaļinājumu. Ziņas par Pūces iespējamo aizrotēšanu uz Tūrisma attīstības valsts aģentūru informēti avoti Pietiek noliedza - runa bijusi par Centrālo statistikas pārvaldi vai Patērētāju tiesību aizsardzības centru, bet uz abiem piedāvājumiem Pūce reaģējis kā pazemojošiem.
Jau teju no pirmās ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (Reformu partija) dienas amatā valdības kuluāros tika runāts par EM jaunās politiskās vadības neuzticēšanos valsts sekretāram, izskanēja pat aizdomas par viņa darbošanos ar Vienotību saistītu sponsoru labā, kas tomēr nekad nematerializējās pietiekamos pierādījumos, lai Pūce zaudētu amatu. Lai gan Pūces karjeras veidotājs Jaunups kopš 2011. gada rudens skaitās atstumts no Vienotības, īpaši pēdējos mēnešos izskan, ka, tuvojoties pašvaldību vēlēšanu kampaņas tēriņiem, partijas saimnieciski domājošie līderi atkal sākuši ieklausīties viņa savulaik atvesto sponsoru interesēs. Avoti Vienotībā šonedēļ ar Pietiek dalījās apsvērumos, ka koalīcijas partnera Reformu partijas iecere atbrīvoties no Pūces diez vai tikšot atbalstīta, jo "nekas krimināls viņa darbībā nav atrasts". Arī pats Pūce vēl šonedēļ bija paudis apņēmību cīnīties par palikšanu amatā, un viņa pēkšņā piekāpšanās pamest amatu šajā ainā neiederas. Iepriekš izskanējušas prognozes, ka Pavļuta mēģinājums atbrīvoties no Pūces var izraisīt viņa paša demisiju vai Reformu partijas izstumšanu no valdības - kā tik ietekmīga tiek vērtēta EM valsts sekretāra politiskā un ekonomiskā aizmugure.
Jau neilgi pēc jaunās valdības apstiprināšanas EM gaiteņos un valdības kuluāros tika runāts, ka jaunais ekonomikas ministrs Pavļuts neuzticas valsts sekretāram un Pūcem "skatās uz pirkstiem", cenšoties padarīt caurspīdīgākus viņa lēmumus “zaļās enerģijas” naudas dalīšanā, kas Vienotības ministra laikā nostiprinājās kā politbizness. 2011. gada 16. decembrī Pūce no ministra Pavļuta bija saņēmis rīkojumu turpmāk ikreiz, pirms valsts sekretārs paraksta kādu lēmumu attiecībā uz “zaļās enerģijas” obligāto iepirkumu (par obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu kādam uzņēmumam, par šo tiesību termiņa pagarināšanu vai atcelšanu utml.), par to informēt ministra biroju. Dažus mēnešus vēlāk kontekstā ar kādu kriminālprocesā pāraugušu dienesta izmeklēšanu par konkrētiem partiju sponsoriem piederošu zaļās enerģijas biznesu radās aizdomas, ka Pūce pieņēmis lēmumus "ar atpakaļejošu datumu".
Aizvadītās vasaras beigās Valsts policija uzsāka kriminālprocesu par trīs EM ierēdņu iespējamām nelikumīgām darbībām, 2011. gada nogalē nodrošinot fiktīvus slēdzienus par divu biogāzes elektrostaciju gatavību darbam. Lai gan kriminālprocesa ietvaros sākotnēji netika izvērtētas EM valsts sekretāra Pūces darbības, tās, kā rāda Pietiek rīcībā esošie dokumenti, sekmējušas šādu lēmumu pieņemšanu. Uz kriminālprocesā vētīto dokumentu pamata tika pieņemts lēmums divām ar miljonāru Kisielu ģimeni tieši vai netieši saistītām firmām pagarināt valsts obligātā iepirkuma tiesības no divām biogāzes elektrostacijām Salienas pagastā un Bērzes pagastā, kuras, kā izrādās, nav bijušas gatavas darbam. Ja šie, iespējams, nelikumīgie lēmumi netiktu pieņemti, uzņēmumi zaudētu tiem dotās garantijas, ka valsts no tiem iepirks no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju, un tas tiem nozīmētu miljonos lēšamus zaudējumus.
Kisielu ģimene daudzus gadus ir bijuši regulāri ziedotāji dažādām varas partijām, kopumā kopš 2002. gada tām atvēlot 25 000 latu, rāda KNAB datubāze. Jevgenijs Kisiels vairāk ticis saistīts ar zaļo zemnieku ietekmi, bet viņa dēls Raimonds Kisiels 2006. gadā 2 500 latu ziedojis arī Jaunajam laikam. Tomēr oficiālie ziedojumi, kas ir salīdzinoši nelieli, neatspoguļo Kisielu ģimenes faktisko ietekmi uz politiķiem un viņu lēmumiem, kas tiek vērtēta kā daudz lielāka. Raimonds Kisiels ir arī viens no basketbola kluba VEF Rīga dibinātājiem kopā ar Pūces karjeras virzītāju Edgaru Jaunupu.
Lēmumi par obligātā iepirkuma tiesību pagarināšanu ar Kisieliem saistītajām SIA Importex Group un SIA BIO Zelta Druva, par kuriem Valsts policija uzsākusi kriminālprocesu, no EM abiem uzņēmumiem tika izsūtīti 2011. gada 22. decembrī, tas ir, gandrīz nedēļu pēc Pavļuta rīkojuma, ka par šādiem lēmumiem, pirms Pūce uz tiem liek savu parakstu, jāinformē ekonomikas ministra birojs. EM lietvedības sistēmā pie nosūtītajiem dokumentiem kā šo dokumentu reģistrācijas datums norādīts 22. decembris, noskaidroja Pietiek.
Vēlāk, 2012. gada 25. janvārī Pūce dienesta ziņojumā ministram skaidrojies, ka abi lēmumi faktiski esot pieņemti un reģistrēti 16. decembrī, tas ir - tieši dienā, kad Pavļuts izdeva rīkojumu par šādu lēmumu obligātu saskaņošanu ar savu biroju. Pūce dienesta ziņojumā skaidrojis, ka todien bijusi piektdiena un, tā kā bijis liels dokumentu apjoms, abi lēmumi uzņēmumiem izsūtīti 22. decembrī, kas arī norādīts kā dokumentu reģistrācijas datums. Neoficiāli bija zināms, ka Pūces darbības radījušas aizdomas par datumu sagrozīšanu, bet, uzskatot, ka pietiekama juridiska pamata rīkoties nav, EM politiskās vadības rīcība tam nesekoja, un valsts sekretārs savu amatu tobrīd saglabāja.
2011. gada 30. novembra vakarā Pietiek fiksēja, kā Vecrīgas restorānā Carpe Diem pie nomaļa galdiņa apspriedās Pūce, par Vienotības “kasieri” dēvētais Edgars Jaunups un Reformu partiju sašķēlušais Klāvs Olšteins, kurš bija iepriekšējā ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) padomnieks un tika uzskatīts par cilvēku, caur kuru EM kārtojami “zaļās enerģijas” jautājumi. Tas bija laiks, kad pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām kontrole pār EM slīdēja ārā no “Jaunupa grupas” rokām, apdraudot veco shēmu turpināšanos.
Iepriekš Latvijas Universitātes pasniedzējs, jurists Pūce EM valsts skeretāra amatā nonāca toreiz Jauno laiku (tagad Vienotību) pārstāvējušā ekonomikas ministra Arta Kampara laikā 2010. gada janvārī un bija par partijas "kasieri" uzskatītā Edgara Jaunupa bīdīts cilvēks. Pūces iebīdīšana EM vadībā radīja "Jaunupa klasesbiedru" apzīmējumu, jo viņi mācījušies gan vienā klasē, gan vēlāk studējuši vienā kursā augstskolā.
EM valsts sekretāra māte Dace Pūce 2011. gada augustā Vienotībai ziedoja 20 000 latu, bet brālis Jānis Pūce, kurš ir advokāts, - vēl 8 000 latu. 28 000 latu ir netipiski liela summa, ko miljonāru sarakstos neatrodama ģimene ziedo kādam politiskajam spēkam. Kad Pietiek Pūcem tolaik jautāja par naudas izcelsmi, viņš norādīja, ka ģimene to varējusi atļauties.
Jaunupu un Pūci saista arī attiecības ar tā dēvētās "Repšes biedrības" dibinātājiem, kuri finansiāli atbalsta Pūces dzīvesbiedres Zaigas Pūces dibinātās biedrību Ascendum projektus, liecina informācija šīs biedrības mājaslapā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.