Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces demisiju, visi seši viņa biroja darbinieki, kuriem teorētiski vajadzēja zaudēt darbu reizē ar ministru, savus amatus ir saglabājuši, - viņi izrādījušies vajadzīgi J. Pūces domubiedram un publiskajam aizstāvim Artim Pabrikam, kurš pagaidām pilda sava politiskā kompanjona amata pienākumus.
„No uzticama, iekšēja avota manā rīcībā ir nonākusi informācija, ka ar visu Pūces kunga biroju tika pārslēgti darba līgumi. Proti, ministra birojs ir politiskais birojs, kas vienmēr mainās līdz ar ministru, bet ne šoreiz - ar ministra biroju noslēgti pastāvīgie līgumi, lai nodrošinātu politisko ideju un ietvaru pēctecību arī pēc Pūces kunga demisijas. Būtībā notiks tikai ministra sejas maiņa, bet Pūces kungs turpinās vadīt ministriju de facto,” – šādu informāciju Pietiek sniedza kāds lasītājs.
Tomēr šīs ziņas ir izrādījušās tikai daļēji patiesas – tajā daļā, ka arī pēc J. Pūces demisijas darbu turpina visi seši viņa biroja štata darbinieki, tostarp arī kādreizējais odiozais Vienotības „kasiera” Arta Kampara kompanjons Madars Lasmanis, kurš joprojām skaitās ministra padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos.
Citi biroja darbinieki joprojām ir biroja vadītāja Laila Spaliņa, ministra padomniece komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Agnese Vārpiņa, ministra padomnieks juridiskajos jautājumos Valdis Verners, ministra padomnieks digitālās dienaskārtības jautājumos Rolands Strazdiņš un ministra palīdze Zane Biķerniece.
Taču, kā apgalvo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, nekādi pastāvīgi līgumi ar J. Pūces biroja darbiniekiem neesot noslēgti, - gluži vienkārši viņi visi kā viens izrādījušies vajadzīgi arī ministra aizvietotājam A. Pabrikam.
„2020. gada 12. novembrī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pārtrauca darba attiecības ar visiem ministra biroja darbiniekiem, tai skaitā ārštata padomniekiem,” apliecina ministrija. Savukārt pēc tam viņus nekavējoties savā paspārnē pieņēmis A. Pabriks.
„Saskaņā ar Ministru prezidenta 2020. gada 12. novembra rīkojumu Nr. 2020/1.2.1.-136 “Par J. Pūces atkāpšanos no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata”, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumus ar 2020. gada 13. novembri uz laiku līdz turpmākam lēmumam pilda Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kurš saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 24. un 25.pantu, ir izveidojis biroju uz savu pilnvaru laiku,” skaidro ministrija.
Jaunais birojs ar vecajiem darbiniekiem esot „izveidots ar mērķi nodrošināt nozarē uzsākto iniciatīvu nepārtrauktu turpināšanu atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likumā noteiktajam”, bet „attiecībā par izmaiņām darba līgumos informējam, ka tādas nav veiktas”.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.