Iesaki rakstu: 
Mēs varam sajūsmā spiegt par premjerministra angļu valodas zināšanām, kas tiešām ir lieliskas, taču mums jābūt godīgiem: valdība Latvijā šobrīd ir sastiķēta ar puņķiem. Turklāt tie veidojušies ne jau akūta deguna dobuma jeb Ministru kabineta gļotādas iekaisuma dēļ. Tā ir jau hroniska saslimšana, kuru kaut kādu iemeslu dēļ dakterim rādīt negribam. Tēlojam bezkompromisa cīņu attiecībā uz visiem un jebkuru, tikai ne attiecībā uz savu - Brīvības ielas ķermeni.
Iespējams, skaidrojums ir visnotaļ vienkāršs – ja paši iekaisumos apskatīsimies ar skrupulozu rūpību, ar antibiotikām nepietiks, būs nepieciešama nepatīkama ķirurģiska iejaukšanās. Un tas būs sāpīgi. Tāpēc pagaidām valdības režisoru devīze ir vienkārša, jāturpina tēlot, puņķu nav un nekad nav bijis. Paskaidrošu.
Šobrīd valdību veido piecu partiju koalīcija, kurām kopā Saeimā ir 66 balsis. Šobrīd 65, jo viena no balsīm jau kartona izskatā. Paredzams, ka drīz būs 64, jo tiek drukāts jau jauns kartona deputāts. Latviski sakot, viss turas uz puņķiem, un, ja paši sāksim sev pievērst pārlieku lielu uzmanību, sapratīsim, ka Ministru kabineta ķermenis ir visnotaļ slims, jo imunitātes faktiski nav.
Puņķi
Man kā ārstam svarīgi ir infekcijas izraisītāji. Zemāk apkopoju dažus no tiem, kuriem Kariņa kungam tomēr būtu vērts pievērst uzmanību. Pat, ja viņam šķiet, ka vēlētājs tos nepamana, tā gluži nav.
Pirmais - valsts noslēpuma nepieejamība. Ar to šobrīd var “lepoties” ministrs Pūce, kurš nezin ar ko un par ko runājis, kad sāka savu darbību politikā.
Jau izsenis zināms, ka viens no kritērijiem pieejai valsts noslēpumam ir spēja nemuldēt. Vai tas ministram varētu patraucēt, uzzināsim pavisam drīz. Jāsaka gan, ka ministrs, sastopoties ar iekaisuma pirmajiem simptomiem, jau veicis apsteidzošu manevru, ātri jo ātri piesakot reģionālo reformu. Tātad, ja pieejas noslēpumam nebūs un, nedod dievs, kāds sāks runāt par viņa atbilstību amatam, būs taču skaidrs, ka tas tiek darīts tikai tāpēc, ka kāds administratīvo reformu nevēlas. Politiska izrēķināšanās, kā ierasts.
Superpuņķis piemeties iekšlietu ministram Ģirģenam. Vai maz kāds varētu citviet pasaulē iedomāties iekšlietu ministru bez pielaides valsts noslēpumam? Šaubos. Trīc un dreb visa MK vadība par to, vai dos vai nedos. Te gan jāsaka, ka diagnozes izmeklējums ieildzis, jo daudziem, par kuriem šaubu nebija, pielaidi iedeva jau pirms laba laika.
Jau ilgu laiku akūts iekaisums pats par sevi ir labklājības ministre, kas ne tikai dižojas ar augstām (ne)zināšanām par labklājības jomu, bet ar vīru arī par “aplokšņu algām” mājās neapspriežas. Nekad. Visticamākais, guļ arī atsevišķās guļamistabās, jo, nedod, dievs, kādā pavisam neatbilstošā brīdī pārkāps amatpersonas pilnvaras.
Milzīgu spiedienu degunā valdība jūt Taureņu pirts sarunu dēļ, par kurām informēta liela daļa Vecrīgas un otolaringologi. Pacienti stāsta, ka tur bieži figurē Attīstībai/PAR kases vīrs Jaunups. Nekā krimināla jau neesot, tāpat kā Rīdzenes sarunās, bet…
Deputāts Kaimiņš savukārt ir nākamais, kurš gaida pavēsti no prokuratūras. Par viņa iekaisumu zinām jau vairāk nekā pusgadu. Par nejaušību grūti nosaukt, ka aktieris nepiekritīs drauga Zakatistova izdošanai, jo tad vismaz ir neliela cerība, ka arī par viņu kāds iestāsies šajā bezkompromisa cīņā ar politizēto prokuratūru. Bet izliksimies šo visu neredzam.
Uzskaitot visus pacientus, gandrīz piemirsu rinīta karali, Budžeta komisijas vadītāju Bondaru, kurš šobrīd lemj par “kapitālo remontu”, lai gan pats savulaik špaktelēja Krājbankas darījumus un tiesā zaudējis jau divās instancēs. Algas nav, miljoni būs jāatdod.
Te kā ārstu - konsultantu varētu uzaicināt biedrību Delna. Pieļauju, ka tās medicīniskajā antikorupcijas manuālī varētu atrast pazīmes, ka naudas neesamība ir īpaši paaugstināts korupcijas risks lēmumu pieņēmējiem. Nu, vismaz labi, ka komisijas vadītāja kundze ir uzplaukusi mākslas jomā. Varbūt Zuzeumā drīz ieraudzīsim arī šīs mākslinieces darbus, ja vien netiks slēgtas visas spēļu zāles.
Bet mēs, valdība, uz to visu pievērsim acis. Kamēr nav sākušās komplikācijas un nav iekaisuši valdības blakusdobumi, viss ir paciešams. Jācer gan, ka gala rezultātā nepiemetīsies bezkompromisa neirogēnās iesnas, kas mēdz būt valdībām ar nestabilu nervu sistēmu. Un tad arī ar ķirurgu būs par maz.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
