Puse astoņās ārvalstu vēstniecībās strādājošo nav centušies brīvprātīgi norēķināties ar valsti
PIETIEK24.03.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Puse no vairāk nekā diviem simtiem Latvijas iedzīvotāju, kuri strādā astoņās ārvalstu vēstniecībās mūsu valstī un par kuriem viņu darba vietas automātiski neietur iedzīvotāju ienākuma nodokli, nav centušies brīvprātīgi norēķināties ar valsti, - to Pietiek pēc ilgākas situācijas noskaidrošanas apliecināja Valsts ieņēmumu dienests. Cik zināms Pietiek, liela daļa no šiem vairāk nekā simt cilvēkiem nodarbojas ar ASV vēstniecības Rīgā apsardzi.
Pietiek jau informējis - kopš deviņdesmito gadu sākuma ASV vēstniecība Rīgā par saviem vietējiem darbiniekiem veic sociālā nodokļa nomaksu, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklis oficiāli darbiniekam ir pašam jānomaksā no savas saņemtās algas.
Vēstniecībai ir diezgan ievērojams vietējo darbinieku skaits, - lielākoties tie ir no tā sauktās vietējās sargu vienības (Local guard force), un darba līgumos viņiem ir atrunāts, ka darbiniekam ir pienākums pašam veikt nodokļu nomaksu atbilstoši vietējai likumdošanai.
Taču realitāte ir tāda, ka, kamēr ASV vēstniecība no šīs tēmas norobežojas, Local guard force darbiniekiem nav faktiski nekādas motivācijas, lai iedzīvotāju ienākuma nodokli arī tiešām nomaksātu.
Kā Pietiek zināms no avotiem vēstniecībā, gadu pēc gada vienīgās Valsts ieņēmumu dienesta aktivitātes ir bijušas - izlases kārtībā dažiem darbiniekiem izsūtīt vēstuli, lūdzot iesniegt deklarāciju par gūtajiem ienākumiem. Nekādu sankciju par atbildes nesniegšanu nav bijis.
Pietiek zināms, ka gan vēstniecības, gan Local guard force "amerikāņu" vadībai par šo situāciju ir bijis labi zināms jau gadiem ilgi, taču tās uzskatā šī problēma ir tikai sīkums, par ko vēstniecībai nav jāuztraucas.
Tikmēr summas, ko nav saņēmis Latvijas budžets, ir diezgan ievērojamas, - ja pieņem, ka vietējo darbinieku skaits ir vairāk nekā 40, gadā nesaņemto nodokļu apjoms lēšams desmitos tūkstošu latu, bet vēstniecības darba gados varētu pārsniegt miljonu latu.
ASV vēstniecība nenoliedz, ka situācija ir tieši tāda, un to skaidro ar apstākli, ka "jau kopš 1940. gadiem ASV Valsts departaments ir nolēmis neieturēt ārvalstu vēstniecību vietējo darbinieku ienākuma nodokli par labu attiecīgās valsts nodokļa dienestiem".
Tam esot vairāki pamatojumi - pirmkārt, "nodokļa ieturēšana piešķirtu vēstniecībai tādas funkcijas, it kā tā darbotos attiecīgās valsts nodokļu dienesta uzdevumā – loma, kas nav savietojama ar diplomātiskās sūtniecības statusu un funkcijām. Piedevām kā ārvalstu institūcijai mums nav nekādu tiesību to darīt, neraugoties uz to, ka vietējie likumi to pieprasa darīt citiem darba devējiem".
Tāpat nodokļa neieturēšana esot saskaņā ar Vīnes konvenciju, kurā paredzēts atbrīvojums no aplikšanas ar nodokli, kas attiecas arī uz Valsts departamentu. "Valsts departamenta veiktā prakse ārzemēs atbilst arī ASV pieejai tās ārvalstu pārstāvniecībām neliekot ieturēt ienākuma nodokli, jo ASV ārvalstu pārstāvniecību vietējie darbinieki ir atbildīgi nodokļu dienestu priekšā tāpat kā šo valstu pašnodarbinātās personas," skaidro ASV vēstniecības Preses un kultūras nodaļa.
Tādējādi Latvijas varas iestādes attiecībā pret ASV vēstniecības Rīgā darbiniekiem un viņu maksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli izturoties tāpat, it kā šie darbinieki būtu pašnodarbinātas personas.
"ASV vēstniecība tās vietējo darbinieku iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas saistības par labu Valsts ieņēmumu dienestam atstāj savu darbinieku ziņā, nepieciešamības gadījumā piešķirot vienu apmaksātu brīvdienu gadā, lai darbinieki varētu nokārtot šīs saistības. Piedevām informācija par vietējiem darbiniekiem tiek pārbaudīta policijā," informē vēstniecība.
VID pēc ilgākas situācijas noskaidrošanas nu apliecina, ka no VID reģistrētām 29 vēstniecībām iedzīvotāju ienākuma nodokli no darba ņēmēju algota darba ienākumiem ietur 21 vēstniecība (kaut gan saskaņā ar normatīvajiem aktiem tām obligāti tas nav jādara), bet astoņas vēstniecības iedzīvotāju ienākuma nodokli no darba ņēmēju algota darba ienākumiem neietur.
Šajās astoņās ārvalstu diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās (kuras iedzīvotāju ienākuma nodokli no darba ņēmēju algota darba ienākumiem neietur) kopumā ir nodarbināti 208 darba ņēmēji, kuriem par 2011.gadu pašiem jāaprēķina algas nodokli no saviem algota darba ienākumiem un jāiemaksā tas budžetā.
No viņiem to ir izdarījusi precīzi puse. "Brīvprātīgi un savlaicīgi gada ienākumu deklarācijas par 2011.gadu ar tai pievienotajiem dokumentiem, kas apliecina nodokļa iemaksāšanu budžetā, ir iesnieguši 104 nodokļu maksātāji," informē VID.
Ar neapzinīgajiem darbiniekiem VID rīkojoties šādi: " VID vispirms veic preventīvos pasākumus - atgādina par deklarācijas iesniegšanu, mēģinot vispirms nodokļu maksātāju sazvanīt, sazināties ar elektroniskā pasta palīdzību un nosūtot atgādinājuma vēstuli par deklarācijas iesniegšanu pa pastu. Ja personas preventīvo pasākumu laikā neizrāda atsaucību un nesadarbojas ar VID, tādos gadījumos tiek uzsākta administratīvā lietvedība, nosūtot nodokļu maksātājiem uzaicinājumu administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanai."
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
