Putina kliķei nekas nav svēts, tā savu ambīciju vārdā piesmej arī ticīgos
Kasīklis29.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šībrīža Krievijas centieni atsevišķos gadījumos piesegties ar reliģiju vai reliģiju piesaistīt propagandas aparātam ir sasnieguši savā ziņā jau pašu augstāko pakāpi. Tas, ka Krievijas Konstitūcijas 14.pantā pēc būtības ierakstīts, ka reliģija ir nošķirta no valsts1, neko nenozīmē. Jo Krievijas priekštecei – PSRS arī bija visprogresīvākā konstitūcija, tikai deklaratīva.
Par šībrīža Krievijas baznīcas saplūšanu ar laicīgo varu jeb, precīzāk sakot, varas izmantošanu, lai, arī izmantojot baznīcu, ietekmētu sabiedrības viedokli – nav ne mazāko šaubu. Tas nekas, ka šāda pieeja ir pretrunā ar ticības būtību un ir amorāla.
Jebkāda veida ieroču svētīšana ir pretrunīgi vērtējama, bet, ja mācītājs aizstāv baznīcas praksi svētīt kodolieročus, saucot tos par "krievu tautas, tās kultūras un baznīcas pestītājiem"2, tad paliek pavisam dīvaini.
Par amorālās rīcības augstāko punktu jāuzskata Krievijas Federācijas Bruņoto spēku galvenais dievnams, kurš tika atvērts 2020.gada 14.jūnijā. Nē, nepārprotiet, ne jau pati dievnama būtība vai ticība kā tāda, bet gan konkrētais izpausmes veids. Vai tik tiešām dievnamā, kurā jārunā par cilvēku mīlestību un labestību, jābūt kara ainām un ieročiem? Vitrāžās svētos tēlus aizvietot ar ieroču un karavīru attēlojumiem?
Domāju, ka daudzi piekritīs, ka ir necienīgi par dievnamu saukt ēku, kurā tiek slavināts karš un ieroči vai, vēl precīzāk, – ar dievnama starpniecību tiek propagandēta valsts politika, turklāt visnotaļ apšaubāma, vērtējot to ar vēsturnieku acīm.
Apskatot šī dievnama mājaslapu3, faktiski redzams, ka tā galvenais uzdevums ir slavināt PSRS uzvaru Otrajā pasaules karā. Tas pat netiek slēpts. Aprakstā par šo savdabīgo veidojumu tiek pausts, ka baznīcas augstums kopā ar krustu ir
No visa iepriekš minētā izriet, ka celtne ir celta faktiski tikai un vienīgi Otrā pasaules kara propagandai.
Nedaudz savdabīgs šķiet gidu stāstītais, ka grīdas izlietas no sakausētiem Vērmahta ieročiem un tankiem, pasakot: „Padomājiet par to, ieejot šajā katedrālē. Staigājot pa šo grīdu, jūs simboliski sakaujat fašistisko ienaidnieku,"5 Pat šajā kontekstā rodas tāds elementārs jautājums – kur tik ilgus gadus ir glabāti šie tanki, lai tagad viņus pārkausētu?
Nedrīkst aizmirst, ka padomju laikos bija izteikta varas cīņa pret reliģiju un mācītājiem. Protams, ka netika aiztikti tie mācītāji un draudzes, kuras sadarbojās ar drošības iestādēm. 6 Faktiski – reliģiskā ticība un arī baznīcas PSRS laikā tika nežēlīgi iznīcinātas, atstājot tikai tos mācītājus, kuri darbojās specdienestu interesēs. Dievnami tika iznīcināti un pārvērsti par noliktavām utt..
Reliģiskā ticība PSRS laikā nebija savienojama ar komunistisko pārliecību. Kur nu vēl karot pareizticīgās ticības vārdā. Par tādu domu vien varēja nošaut. Tādēļ tagad mēģināt savīt kopā baznīcu un cīņas Otrajā pasaules karā, maigi sakot, ir pretdabiski.
Tomēr viedokļi ir atšķirīgi. "Šādu diženu katedrāli var uzbūvēt tikai tāda nācija, kas mīl Dievu," uzskata Klinas bīskaps Stefans, kurš vada Krievu pareizticīgās baznīcas atzaru sadarbībai ar bruņotajiem spēkiem. 59 gadus vecais Stefans pirms kļūšanas par mācītāju dienēja padomju un Krievijas pretraķešu aizsardzības spēkos. Bīskaps Stefans aizstāv padomju simbolu izmantošanu, norādot, ka katedrālē attēloti "visi laikmeti mūsu valstī, Svētajā Krievijā". Izlaist Otro pasaules karu būtu nepareizi, viņš pauž.7
Tas, ka krievu nācija mīl dievu, šaubu nav, bet – ko mīl šī brīža Krievijas vadoņi, tas jau cits stāsts, un skaidrs, ka dievu viņi mīl vismazāk. Tomēr, ja attīsta bīskapa Stefana domu, tad šajā celtnē velna lomā vajadzētu būt personāžam ar Staļina un Žukova sejām. Tik daudz cilvēku kā nobendēja Staļins un Žukovs, nav spējis neviens, jo lielie zaudējumi kara pirmajās dienās arī gulstas uz abiem. Varētu teikt sirdsapziņām, bet nebūsim naivi – viņiem tādu nebija.
Ja jau tā skatāmies un ja vajadzēja attēlot visus notikumus, tad – kur pazudušas vitrāžas no Ziemas kara, kurš ilga no 1939.gada 30.novembra līdz 1940.gada 13.martam? No kara, kuru uzsāka PSRS un kurā daudz skaitliski mazākā Somijas armija atsevišķās kaujās faktiski iznīcināja uzbrūkošās PSRS armijas daļas? Somu pētnieki lēš Sarkanās armijas zaudējumus līdz pat līdz 270 000 kritušo un 300 000 ievainoto un saslimušo. Šo PSRS kaunpilno lapaspusi ēkas būvētāji kautrīgi ir piemirsuši.
Arī pašā Krievijā šīs ēkas celtniecība netiek viennozīmīgi uztverta. "Daudzi priesteri, kuru jaunība pagāja 70. un 80. gados un kuri personīgi iestājās pret represīvo, baznīcai naidīgo padomju mašinēriju, ir šokēti un nespēj ar to samierināties," norāda teologs Sergejs Čapņins no Maskavas.8 Te būtu vietā pieminēt Bijušā VDK pulkvežleitnanta piezīmes: Krievijas Pareizticīgo baznīca ārzemēs un padomju slepenā dienesta pārstāvji, kurās citstarp tiek minēts, ka “1969.gada augustā VDK izdevies izvirzīt aģentu Kuzņecovu uz vadošu amatu Vispasaules baznīcas padomē. 1982. gads. Pašlaik valstī sodu izcieš 229 garīdznieki un sektanti (1981. gadā to bija 220). Turklāt trimdā ir 18 cilvēki (1981. gadā - 24). VDK ar šo cilvēku kategoriju ir veikusi 2500 operatīvās uzskaites lietas (1981. gadā - 2225). Nozīmīgākie rezultāti: ar vadošo aģentu starpniecību Krievijas pareizticīgo, gruzīnu un armēņu baznīcas ir stingri ieņēmušas lojālas pozīcijas ... 1982. gada laikā notikušas 1809 sanāksmes, saņemtas 704 ziņas”.9
Lasot iepriekš minēto, redzams, ka, lai nu kas, bet 70. un 80. gadu mācītāji vislabāk var atcerēties pastāvošās varas attieksmi pret baznīcu, ka darboties ļāva tikai tiem, kuri atbalstīja represijas. Pretējā gadījumā – pret pašiem tika rosinātas lietas. Patiesības labad jāpasaka, ka viņu situācijas, salīdzinot ar amata brāļiem pirms Otrā pasaules kara un tā laikā, varētu uzskatīt pat par ideālām. Tomēr viņu viedoklis ir viennozīmīgs – tā saucamais Krievijas Federācijas Bruņoto spēku galvenais dievnams ir apkaunojums Krievijas Pareizticīgajai draudzei.
1 http://duma.gov.ru/news/48953/
2 https://www.delfi.lv/news/arzemes/miris-covid-19-un-atomierocus-slavejusais-krievijas-macitajs.d?id=52581801
4 Turpat
5 https://www.tvnet.lv/7090164/pareizticiba-ar-kalasnikoviem-ko-krievijas-jauna-katedrale-stasta-par-putinisma-ideologiju
6 http://argumentua.com/stati/russkaya-pravoslavnaya-tserkov-na-sluzhbe-kgbfsb
7 https://www.tvnet.lv/7090164/pareizticiba-ar-kalasnikoviem-ko-krievijas-jauna-katedrale-stasta-par-putinisma-ideologiju
8 Turpat.
9 https://gordonua.com/publications/zapiski-byvshego-podpolkovnika-kgb-russkaya-pravoslavnaya-cerkov-za-rubezhom-i-agenty-sovetskih-specsluzhb-1510822.html
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
