Putins ir bezemocionāls spēlmanis – blefotājs, kurš pēc dabas ir tirgotājs – avantūrists
Alvis Hermanis02.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mana režisora profesija un ikdienas darbs ar aktieru pārtapšanu lomā (ar kuru nodarbojos jau 30 gadus) uztrenē spējas ielīst cita cilvēka psihofiziskā stāvokļa un uzvedības loģikas iekšpusē. Citiem vārdiem, – iztēloties sevi viņa vietā un modelēt viņa nākamos soļus. Varu pastāstīt par maniem “panākumiem”, daudz un dikti domājot par šo gadījumu.
Uzreiz teikšu, ka prognozes nav iepriecinošas. Putins ir cilvēks, kurš 23 gadu garumā bauda absolūtu un neierobežotu varu, plus totāla vientulība. Tas noved pie neatgriezeniskām izmaiņām smadzenēs, kurām vajadzīgi arvien lielāki kairinātāji. Neizbēgami viņš pašreiz nonācis pilnīgi fantastiskā iekšējās apziņas stāvoklī “es pret visu pasauli”, turklāt nevis pārnestā, bet viskonkrētākajā šo vārdu nozīmē.
Viņu šobrīd vada prātam neaptverams draivs, misija un azarts izmainīt visu pasaules kārtību pēc savas saprašanas un vēlmes. Un tieši šai brīdī viņu vada tāda milzu iedvesma un adrenalīns, kādu piedzīvo, iespējams, tikai kazino apmeklētājs, palielinot likmes līdz bezgalībai, vai Formulas-1 braucējs, kuram prātā stāv: visu vai neko.
Un šeit nāk pats svarīgākais, lai saprastu viņa loģiku. Putins ir bezemocionāls spēlmanis – blefotājs, kurš pēc dabas ir tirgotājs – avantūrists. Katrs viņa nākamais gājiens ir domāts, lai pretinieku psiholoģiski pakļautu. Ar to, piemēram, izskaidrojams it kā neloģiskais iebrukums Ukrainā un it kā bezjēdzīgi nežēlīgā kara taktika. Raķešu šāvieni (kura katra izmaksā it kā 3 miljonus) Kremenčugas supermārketam nav nekāds pārpratums, piemēram. Tas ir ļoti apzināts psiholoģiskais vēstījums, kurš perfekti iekļaujas viņa taktikas loģikā.
Un viņa spēles loģika balstās uz nemitīgu likmju celšanu, un tās kļūs arvien sāpīgākas. Tas turpināsies pa augšupejošu līkni, un to apturēt var tikai un vienīgi Putina personas likvidācija. Viņš pats to labi zina. Tieši tāpēc viņam atpakaļceļa vairs nav. Arī apstāšanās vairs nav iespējama, – tikai uz priekšu.
Sen zināms, ka priekšrocība cīņā par dzīvību un nāvi ir tam, kurš nebaidās mirt. Putinam un viņa sekotājiem, kurus tas pārliecinājis ar propagandas un baiļu maisījumu, šobrīd ir šī priekšrocība. Plus mazvērtības kompleksa mākto pasionārisms. Līdz ar to viņiem katra nākamā likme nāk ar arvien lielāku pārliecību un viņiem šai spēlē pieder iniciatīva.
Piemēram, ziņa par Somijas iestāšanos NATO no vienas puses mums ir prieka vēsts, jo Somijai ir ļoti, ļoti stipra armija. Bet no otras puses Baltijas reģiona spēles laukumā sekos atbildes gājiens. Arī tas būs it kā neloģisks un iracionāls. Jo tādi ir viņa spēles noteikumi. Viņš gaida, kad pretinieks psiholoģiski salūzīs. Salūzt mēs arī gan negribam, gan nevaram. Tāpēc šo vilcienu nevar vairs apturēt.
Putina pašreizējais psiholoģiskais stāvoklis ir pielīdzināms ekstāzei, un savukārt mūsu racionālais un emocionālais vērtējums tam visam ir tikpat bezjēdzīgs, cik bezjēdzīgi ir spēlēt ar pretinieku basketbolu, ja viņš ar tevi spēlē pēc volejbola noteikumiem. Kaut laukums un bumba it kā izskatās līdzīgi.
Seko mums 
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.