Iesaki rakstu: 
Frontē joprojām bez izmaiņām, proti, Kremlis turpina darīt to, ko tas prot vislabāk, – sēt haosu un tīt ap pirkstu naivo Rietumeiropu, it sevišķi veco Eiropu. Brīdī, kad pilnā sparā rit Krievijas Bruņoto spēku mācības „ZAPAD-2021”, Kremlis, neskatoties uz Rietumu noteiktajām sankcijām un Ženēvā Baidena izteiktajiem brīdinājumiem Putina virzienā un nolikto termiņu izteikto nosacījumu izpildei (31.augustu), kas sen jau kā ir garām, turpina vilkt spēkus pie Ukrainas robežām, pārņemt varu Baltkrievijā un izvērst Wagner algotņu darbības lauku Āfrikā.
Tieši tā, nu Putina režīma adeptiem būs iespēja piedalīties laupīšanas un vardarbības sēšanas misijā Mali Republikā, nostājoties Mali militārās huntas pusē un pavēršot ieročus pret Rietumu spēkiem, mazliet precīzāk – pret franču un vāciešu spēkiem, kas līdz šim Mali bija centušies apkarot ekstrēmismu un terorismu, nodrošinot Mali leģitīmās valdības stabilitāti.
Šajā sakarā gribu izteikt „līdzjūtību” Makronam, kurš vienmēr ir izmantojis iespēju aizrādīt Baltijas valstīm par to pārlieku vēso „rusofobisko” attieksmi pret Kremli, tāpat arī nosūtīt sveicienus Merkeles kundzei, tikai žēl, ka to nevaru izdarīt pa gāzes trubu Nord Stream II.
Interesanti ir tas, ka pats Makrons ar Kremli nerunā, bet turpina brīdināt Mali militāro huntu neattīstīt sadarbību ar Putina pavāra Prigožina vadīto rīkļurāvēju grupu Wagner. Kā vairums Francijas mediju raksta, „Parīze ir šokā!”... Kā nu ne, Francijas bijušajā Āfrikas kolonijā savu saimniecību ir sācis izvērst Putins.
Vienīgais, ar ko franči un vācieši piedraudējuši, ir - ka izvedīšot laukā paši savus karavīrus no šīs valsts. Bet Kremlis taču to vien tikai gaida! Kā ziņo franču prese, runa ir par 1000 Wagner algotņu dislocēšanu Mali, galīgais līgums vēl neesot noslēgts, bet, zinot Kremļa asinskāro dabu, visticamāk, Wagner kaujinieki sen jau atrodas Mali. Šur tur tiek minēts, ka Wagner grupa par sniegtajiem pakalpojumiem Mali huntai mēnesī saņemšot mazliet vairāk par 10 miljoniem ASV dolāru.
Lieki piebilst, ka Wagner grupas kaujinieki jau labu laiku „karo” arī vairākās citās Āfrikas valstīs – Sīrijā, Lībijā, Mozambikā, Madagaskarā, Sudānā, CAR un vēl šur un tur. Cik zināms, nevienā no šīm Āfrikas valstīm līdz ar Putina laipno zaļo cilvēciņu ierašanos nekas labs nav noticis. Tieši pretēji, ir piedzīvota vēl dramatiskāka drošības situācijas pasliktināšanās, par civiliedzīvotāju slepkavošanu un spīdzināšanu nemaz nerunājot.
Atceroties nesenos notikumus Afganistānā, kur Taliban [Krievijā aizliegta teroristiska organizācija] ar Kremļa svētību atguva „varu”, nav nekāds brīnums, ka Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs ir diplomāts, kurš spēj sarunāt lietas ar jebkuru teroristu – arī ar Al-Qaeda un ISIS pārstāvjiem, no kā principā arī sastāv Mali militārā hunta, kas kuru katru brīdi slēgs darījumu ar Wagner grupu par sadarbību karošanas jomā.
Nožēlojami ir tas, ka vienīgais, uz ko spējīgi mūsu NATO sabiedrotie – franči un vācieši, kuru armijas daļas atrodas Mali, ir tikai piedraudēt ar bēgšanu no šīs valsts tā vietā, lai parādītu savu spēku un sāktu saukt lietas īstajos vārdos, beidzot vienreiz respektēt Kremļa asiņaino diplomātiju Āfrikā.
Ja šīnī hibrīdkara frontē joprojām nebūs adekvātas reakcijas no veco Eiropas valstu puses attiecībā uz Kremļa agresiju, mēs varam sagaidīt, ka Lukašenko sāks piedāvāt tūrisma lidojumus uz Minsku arī bēgļiem no Mali Republikas.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.