Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rūpējoties par lasītāju informētību un D vitamīna daudzumu organismā, Pietiek centīsies publicēt visas partiju īsās programmas, kas sagatavotas 12. Saeimas vēlēšanām. Šodien - Zaļo un zemnieku savienības programma 4000 zīmju programma 12.Saeimas vēlēšanām. Lai lasītājiem būtu interesantāk, lejāk publicējam arī ZZS 4000 zīmju programmu pirms iepriekšējām - 11. Saeimas vēlēšanām: varat salīdzināt un izdarīt secinājumus.

Vēlamies, lai Latvija būtu pārtikusi, zaļa un par sevi lepna valsts, kurā ikviens vēlas dzīvot, strādāt, veidot ģimeni, pavadīt mierīgas vecumdienas. Esam izvirzījuši trīs galvenos mērķus - drošība par valsts un ģimenes nākotni, harmoniska reģionu attīstība, izglītota sabiedrība.

DROŠĪBA PAR NĀKOTNI

•Rūpēsimies par darba vietu radīšanu reģionos. Mazināsim jauniešu bezdarbu.

•Uzlabosim sociālo pabalstu sistēmu, rūpēsimies par ģimenēm ar bērniem. Pensiju indeksācijā ņemsim vērā uzkrāto darba stāžu.

•Stiprināsim veselības aprūpi reģionos, samazināsim rindas pie ārstiem. Mazināsim pacientu iemaksas, medikamentu līdzmaksājumus. Palielināsim veselības aprūpē strādājošo atalgojumu.

•Izmantosim dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO valsts drošībai un sociālekonomiskajai attīstībai.

•Palielināsim aizsardzības budžetu, modernizēsim bruņotos spēkus, izstrādāsim jaunu valsts operatīvas aizsardzības plānu. Stiprināsim Zemessardzi un Jaunsardzi. Integrēsimies NATO militāri rūpnieciskajā kompleksā.

•Veidosim nacionālajām interesēm atbilstošu imigrācijas politiku.

•Cīnīsimies pret organizēto noziedzību, ēnu ekonomiku. Uzlabosim sabiedrisko kārtību.

•Uzlabosim tiesu darbu. Samazināsim cilvēktiesību pārkāpumus.

•Veidosim efektīvu valsts pārvaldi, valsts nekustamo īpašumu un ES fondu apsaimniekošanu. Atbalstīsim nevalstiskās organizācijas.

•Iestāsimies pret valsts kapitālsabiedrību privatizāciju, padomju atjaunošanu, bankas Citadele neizdevīgu pārdošanu.

•Sekmēsim Liepājas Metalurga darbības atjaunošanu, atbalstīsim bez darba palikušos darbiniekus.

•Nodrošināsim valsts enerģētisko neatkarību. Uzlabosim tautsaimniecības energoefektivitāti.

•Veidosim aktīvas atpūtas infrastruktūru, atbalstīsim tautas sportu, popularizēsim veselīgu pārtiku. Uzlabosim sporta pārvaldību un finansēšanas sistēmu.

HARMONISKA REĢIONU ATTĪSTĪBA

• Palielināsim pašvaldību lomu lēmumu pieņemšanā. Īstenosim prognozējamu, taisnīgu valsts un pašvaldību nodokļu sadalījumu. Novirzīsim daļu uzņēmumu ienākumu nodokļa investoru piesaistei pašvaldībās.

•Vairosim un efektīvi izmantosim Rīgas kā Eiropas metropoles potenciālu.

•ES fondu un valsts investīcijas veiksim atbilstoši “Latvija 2030” un “NAP2020”.

• Nodrošināsim investīcijas ceļu sakārtošanā.

•Nodrošināsim uzņēmējiem stabilu un prognozējamu nodokļu sistēmu un ES fondu atbalstu. Iestāsimies pret mikrouzņēmuma nodokļa palielināšanu.

•Iestāsimies par taisnīgiem atbalsta maksājumiem lauksaimniekiem, stiprināsim mazās saimniecības. Sekmēsim bioloģiskas un ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstību, vietējās produkcijas noietu.

•Atgriezīsim neapstrādātās zemes lauksaimnieciskajā ražošanā, sekmēsim kooperāciju lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Veicināsim kredītresursu un pensiju fondu ieguldījumus zemju iegādei un lauku attīstībai.

• Nodrošināsim mežu un lauksaimniecības zemju vērtības pieaugumu. Stiprināsim Latvijas Zemes fondu.

•Nodrošināsim ilgtspējīgu zvejas un akvakultūras resursu izmantošanu konkurētspējīgu produktu radīšanai. Veicināsim zivsaimniecībai nozīmīgo ūdeņu vides stāvokļa saglabāšanu.

•Veidosim Latviju par valsti ar augstu sabiedrības vides apziņu. Atjaunosim Latvijas vides aizsardzības fondu.

• Veicināsim lauku, veselības un kultūrtūrismu.

• Pasargāsim Latviju no ģenētiski modificēto organismu un kodolenerģijas riskiem.

IZGLĪTOTA SABIEDRĪBA

• Veidosim mūsdienīgu izglītības saturu un efektīvu skolu tīklu. Pakāpeniski nodrošināsim skolēnu brīvpusdienas, īstenosim iekļaujošu izglītību. Latvijas lauku skolas attīstīsim kā starpnozaru centrus. Palielināsim pedagogu atalgojumu.

•Iestāsimies par obligātu vidējo izglītību, attīstīsim duālo profesionālo izglītību.

•Interešu un mūžizglītības izmaksas iekļausim valsts kompensējamo limitēto izdevumu sarakstā.

•Stiprināsim reģionu augstskolas, veicināsim augstskolu un zinātnes institūciju starptautisko konkurētspēju.

•Palielināsim finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai.

•Nodrošināsim augstas kvalitātes profesionālās kultūras pieejamību reģionos. Stiprināsim latvisku kultūrvidi un identitāti, papildināsim to ar laikmetīgām vērtībām, kultūras infrastruktūru, stabilu finansējumu.

• Atbalstīsim pašdarbības kolektīvus, kultūrizglītību un profesionālo mākslu reģionos.

•Atbalstīsim radošo industriju.

•Uzturēsim saikni ar ārvalstīs dzīvojošo sabiedrības daļu.

SAIMNIEKI SAVĀ ZEMĒ!

Zaļo un Zemnieku savienības priekšvēlēšanu 4000 zīmju programma 11. Saeimas vēlēšanām

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) mērķis ir Latvijas tautas garīgā un materiālā labklājība. Tā sasniedzama gādājot par cilvēku intelekta, ideju un gara spēka apvienošanu, par dzīves telpu, kurā cilvēki jūtas vajadzīgi un novērtēti, par iespēju strādājošam cilvēkam gan pilsētās, gan laukos nodrošināt iztiku sev un tuviniekiem, kā arī veidot iekrājumus, lai justos drošs par nākotni. Tikai tā mēs spēsim atgriezt dzimtenē tos, kuri devušies svešumā, savus spēkus, gudrību un pieredzi atdod ne savas, bet citu valstu izaugsmei. 

 ZZS galvenās prioritātes ir:

•iedzīvotāju sociālā aizsardzība un veselība;

•uzņēmējdarbības un privātās iniciatīvas atbalstīšana tautsaimniecībā, eksporta veicināšana, Latvijai tradicionālo nozaru atjaunošana un attīstīšana;

•efektīva valsts pārvalde;

•tiesiskuma stiprināšana valstī un sabiedrībā;

•iedzīvotājiem izdevīga un saprotama reģionālā politika;

•kvalitatīva un konkurētspējīga izglītības sistēma;

•demogrāfijas jautājuma risināšana;

•ilgtspējīga vides politika;

•latviskā kultūrvide;

•Latvijas interesēm atbilstoša cieņpilna ārpolitika.

Šo prioritāšu nodrošināšanai turpmākos trijos gados mums Saeimā un valdībā risināmi šādi galvenie uzdevumi:

Sabiedrības attīstība un sociālā joma

•Palielinoties inflācijai, palielināt pensijas un sociālos pabalstus.

•Pilnveidot un attīstīt valsts sociālā atbalsta sistēmu, rūpēties par ģimenēm ar bērniem.

•Nodrošināt efektīvu bezmaksas neatliekamo palīdzību un kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visos reģionos neatkarīgi no iedzīvotāju materiālā stāvokļa.

•Veicināt cilvēku sociālo integrāciju, savstarpējo sapratni un toleranci.

Tautsaimniecība

•Īstenot uzņēmējdarbībai un privātai iniciatīvai labvēlīgu valsts politiku.

•Veidot uzņēmējdarbību veicinošu infrastruktūru.

•Aktualizēt lauku un lauksaimniecības ilgtermiņa stratēģiju, konsekventi palielināt Latvijas lauku produkcijas starptautisko konkurētspēju, vienlaicīgi atbalstot arī bioloģisko saimniekošanu.

•Latvijas novadus, pilsētas un apdzīvotas vietas savienot ar kvalitatīviem autoceļiem.

•ES līmenī panākt godīgu konkurenci un līdztiesīgu tiešo maksājumu sistēmu Latvijas zemniekiem. 

Nodokļu politika

•Izveidot uzņēmējdarbībai labvēlīgu un stabilu nodokļu sistēmu.

•Nepieļaut nodokļu palielināšanu svarīgākajām precēm un produktiem – pārtikai, komunālajiem pakalpojumiem, transportam, grāmatām un medikamentiem.

•Pilnveidot nodokļu iekasēšanas sistēmu un mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru.

Valsts pārvalde, pašvaldības un tiesiskums

•Mazināt birokrātiju valsts pārvaldē, pārvaldes pakalpojumu jomā ieviešot vienas pieturas aģentūras principu, sekmējot elektronisko pakalpojumu īpatsvara pieaugumu.

•Pilnveidot normatīvos aktus, lai paātrinātu lietu izskatīšanu tiesās un novērstu cilvēktiesību un pamattiesību aizskārumus.

•Izveidot apriņķu pašvaldības.

•Piešķirt pašvaldībām likumprojektu iesniegšanas tiesības.

•Ļaut pašvaldībām pašām lemt par ES finanšu līdzekļu izlietošanu

Izglītība

•Turpināt pedagogu darba samaksas pilnveidošanu.

•Izmantojot ES finansējumu, modernizēt izglītības iestāžu materiālo bāzi un paaugstināt profesionālās izglītības prestižu un kvalitāti,.

•Nepieļaut budžeta vietu likvidēšanu augstskolās.

•Augstskolās attīstīt zinātnisko darbu, tādējādi ceļot to starptautisko konkurētspēju.

•Rūpēties par atbildīgu Latvijas pilsoņu un savas valsts patriotu audzināšanu. Attīstīt skautu, gaidu, mazpulku un jaunsargu kustību. Veicināt sabiedrības iesaistīšanos sporta aktivitātēs.

Kultūra

•Stiprināt latviešu valodas kā valsts valodas lomu un lietošanas kultūru visās publiskās darbības jomās.

•Celt godā latvisko dzīvesziņu, darba tikumu, savas sētas un zemes saimnieka apziņu.

•Gādāt par profesionālās mākslas pieejamību visos reģionos. 

Vide

•Veidot Latviju par zaļāko valsti pasaulē, lai Latvijas daba un tās daudzveidība ir tās bagātība, nevis apgrūtinājums.

•Pasargāt Latviju no ģenētiski modificētiem organismiem un kodolenerģijas.

•Atbalstīt atjaunojamo enerģijas veidu izmantošanu un videi draudzīgu transportu.

•Mazināt nodokļus vietējiem atjaunojamajiem energoresursiem, tā veicinot to daļas palielināšanu enerģētikā. 

Drošība un ārlietas

•Īstenot aktīvu ārpolitiku, stiprinot valsts drošību un sadarbību ar citām valstīm, ciešāk integrējoties starptautiskās organizācijās.

•Attīstīt sadarbību ar Lietuvu un Igauniju Baltijas valstīm aktuālu jautājumu risināšanā.

•Pastiprināt policijas un zemessardzes sadarbību sabiedriskās kārtības uzturēšanā Latvijas laukos. 

Zaļo un Zemnieku savienības
 priekšvēlēšanu 4000 zīmju programma
 
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) mērķis ir Latvijas tautas garīgā un materiālā labklājība. Tā sasniedzama gādājot par cilvēku intelekta, ideju un gara spēka apvienošanu, par dzīves telpu, kurā cilvēki jūtas vajadzīgi un novērtēti, par iespēju strādājošam cilvēkam gan pilsētās, gan laukos nodrošināt iztiku sev un tuviniekiem, kā arī veidot iekrājumus, lai justos drošs par nākotni. Tikai tā mēs spēsim atgriezt dzimtenē tos, kuri devušies svešumā, savus spēkus, gudrību un pieredzi atdod ne savas, bet citu valstu izaugsmei. 
 ZZS galvenās prioritātes ir:
•iedzīvotāju sociālā aizsardzība un veselība;
•uzņēmējdarbības un privātās iniciatīvas atbalstīšana tautsaimniecībā, eksporta veicināšana, Latvijai tradicionālo nozaru atjaunošana un attīstīšana;
•efektīva valsts pārvalde;
•tiesiskuma stiprināšana valstī un sabiedrībā;
•iedzīvotājiem izdevīga un saprotama reģionālā politika;
•kvalitatīva un konkurētspējīga izglītības sistēma;
•demogrāfijas jautājuma risināšana;
•ilgtspējīga vides politika;
•latviskā kultūrvide;
•Latvijas interesēm atbilstoša cieņpilna ārpolitika.
Šo prioritāšu nodrošināšanai turpmākos trijos gados mums Saeimā un valdībā risināmi šādi galvenie uzdevumi:
Sabiedrības attīstība un sociālā joma
•Palielinoties inflācijai palielināt pensijas un sociālos pabalstus.
•Pilnveidot un attīstīt valsts sociālā atbalsta sistēmu, rūpēties par ģimenēm ar bērniem.
•Nodrošināt efektīvu bezmaksas neatliekamo palīdzību un kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visos reģionos neatkarīgi no iedzīvotāju materiālā stāvokļa.
•Veicināt cilvēku sociālo integrāciju, savstarpējo sapratni un toleranci.
Tautsaimniecība
•Īstenot uzņēmējdarbībai un privātai iniciatīvai labvēlīgu valsts politiku.
•Veidot uzņēmējdarbību veicinošu infrastruktūru.
•Aktualizēt lauku un lauksaimniecības ilgtermiņa stratēģiju, konsekventi palielināt Latvijas lauku produkcijas starptautisko konkurētspēju, vienlaicīgi atbalstot arī bioloģisko saimniekošanu.
•Latvijas novadus, pilsētas un apdzīvotas vietas savienot ar kvalitatīviem autoceļiem.
•ES līmenī panākt godīgu konkurenci un līdztiesīgu tiešo maksājumu sistēmu Latvijas zemniekiem. 
Nodokļu politika
•Izveidot uzņēmējdarbībai labvēlīgu un stabilu nodokļu sistēmu.
•Nepieļaut nodokļu palielināšanu svarīgākajām precēm un produktiem – pārtikai, komunālajiem pakalpojumiem, transportam, grāmatām un medikamentiem.
•Pilnveidot nodokļu iekasēšanas sistēmu un mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru.
Valsts pārvalde, pašvaldības un tiesiskums
•Mazināt birokrātiju valsts pārvaldē, pārvaldes pakalpojumu jomā ieviešot vienas pieturas aģentūras principu, sekmējot elektronisko pakalpojumu īpatsvara pieaugumu.
•Pilnveidot normatīvos aktus, lai paātrinātu lietu izskatīšanu tiesās un novērstu cilvēktiesību un pamattiesību aizskārumus.
•Izveidot apriņķu pašvaldības.
•Piešķirt pašvaldībām likumprojektu iesniegšanas tiesības.
•Ļaut pašvaldībām pašām lemt par ES finanšu līdzekļu izlietošanu
Izglītība
•Turpināt pedagogu darba samaksas pilnveidošanu.
•Izmantojot ES finansējumu, modernizēt izglītības iestāžu materiālo bāzi un paaugstināt profesionālās izglītības prestižu un kvalitāti,.
•Nepieļaut budžeta vietu likvidēšanu augstskolās.
•Augstskolās attīstīt zinātnisko darbu, tādējādi ceļot to starptautisko konkurētspēju.
•Rūpēties par atbildīgu Latvijas pilsoņu un savas valsts patriotu audzināšanu. Attīstīt skautu, gaidu, mazpulku un jaunsargu kustību. Veicināt sabiedrības iesaistīšanos sporta aktivitātēs.
Kultūra
•Stiprināt latviešu valodas kā valsts valodas lomu un lietošanas kultūru visās publiskās darbības jomās.
•Celt godā latvisko dzīvesziņu, darba tikumu, savas sētas un zemes saimnieka apziņu.
•Gādāt par profesionālās mākslas pieejamību visos reģionos. 
Vide
•Veidot Latviju par zaļāko valsti pasaulē, lai Latvijas daba un tās daudzveidība ir tās bagātība, nevis apgrūtinājums.
•Pasargāt Latviju no ģenētiski modificētiem organismiem un kodolenerģijas.
•Atbalstīt atjaunojamo enerģijas veidu izmantošanu un videi draudzīgu transportu.
•Mazināt nodokļus vietējiem atjaunojamajiem energoresursiem, tā veicinot to daļas palielināšanu enerģētikā. 
Drošība un ārlietas
•Īstenot aktīvu ārpolitiku, stiprinot valsts drošību un sadarbību ar citām valstīm, ciešāk integrējoties starptautiskās organizācijās.
•Attīstīt sadarbību ar Lietuvu un Igauniju Baltijas valstīm aktuālu jautājumu risināšanā.
•Pastiprināt policijas un zemessardzes sadarbību sabiedriskās kārtības uzturēšanā Latvijas la

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...