„Rail Baltica” afēra demonstrē neiedomājamu Finanšu ministrijas bezatbildību
Andris Kulbergs23.09.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No Rail Baltica parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes ar Finanšu ministriju vajadzēja atiet divas dienas, lai uzrakstītu bez pārdozēta $%#@* emocionālā fona. Šeit mans apkopojums.
LB (Latvijas Banka) – nav piekļuves Rail Baltica (RB) informācijai, dokumentiem, nolemtajam. LB ir spiesta apkopot informāciju par RB projektu no publiskās telpas. Zinot, cik nepamatoti slepenoti dokumenti ir projektā RB, tad tas ir absurds, ka galvenajai valsts neatkarīgajai finanšu kontroles institūcijai nav piekļuves visai informācijai… trūkst vārdu…
LB – jau 2021.g. savos aprēķinos vērtēja RB projekta izmaksas 3 miljardu € apmērā pretēji officiālajiem 1,98 miljardiem € , jo inflācija būvniecībā un tvēruma izmaiņas!!! Finanšu ministrijai (FM) un Satiksmes ministrijai tas nebija prātā ienācis līdz 2024.g.
LB – publiskās naudas tērēšana nedrīkst būt slepena un necaurspīdīga pēc definīcijas, šī prakse ir jāpārtrauc nekavējoties. Slepenie dokumenti ir jāatslepeno
LB – valsts parāda saistības vēl atļauj nelielu aizņemšanos, bet lielākais ierobežojošais faktors RB finansēšanai ir esošais budžeta deficīts, kas neatļauj nekādu līdzekļu tērēšanu bez samazinājuma kādā citā sfērā.
LB – pat 2021.g. savos aprēķinos rēķināja, ka ES vai ārējais finansējums maksimums būs 60% un valsts budžets - 40%. FM līdz šodienai stūrgalvīgi rēķina, ka ES apmaksās 85% no RB, kas ir muļķības.
FDP (Fiskālās disciplīnas padome) – starptautiskās kredītreitingu aģentūras prasa par RB projektu, atbildes tās neiepriecina.
LB – PPP publiskās partnerības finansēšanas risinājums īsti nerisina problēmu, jo palielina budžeta izdevumus/ deficītu un saistības.
LB – RB obligāciju emisijas automātiski palielina budžeta deficītu, neder.
LB – palielināt PVN RB finansēšanai – īsti nepietiek, jo +1% PVN = tikai ~200milj €.
FDP – jau 2x gadus pēc kārtas norāda uz RB projekta riskiem un nepieciešamību veidot rezervju uzkrājumus budžetā finansējuma trūkuma un risku dēļ. FM to neņem vērā!!!
FDP – norāda, ka vēl 2024.g. FM dokumentos RB izmaksas nepamatoti tiek rēķinātas pēc 2017.g. E&Y datiem 1,98 miljardu € apmērā
FM – pasaka, ka viņiem budžeta likums nenosaka uzraudzīt lielāko investīciju projektu valsts vēsturē un nenosaka ņemt vērā Valsts kontroles ekspertu un FDP norādījumus veikt finansu rezervju veidošanu likumā par Valsts budžetu!
FM – zina, ka ir saistības, zina, ka iztrūkst ES finansējums, zina, ka ir nepieciešamība pēc budžeta līdzekļiem, bet to ignorē, jo budžeta likums viņiem to neliek darīt. Vienlaikus paši raksta šo likumu no jauna katru gadu.
FM – FDP norādījumus ņemt vērā nopietnos RB finansiālos riskus un iekļaut budžetā neuzskata par vērā ņemamu rekomendāciju, jo budžeta likums to nenosaka (kuru pati FM veido un iesniedz MK)
FM – SM visus CEF finansējuma pieteikumus uz simtiem miljoniem € iesniedz pēdējā brīdī un steidzamības kārtā, kur izvērtējums jāsniedz 1-3 dienu laikā (70 -200 lpp.) detalizētiem dokumentiem. FM ir nereāli sniegt kvalitatīvus izvērtējumus tik īsā laikā.
FM – savā atzinumā SM CEF1 finansējuma pieteikumam norāda uz 180 miljonu € iztrūkumu, ko ES nesedz, bet tālākas darbības neseko un pieļauj SM turpināt pieteikt RB būvniecības pieteikumus bez finansiālā seguma.
FM – neskatoties uz to, ka no 2019. gada FM ir likumā būtiski palielinātas pilnvaras un loma ministrijai un ministram, tā turpina bezatbildīgu pieeju, ka, skaidri apzinot riskus, rīkosies tikai tad, kad tiks iesniegta informācija no SM un būs MK lēmums. Nav nekādas atbildības par fiskālo ietekmi un riskiem!
FM – izrādās, par RB projekta sadārdzinājumu pirmo reizi ir uzzinājuši tikai tad, kad Vitenbergs atnāca ar paziņojumu 2023.g. martā. Neņēma vērā 2019.g. ES revīzijas ziņojumu, 2020.g. Valsts kontroles ziņojumu, 2021.g. LB publikācijas, 2022.g. SM ziņojumu.
FM (B.Bāne) – valsts kapitālsabiedrības un vēsturē lielākā nacionāla statusa infrastruktūras projekta saistības nav valsts saistības – tās ir kapitālsabiedrības saistības. Arī tad, kad SM ir deleģējusi kapitālsabiedrību būvēt, arī, ja LV ir uzņēmusies starptautiskās saistības RB Rail akcionāru līgumā, kas ratificētas Saeimā 2017.g.
FM – Ja SIA EDZL nespēj finansēt saistības un bankrotē, tik un tā FM uzskata, ka tās ir SM problēmas, un FM nav jāpārvalda šādi riski, jo likums viņiem to neliek darīt.
FM – ja SM netiek galā ar operacionālo kontroli un finansiāliem riskiem, tad nevis premjeram, bet parlamentam ir jākontrolē SatMin
FM – budžeta likums nosaka, ka finanses ir jāvērtē tikai finanšu plūsmas viedokļa un tikai gada griezumā, RB saistības nenosaka budžeta likuma, tātad FM neņem vērā RB projekta ietekmi
FM – tikai 2024.g. pirmo reizi teorētiski vērtēja RB projekta ietekmi uz budžetu, bet izvēlējās neko neatspoguļot budžetā, jo SM nav neko iesniegusi MK. FM reaģēs tikai tad, kad iestāsies reāli finasiālie riski un saistības.
FM – vel šodien dzīvo pārliecībā, ka viss RB projekts tiks finansēts no ES 85% apmērā un neuzskata, ka jāveido jebkādas finansu rezerves.
FM – rezultātā, neņemot vērā reālos RB finansu riskus, turpina veidot valsts budžetu ar maksimālo pieļaujamo deficītu citām vajadzībām, kas pat teorētiski neatstāj vietu RB finansējumam
FM (Ketners) – EDZL neparādās finansiālās saistības tā gada pārskatā – tātad tādu nav!
FM – RB nav valsts saistības, jo tās ir tikai valsts kapitālsabiedrībai, tātad FM par to nav nekāda atbildība.
Tāda sajūta, ka mūsu valsts finanses vada vājas kvalitātes ārpakalpojjuma grāmatvedības uzņēmums.
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
