Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

No Rail Baltica parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes ar Finanšu ministriju vajadzēja atiet divas dienas, lai uzrakstītu bez pārdozēta $%#@* emocionālā fona. Šeit mans apkopojums.

LB (Latvijas Banka) – nav piekļuves Rail Baltica (RB) informācijai, dokumentiem, nolemtajam. LB ir spiesta apkopot informāciju par RB projektu no publiskās telpas. Zinot, cik nepamatoti slepenoti dokumenti ir projektā RB, tad tas ir absurds, ka galvenajai valsts neatkarīgajai finanšu kontroles institūcijai nav piekļuves visai informācijai… trūkst vārdu…

LB – jau 2021.g. savos aprēķinos vērtēja RB projekta izmaksas 3 miljardu € apmērā pretēji officiālajiem 1,98 miljardiem € , jo inflācija būvniecībā un tvēruma izmaiņas!!! Finanšu ministrijai (FM) un Satiksmes ministrijai tas nebija prātā ienācis līdz 2024.g.

LB – publiskās naudas tērēšana nedrīkst būt slepena un necaurspīdīga pēc definīcijas, šī prakse ir jāpārtrauc nekavējoties. Slepenie dokumenti ir jāatslepeno

LB – valsts parāda saistības vēl atļauj nelielu aizņemšanos, bet lielākais ierobežojošais faktors RB finansēšanai ir esošais budžeta deficīts, kas neatļauj nekādu līdzekļu tērēšanu bez samazinājuma kādā citā sfērā.

LB – pat 2021.g. savos aprēķinos rēķināja, ka ES vai ārējais finansējums maksimums būs 60% un valsts budžets - 40%. FM līdz šodienai stūrgalvīgi rēķina, ka ES apmaksās 85% no RB, kas ir muļķības.

FDP (Fiskālās disciplīnas padome) – starptautiskās kredītreitingu aģentūras prasa par RB projektu, atbildes tās neiepriecina.

LB – PPP publiskās partnerības finansēšanas risinājums īsti nerisina problēmu, jo palielina budžeta izdevumus/ deficītu un saistības.

LB – RB obligāciju emisijas automātiski palielina budžeta deficītu, neder.

LB – palielināt PVN RB finansēšanai – īsti nepietiek, jo +1% PVN = tikai ~200milj €.

FDP – jau 2x gadus pēc kārtas norāda uz RB projekta riskiem un nepieciešamību veidot rezervju uzkrājumus budžetā finansējuma trūkuma un risku dēļ. FM to neņem vērā!!!

FDP – norāda, ka vēl 2024.g. FM dokumentos RB izmaksas nepamatoti tiek rēķinātas pēc 2017.g. E&Y datiem 1,98 miljardu € apmērā

FM – pasaka, ka viņiem budžeta likums nenosaka uzraudzīt lielāko investīciju projektu valsts vēsturē un nenosaka ņemt vērā Valsts kontroles ekspertu un FDP norādījumus veikt finansu rezervju veidošanu likumā par Valsts budžetu!

FM – zina, ka ir saistības, zina, ka iztrūkst ES finansējums, zina, ka ir nepieciešamība pēc budžeta līdzekļiem, bet to ignorē, jo budžeta likums viņiem to neliek darīt. Vienlaikus paši raksta šo likumu no jauna katru gadu.

FM – FDP norādījumus ņemt vērā nopietnos RB finansiālos riskus un iekļaut budžetā neuzskata par vērā ņemamu rekomendāciju, jo budžeta likums to nenosaka (kuru pati FM veido un iesniedz MK)

FM – SM visus CEF finansējuma pieteikumus uz simtiem miljoniem € iesniedz pēdējā brīdī un steidzamības kārtā, kur izvērtējums jāsniedz 1-3 dienu laikā (70 -200 lpp.) detalizētiem dokumentiem. FM ir nereāli sniegt kvalitatīvus izvērtējumus tik īsā laikā.

FM – savā atzinumā SM CEF1 finansējuma pieteikumam norāda uz 180 miljonu € iztrūkumu, ko ES nesedz, bet tālākas darbības neseko un pieļauj SM turpināt pieteikt RB būvniecības pieteikumus bez finansiālā seguma.

FM – neskatoties uz to, ka no 2019. gada FM ir likumā būtiski palielinātas pilnvaras un loma ministrijai un ministram, tā turpina bezatbildīgu pieeju, ka, skaidri apzinot riskus, rīkosies tikai tad, kad tiks iesniegta informācija no SM un būs MK lēmums. Nav nekādas atbildības par fiskālo ietekmi un riskiem!

FM – izrādās, par RB projekta sadārdzinājumu pirmo reizi ir uzzinājuši tikai tad, kad Vitenbergs atnāca ar paziņojumu 2023.g. martā. Neņēma vērā 2019.g.  ES revīzijas ziņojumu, 2020.g. Valsts kontroles ziņojumu, 2021.g. LB publikācijas, 2022.g. SM ziņojumu.

FM (B.Bāne) – valsts kapitālsabiedrības un vēsturē lielākā nacionāla statusa infrastruktūras projekta saistības nav valsts saistības – tās ir kapitālsabiedrības saistības. Arī tad, kad SM ir deleģējusi kapitālsabiedrību būvēt, arī, ja LV ir uzņēmusies starptautiskās saistības RB Rail akcionāru līgumā, kas ratificētas Saeimā 2017.g.

FM – Ja SIA EDZL nespēj finansēt saistības un bankrotē, tik un tā FM uzskata, ka tās ir SM problēmas, un FM nav jāpārvalda šādi riski, jo likums viņiem to neliek darīt.

FM – ja SM netiek galā ar operacionālo kontroli un finansiāliem riskiem, tad nevis premjeram, bet parlamentam ir jākontrolē SatMin

FM – budžeta likums nosaka, ka finanses ir jāvērtē tikai finanšu plūsmas viedokļa un tikai gada griezumā, RB saistības nenosaka budžeta likuma, tātad FM neņem vērā RB projekta ietekmi

FM – tikai 2024.g. pirmo reizi teorētiski vērtēja RB projekta ietekmi uz budžetu, bet izvēlējās neko neatspoguļot budžetā, jo SM nav neko iesniegusi MK. FM reaģēs tikai tad, kad iestāsies reāli finasiālie riski un saistības.

FM – vel šodien dzīvo pārliecībā, ka viss RB projekts tiks finansēts no ES 85% apmērā un neuzskata, ka jāveido jebkādas finansu rezerves.

FM – rezultātā, neņemot vērā reālos RB finansu riskus, turpina veidot valsts budžetu ar maksimālo pieļaujamo deficītu citām vajadzībām, kas pat teorētiski neatstāj vietu RB finansējumam

FM (Ketners) – EDZL neparādās finansiālās saistības tā gada pārskatā – tātad tādu nav!

FM – RB nav valsts saistības, jo tās ir tikai valsts kapitālsabiedrībai, tātad FM par to nav nekāda atbildība.

Tāda sajūta, ka mūsu valsts finanses vada vājas kvalitātes ārpakalpojjuma grāmatvedības uzņēmums.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Neviens nerunā par izrāvienu. Neviens nesaka: „Rīga būs instruments Latvijas izaugsmei!”

FotoMans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Lasīt visu...

21

Klusēšana nav miers

FotoManā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Lasīt visu...

3

Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība

FotoKopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Lasīt visu...

21

Kultūršoks vai Latvijas nodevēju saraksts?

FotoVai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Lasīt visu...

21

Valsts kase ir tukša, naudas vienkārši vairs nav, ir politisks bankrots

FotoVai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai": https://nra.lv/neatkariga/izpete/490313-edvards-kusners-zala-kursa-remonts-lidzinasies-banku-kapitalajam-remontam.htm.
Lasīt visu...

18

Dubultstandarti Latvijas varas retorikā: kad "attīstītās valstis" kalpo tikai algu celšanai

FotoLatvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Lasīt visu...

20

Vai katra ķēkša var vadīt valsti un lielus uzņēmumus? Viennozīmīgi - var, bet ne ilgi

FotoDīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Lasīt visu...

6

Eiropas Savienības pārsteidzošā klusēšana

FotoNezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Lasīt visu...