Laiks, kad vajadzēja izvērtēt vai, precīzāk sakot, pārvērtēt "Rail Baltica" lietderību, ir jau sen pagājis. Šobrīd ir laiks minimizēt zaudējumus.
Pārvērtēt vajadzēja pirms līguma slēgšanas par Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas būvniecību, kad tika konstatēts, ka stacijas būvniecība būs divas reizes dārgāka, nekā bija ieplānots, un finansējuma nav. Tā vietā atbildīgās amatpersonas ieslēdza "muļķa" režīmu un mauca tālāk.
Ne par kādu ekonomisko "Rail Baltica" projekta lietderību ar pašreizējām plānotajām izmaksām nevar būt ne runas. Tāpēc cenšas par to nerunāt. Savukārt politisku projektu realizācijai trūkst naudas.
Ja nebūs ekonomiskas lietderības, tad būs jāfinansē un mūžīgi jāuztur uz citu jomu rēķina. Visdrīzāk uz Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošo projektu rēķina. Var aizmirst par ieguldījumiem ceļu infrastruktūrā un par auto ceļu kvalitātes uzlabošanu.
"Rail Baltica" ir stipri par lielu Latvijas ekonomikas apmēriem, lai varētu to uzturēt kā politiski nozīmīgu projektu. Tāpēc uzdot jautājumu par projekta turpināšanas lietderību ir loģiski un pareizi.
Pāris vārdu tvaika lokomotīvju aizstāvībai uz salīdzinājumu: "... vilksies tvaika lokomotīves ātrumā?"
Vēl cara laikā 1913. gadā ar tvaika lokomotīvi pie Daugavpils lokomotīvju sērijas S izmēģinājumu laikā esot ticis sasniegts ātruma rekords ap 180 km/h. Tas arī ir šobrīd neoficiālais Baltijas dzelzceļa rekords, lai arī pagājuši jau 113 gadi.






Šodien nedaudz par globalizāciju un to, ko pazīst kā globālo korporatīvismu. Nevajag iedomāties, ka tas ir kas jauns vai nebijis. Un nebūt ne izteiktāks kā jebkad iepriekš.
Jāņa Citkovska aizstāvībai. Latvijas tieslietu sistēma šobrīd izspēlē lugu, kuras scenārijs šķiet rakstīts pēc labākajām birokrātiskā absurdu teātra tradīcijām. Jāņa Citskovska tiesāšana par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa speciālajiem avioreisiem nav tikai juridisks process. Tas ir valstisks simbols, kas definē attiecības ar varu un atbildību.
Šobrīd masu medijos parādās "viena tante teica" līmeņa raksti ar nolūku diskreditēt Lietuvas pieņemtās izmaiņas 2. pensiju līmeņa administrēšanas kārtībā. Nevis faktos balstīti analītiski raksti, bet prasta propaganda. Pasūtītājs ir skaidrs un motīvs arī.
Cienījamais Ratnieka kungs, kā Latvijas Republikas pilsonis un vēlētājs uzskatu par nepieciešamu skaidri iezīmēt prioritātes, kuras, manuprāt, šobrīd tiek aizstātas publiskajā dienaskārtībā.
1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.” No Satversmes preambulas. Latvijas Satversme ir visu mūsu valsts likumu pamats. Nekas nedrīkst būt pretrunā ar to, un politiķiem ir jākalpo tajā paustajam nodomam.
Kamēr ASV flote ir piesaistīta Hormuza šauruma blokādei, kur SM-6 pārtvērējraķešu patēriņš pārsniedz ražošanas jaudu attiecībā 10:1, Krievija izmanto šo situāciju, lai veiktu savu lielāko ekonomisko un militāro reanimāciju pēdējā desmitgadē. Šis konflikts ir radījis "ievainojamības logu" Rietumiem, kurā Latvijai ir jāpieņem radikāli lēmumi, lai nepaliktu vēstures mēslainē.
Es nekad neesmu bijis ne Saskaņas, ne Stabilitātes vēlētājs, var arī nepatikt Rosļikovs kā persona, tam nav nozīmes. Šis teksts arī nav par patikšanu, bet ir vērsts uz to, ko šodien man kā juristam nācās noskatīties. Es to varu nosaukt par acīmredzamu izrēķināšanos ar politisko opozīciju, pat ja tā nepatīk virknei latviešu, tostarp man pašam.












































































