Iesaki rakstu: 
Vai Rail Baltica gadījums ir kārtējā Latvijas sabiedrības psihoemocionālā traumēšana pastāvīga netaisnīguma un tiesiskuma trūkuma dēļ? [1] Kāds lēmums tiks pieņemts par trases galīgo izvietojumu?
3. maijā tika parakstīts Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) atzinums par Satiksmes ministrijas ierosinātā Rail Baltica Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) gala Ziņojumu - tā 31. martā iesniegto versiju.
Atzinuma 112. lappusē ir viennozīmīgi atzīts, ka pretēji IVN ieteiktajai (kā sabiedrības interesēm kopumā visvairāk atbilstošajai) Rail Baltica 2. sektorā - alternatīvai C5, kas (galvenokārt pa valsts mežu) apietu blīvāk apdzīvotas teritorijas ap Svētciemu un Vitrupi, un ko vienoti ir atbalstījušas arī pašvaldības un iedzīvotāju pārstāvju grupas, juridisku iemeslu dēļ tomēr IR JĀIZVĒLAS B2, jo neesot pareizi izieta procedūra, un 1,1 līdz 0,89 ha Vitrupes ielejas dabas lieguma daļējs zaudējums (ko pašvaldība ir solījusi ar līdzīgu dabas pamatnes teritoriju papildināt citā līdzvērtīgā vietā, turklāt izstrādātāji ir solījuši ar īpašu konstrukciju un metožu palīdzību būt īpaši saudzīgi biotopu šķērsojumā) esot ļoti būtisks.
Te ir jautājums – vai tiešām tik būtisks, ka negribot un smagi, un nozīmīgi ir jācieš trases B2 35 km garumā esošajiem tuvējiem un skartajiem īpašniekiem – dzīviem cilvēkiem - un viņu ģimenēm?
Ir skaidrs, ja rodas apdraudējums dabai – Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) par to iestāsies un cīnīsies. VPVB arī par vidi kā dabas vērtību domā un tai kaitējumu nepieļaus. Eiropa no Latvijas prasa NATURA 2000 neaizskaramības ievērošanu. Bet kura institūcija, kura aizsardzības pārvalde aizstāv cilvēku tiesības netraucēti un veselīgi dzīvot jau paaudzēm izvēlētajā vietā savā īpašumā dabas vidū?
Vai tiešām nav Latvijā valstiskas struktūras, kas cieši aizstāv Satversmē tautai paredzētās pamatvērtības? Kas rūpējas, lai iedzīvotāji spētu atražoties savās tradicionālajās dzīves vietās?
Neviena valstiska organizācija nav atzinusi, ka šeit tiek apdraudētas daudzas cilvēku ģimenes, viņu mājvietas, viņu zeme? Vai tikai kā vienīgais risinājums atliek Eiropas Cilvēktiesību tiesa?
Jā, ir bijis simtiem iedzīvotāju parakstītu vēstuļu, ka arī IEDZĪVOTĀJI IR VĒRTĪBA, pašvaldības ir atzinušas, ka iedzīvotāju intereses viņiem ir būtiski svarīgas. Tomēr - valstiskā mērogā – kas aizstāv cilvēkus?
Lūk, VPVB tieši tagad - 2016. gada 3. maijā beidzot saprot, ka nebūtu juridiski korekti izvēlēties jebkuru citu alternatīvu, izņemot to B2, kas šķērso blīvi apdzīvotu teritoriju?
Vai tiešām šī PIEPEŠI pamanītā juridiskā pārējo A2 un C5 trašu neatbilstība tiesiskajiem kritērijiem pašā (gandrīz pusotru gadu ilgušā) procesa nobeiguma fāzē ir valsts institūciju ATBILDĪGA RĪCĪBA? Vai arī te tiek bezrūpīgi tērēta nodokļu maksātāju nauda?
Vai, mainoties valdībai, ir mainījies skats uz vēlamo trases atrašanās vietu? Un tas, kuras vērtības ir mūsu valsts pamatā? Vai te darbojas korupcijas novēršanas likums?
Noslēpumā ir tītas daudzās Atzinumā minētās pretrunas Vitrupes ielejas biotopu klasifikācijas noteikšanas sakarā. Un tāpēc ir jācieš iedzīvotājiem?
Varbūt šī projekta Rail Baltica IVN procesa ierosinātājam un virzītājam jau pašā sākumā vajadzēja šos tagad publiskotos likumu aspektus pamanīt, apsvērt un pieļaut tikai juridiski korektu maršrutu iekļaušanu sabiedriskās apspriešanas un izvērtēšanas procesā? Vai arī šo negaidīto virzību ir ietekmējuši sabiedrībai nenojaušami trešie spēki?
Varbūt, ja ir likumu normas, kas nepieļauj Satversmes pantos balstīta un pēc būtības sabiedrības interesēm atbilstoša lēmuma pieņemšanu, ir nepieciešams mainīt šīs normas?
Tas bija par Salacgrīvas novadu, vienu trases 2. sektoru, bet arī 3. sektorā ir neskaidrības, arī Limbažu un Sējas novados ir zināma iedzīvotāju neapmierinātība un iespējamā interešu neievērošana.
Un vēl ļoti būtiski. Ņemot vērā, ka projekta Rail Baltica īstenošana tās būvniecības procesa laikā ir ļoti nozīmīga daudzām Latvijas saimniecības nozarēm, kas gatavojas no šī projekta gūt pamatoti pienācīgu peļņu, ir nepieciešams valstiskā līmenī, pieņemot izmaiņas likumos, nodrošināt, kā PATIEŠĀM to kompensēt arī tiem iedzīvotājiem, kas šī projekta smagumu iznesīs uz saviem pleciem, esot šī brīža spēkā esošo likumu izpratnē tieši neskarti (un līdz ar to nesaņemot NEKĀDU atlīdzību), bet to dzīvojamām ēkām lauku apvidū ir nelaimējies atrasties 200 metru zonā ap jaunbūvējamo ātrgaitas dzelzceļa līniju, kas no abām pusēm tiks norobežota ar nepārkāpjamu žogu. Šādi pamatoti iedzīvotāju juridisku izmaiņu ierosinājumi ir tikuši izteikti Rail Baltica sabiedriskās apspriešanas un iedzīvotāju darba grupu darbības laikā. Bet ar to arī viss ir beidzies.
Kam ir jānotiek, lai Latvijā tiktu ņemts vērā iedzīvotāju interešu viedoklis?
Vairāk informācijas RB projekta ietekmes situācijas izpratnei var atrast šeit >>>
1. IVNZ (31. marta versija) – http://www.environment.lv/lv/jaunumi/aktualie-ietekmes-uz-vidi-novertejumi-ivn-un-sabiedriskas-apspriesanas/rail-baltica-zinojuma-iesniegsana-vpvb
2. VPVB atzinums (3. maijā parakstīts) – http://www.vpvb.gov.lv/lv/ivn/projekti/?status=3&id=2426
3. Trases skartā iedzīvotāja viedoklis – http://nra.lv/viedokli/viva-ievina/135989-es-neesmu-zala-varna.htm
4. Salacgrīvas novada RB iedzīvotāju konsultatīvās darba grupas 10 sēžu protokoli, ierosinājumi un lēmumi – http://www.salacgriva.lv/lat/salacgrivas_novads/sabiedribas_lidzdaliba/rail_baltica/
5. RB mājaslapa - http://railbaltica.info/sabiedriska-apspriesana/
[1] http://bnptv.org.uk/2011/03/eu-frankfurt-school-neo-marxism; /http://centurean2.wordpress.com/2011/08/21/the-frankfurt-school-and-cultural-marxism-a-primer/; http://www.eutruth.org.uk/subversion.htm u.c.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
