Raksts par pulkvežleitnantu Plečkenu ir vērsts arī pret mūsu sabiedrotajiem un NATO!
Kaspars Miezītis*16.04.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris nevaru atstāt bez atbildes “Pietiek.com” portālā 01.04.25.g. publicēto anonīmo “Pietiek lasītāja” rakstu “Kādi ļaudis rūpējas par Latvijas drošību: pulkvežleitnants Pēteris Plečkens no zemessardzes 54. bataljona”, kā arī iepriekš Lato Lapsas kunga uzstāšanos, kur viņš sniedz Zemessardzei padomus, kur pareizāk būtu izvietot Zemessardzes 54. kaujas atbalsta bataljonu.
Ja Lato Lapsas kunga emocionālo uzstāšanos var izskaidrot ar to, ka viņš ir ticis maldināts un nav noskaidrojis sīkāku informāciju, kas saistās ar 54. kaujas atbalsta bataljona izvietojumu un pārvietošanas iespējām, tad anonīmā Pietiek lasītāja raksts jau ir klaja, rupja Latvijas Zemessardzes virsnieka apmelošana un nomelnošana.
Lato Lapsas kungs ir sašutis par to, kādēļ šis bataljona izvietojums atrodas tik tuvu jaunuzceltajai Ogres Valsts ģimnāzijai. Bet, tādā gadījumā daudz pareizāk būtu vērst savu sašutumu pret tiem, kas šo skolu 2021.gadā sāka būvēt un uzbūvēja tik tuvu militārajam objektam, kurš tur jau atradās no 1993. gada 22. janvāra. Un šeit nu pavisam noteikti nevar vainot pulkvežleitnantu Pēteri Plečkenu.
Bet, pārejot pie anonīmā raksta, jāsaka ka rakstītājs ir darījis visu iespējamo, lai savu vēstījumu padarītu iespaidīgāku. Lai radītu ticamības ilūziju, viņš ir sarindojis melīgos apgalvojumus par manu vienības komandieri skrupulozi pa punktiem.
Kā jau parasti to dara anonīmie apmelotāji, tad arī šoreiz nevienam no izteiktajiem apgalvojumiem nav minēti nekādi konkrēti pierādījumi vai pamatojumi. Tādēļ pieskaršos tikai dažiem no rakstā minētajiem punktiem.
Pēteris Plečkens rakstā attēlots kā “rupjš, iedomīgs gļēvulis”, kurš “nekad nav bijis armijas patriots”, bet armiju jau jaunībā uzskatījis par vietu “kur īpaši nekas nav jādara. Laba alga un laba pensija.” Jaunībā viņš esot bijis huligāns, zaglis kā arī “atbalstījis noziedzīgas darbības”. Pēterim Plečkenam esot bijušas vājas sekmes mācībās un Aizsardzības akadēmijā viņš iekļuvis “fiktīvi apejot eksāmenus” bet to pabeidzis “pateicoties spēcīgai aizmugurei NBS”. Kā “spēcīgā aizmugure”, rakstā ir attēlots Pētera Plečkena tēvs, kurš tolaik bija virsnieks NBS. Arī tēva virzienā rakstā netrūkst apmelojumu. Jāsaka, ka anonīmais raksta autors ir pārcenties ar savu sniegumu. Domājošs lasītājs sapratīs, ka neviens no malas nav spējīgs šādi izsekot kāda cilvēka gaitām jau no jaunības dienām un sastādīt tik sīku šī cilvēka “grēku” sarakstu.
Bet tagad daži fakti par pulkvežleitnantu Pēteri Plečkenu, kuri, atšķirībā no anonīmā rakstītāja meliem ir viegli pieejami un pārbaudāmi.
Pulkvežleitnants Pēteris Plečkens ir piedalījies vairākās starptautiskās operācijās, kur kopā ar NATO karavīriem veicis kaujas uzdevumus. Vienā no šādiem uzdevumiem, riskējot ar savu dzīvību, ir guvis kaujas ievainojumu. Kā pierādījums šim, Latvijas kara muzejā ir apskatāmas pulkvežleitnanta ar asinīm nolijušās bikses, kas izstādītas kā eksponāts, lai sniegtu ieskatu tautai par mūsdienu Latvijas karavīru nesavtīgo ieguldījumu miera nodrošināšanā starptautisku uzdevumu izpildē. Ja pulkvežleitnants Pēteris Plečkens būtu “ieliktenis” un gļēvulis, vai viņš riskētu ar savu dzīvību un būtu spējīgs pildīt kaujas uzdevumus kopā ar NATO karavīriem?
Papildus šobrīd Nacionālajos bruņotajos spēkos ir noteiktas konkrētas izglītības un profesionalitātes prasības gan virsniekiem, gan instruktoriem. Lai kļūtu par vienības komandieri, ir jāpabeidz Baltijas aizsardzības koledža (Igaunijā), jāapgūst virkne kvalifikācijas kursu, kur pasniedzēji ir no dažādām NATO valstīm. Papildus Baltijas aizsardzības koledžā un kvalifikācijas kursos tiek gatavoti arī citu NATO valstu virsnieki, kas vēlāk ieņem komandējošos amatus. Ja uz mirkli pieņemam, ka pulkvežleitnants Pēteris Plečkens būtu iekļuvis Aizsardzības akadēmijā, “fiktīvi apejot eksāmenus”, tad vai viņš būtu spējis izturēt pieredzējušu NATO valstu virsnieku organizētos eksāmenus un sasniegt noteiktās kvalifikācijas prasības?
Kā Nacionālo bruņoto spēku virsniekam man ir pretīgi un vienlaicīgi skumji lasīt šī anonīmā rakstītāja savārstījumu, jo uzskatu, ka šis ir spļāviens ne tikai Nacionālo bruņoto spēku sejā, bet ir vērsts arī pret mūsu sabiedrotajiem un NATO. Vai tiešām kāds no lasītājiem pieļauj domu, ka pulkvežleitnants Pēteris Plečkens būtu spējīgs ar savu “spēcīgo ietekmi NBS” panākt fiktīvu eksāmenu kārtošanu pie NATO valstu virsniekiem Baltijas Aizsardzības koledžā?
Nobeigumā gribu ieteikt “Pietiek.com” portālam uzmanīgāk vērtēt iesūtītos anonīmos rakstus un pārbaudīt tur minētos faktus, kas nomelno un ceļ neslavu gan Latvijas armijai, gan Zemessardzei. Sevišķi netaisnīgi tas ir pret tiem vīriem, kuri kara gadījumā nesēdēs ērtos biroja krēslos, bet, riskējot ar savām dzīvībām, ieročiem rokās, stāsies pretim ienaidniekam. Kā 2. Vidzemes brigādes komandieris es esmu drošs par katru savu vienības komandieri, virsniekiem un instruktoriem, ka kara gadījumā mēs cīnīsimies par mūsu Latviju un tautas drošību. Mums ir savs virsnieka goda kodekss un pašlepnums, kas nekādā veidā nepieļauj gļēvuļu un ielikteņu eksistenci Nacionālajos bruņotajos spēkos un Zemessardzē. Katrs virsnieks izdarīs visu, lai gļēvuļi un ielikteņi tiktu izskausti no sistēmas bez žēlastības un vilcināšanās.
* 2. Vidzemes brigādes komandieris, pulkvedis
Red.piez. Raksts, par kuru ir runa, lasāms šeit. Katrs pats var izvērtēt, ko un kādā formā no tajā minētā nolēmis atspēkot pulkvedis Kaspars Miezītis:
Lato Lapsas YouTube video noskatāms šeit:
Seko mums 
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Vienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana.
Pievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas vai “bandīti”, kā tos vēl šodien cenšas attēlot padomju laiku mantojuma sargi un čekas bērni, bet kā Latvijas partizāni – cilvēki, kuri, ziedojot savas dzīvības, līdz pēdējam elpas vilcienam pretojās okupācijai.
Iespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie reizes arī uzzināt, ka kādreiz šeitan pie Baltijas dzīvojuši latvieši, kas labprātīgi izmiruši, bet aizejot izpostījuši visu aiz sevis. Rēzijas Kalniņas pravietojums, ka pastāv plāns iztīrīt šo zemi, lai tā būtu placdarms kaut kam citam, iegūst arvien skaidrākas aprises.
