Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dzintara Rasnača vadītās Tieslietu ministrijas veiktā dienesta pārbaude saistībā ar paša Rasnača „līgavaiņa skapja” lietu, kā jau tika prognozēts, ir beigusies ar farsu, - neviens un ne par ko nav sodīts, toties darbiniekiem norādīts, ka viņiem „savā darbībā jāievēro tiesiskums”.

„Tieslietu ministrijas dienesta pārbaudes komisija ierosināja saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas likuma 5.2 panta piekto daļu iekšējā normatīvajā aktā par autotransporta izmantošanas kārtību cita starpā noteikt prasību, piesakot autotransporta nepieciešamību, norādīt dienesta, darba, amata pienākumu, kura veikšanai nepieciešams izmantot autotransportu (pamatojumu), pieteikumu iesniegšanas un glabāšanas kārtību un termiņus, kā arī apstiprināt jaunu ceļazīmes veidlapu, lai nodrošinātu pilnīgāku informācijas atspoguļojumu par autotransporta izmantošanu,” – ar to tad saskaņā ar Tieslietu ministrijas oficiālo skaidrojumu ir beigusies dienesta pārbaude.

Tiesa, papildus tam „minēto jautājumu” vēl izskatījusi ministrijas Ētikas komisija, kuras lēmums savukārt bijis šāds – tā „nolēma atkārtoti atgādināt ministrijas darbiniekiem par Tieslietu ministrijas Ētikas kodeksa ievērošanu un vērst visu ministrijas darbinieku uzmanību uz to, ka pildot amata pienākumus, darbiniekiem savā darbībā jāievēro tiesiskums, pieņemtajiem lēmumiem un rīcībai jābalstās uz normatīvo aktu prasībām un to ievērošanu. Savukārt gadījumos, kad darbinieks saņem uzdevumu no tieslietu ministra vai citas augstākas amatpersonas, viņam nekavējoties par to ir jāinformē savs tiešais vadītājs”.

Līdz ar to Rasnačs saistībā ar sava „līgavaiņa skapja” lietu ir izsprucis faktiski sveikā – vienīgi ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzlikto naudas sodu 250 eiro apmērā, bet atteikšanos sākt saistībā ar notikušo kriminālprocesu.

Rasnačs „nonāca interešu konflikta situācijā un neievēroja Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas novēršanas likuma 5. panta otrajā daļā noteikto, ka publiskas personas īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošais autotransports, tajā skaitā operatīvais transports, izmantojams tikai dienesta, darba, amata pienākumu pildīšanai”, - tā teikts KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka parakstītajā atzinumā.

Ņemot vērā minēto, par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11. panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu veikt darbības, kurās valsts amatpersona ir personiski vai mantiski ieinteresēta, un 18.pantā valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu rīkoties ar publiskas personas institūcijas mantu tieslietu ministrs Rasnačs ir saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30 panta, informē Streļčenoks, - viņam piespriesta 250 eiro soda nauda.

Tas nozīmē, ka KNAB ir „piemirsis” savu sākotnējo paziņojumu saistībā ar Rasnača „līgavaiņa skapja lietu”, no kura izrietēja: mikroautobusa šoferim, kuram ministrs pēc skapja pārvešanas saskaņā ar paša Rasnača publiski sniegto skaidrojumu esot iedevis 20 eiro „degvielai”, varētu nākties rēķināties arī ar kriminālprocesu par rīcību, par ko paredzēta atbildība Krimināllikuma 326.2. pantā „Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana”, - par šādu rīcību soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Turklāt no KNAB skaidrojuma arī izrietēja – ja tieslietu ministrs nemainīs savu apgalvojumu, ka par valsts auto un valsts šofera izmantošanu sava personiskā „līgavaiņa skapja” „ārkārtas izņēmuma” pārvadāšanai autovadītājam samaksājis 20 eiro skaidrā naudā, arī Rasnačs varētu tikt pie kriminālprocesa pēc Krimināllikuma 326.3. panta „Prettiesiska labumu došana”.

Saskaņā ar to „par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu piedāvāšanu vai nodošanu personiski vai ar starpnieku valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona, vai valsts institūcijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā izdarītu kādu nelikumīgu darbību labuma devēja vai jebkuras citas personas interesēs, izmantojot savas pilnvaras, neatkarīgi no tā, vai materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai vai jebkurai citai personai, soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...