Rasnačs skapja vešanai mēģināja uz valsts rēķina ietaupīt 20 eiro, bet pats savām vajadzībām tērējis 3700 eiro mēnesī
PIETIEK02.04.2017.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs pērn sava „līgavaiņa skapja” vešanai mēģināja uz valsts rēķina ietaupīt 20 eiro, kaut, pateicoties vairākiem nekustamā īpašuma darījumiem, pērn savām vajadzībām ik mēnesi vidēji tērējis vairāk nekā 3700 eiro, - tā rāda nule publiskotās Rasnača amatpersonas deklarācijas dati.
Kā zināms, Rasnačs pagājušā gada pavasarī mēģināja uz nodokļu maksātāju rēķina ietaupīt 20 eiro, savu „līgavaiņa skapi” no iepriekšējās dzīvesvietas uz savas nākamās sievas dzīvokli paklusām pārvedot ar dienesta automašīnu un par šo faktu atklājot tikai pēc pieķeršanas medijos.
Šī salīdzinoši nelielās summas „ietaupīšanas” vēlme īpaši disonē ar summām, kas redzamas Rasnača amatpersonas deklarācijā par 2016. gadu, kas atrodama Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē.
Kā redzams no šiem datiem, 2015. gada beigās Rasnača 3. pensiju līmeņa uzkrājumi Swedbank pensiju fondā bija 11 301 eiro, bet parādsaistības – 39 123 eiro: nekādu citu oficiāli deklarētu uzkrājumu vai parādsaistību viņam nav bijis.
Taču 2016. gadā tieslietu ministrs atradis laiku virknei darbību nekustamā īpašuma jomā: par 80 000 eiro viņš pārdevis savu iepriekšējo dzīvokli, iegādājies vietā dzīvokli ar noliktavu un autostāvvietu kopā par 111,3 tūkstošiem eiro, atdevis 38 473 eiro kredītu, bet toties paņēmis vietā citu, divreiz lielāku – 74,9 tūkstošus eiro.
Papildus tam Rasnačs tieslietu ministra amatā saņēmis 57 690 eiro pirms nodokļu nomaksas (par gandrīz 26 tūkstošiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš) un visa rezultātā pagājušo gadu Rasnačs beidzis ar nedaudz pieaugušu pensijas kapitālu un jau 74,9 tūkstošu eiro parādsaistībām.
Taču tas nenozīmē, ka aizvadīto gadu ministrs ir vadījis trūkumā, kas arī būtu izskaidrojums vēlmei ietaupīt 20 eiro uz valsts auto izmantošanas rēķina. Saliekot visas summas kopā, rezultāts rāda, ka pēc nodokļu nomaksas ministrs savām privātajām vajadzībām pērn ir tērējis aptuveni 44,9 tūkstošus eiro vai vidēji 3740 eiro mēnesī.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.