Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Rāviņa iedzīta "nagla" zaļzemnieku "zārkā"

Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK
27.11.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jelgavas ilggadējais (2001-?) pilsētgalva gluži vai uz sudraba paplātes pasniedza pašvaldību ministram un valdības partijām ideālu ieganstu sevis un viņu balstošā politspēka nerrošanai, šimpēšanai un izdeldēšanai.

Tā nereti notiek pašvaldībnieku vidū: pilnvaru termiņiem pārtopot arvien jaunos, prāts un pozas sāk mirdzēt bronzā, pašpārliecinātība aug augumā, piesardzība izgaist... Taču ne visiem ir dots pagūt evakuēties uz Briseli.

Protams, formāli ņemot, sūdzību Jurim Pūcem par dīvainībām Jelgavas tirgus (ne)tapšanā iesniedza pavisam cita persona, ne jau pats Andris Rāviņš. Pašvaldības īstenotās patvaldības dziļi aizkaitināts un personiski čakarēts cilvēks bija pacietīgi dokumentējis šo epopeju. Aprakstījis visu tās gaitu juridiski birokrātiskā žargonā, viņš daudzlapušu foliantu iesniedza VARAM īstajā brīdī, jo galvaspilsētā beidzot nobrieda vajadzīgā konjunktūra.

Par sasiešanos ar šaubīgu uzņēmumu Jūrmalas domes (JD) opozīcija iebilda jau no paša sākuma, pirms trim gadiem, taču tā bija saucēja balss tuksnesī, kas Rīgu neaizsniedza – zaļzemnieki tur bija premjerpartija, valdības partneri rēķinājās ar viņu cilvēka neaizskaramību.

Kad afēras sižets ir atbrīvots no tikai ierēdņiem un apikātiem saprotamās leksikas, tas naivi pāķiskajā nekaunībā rādās pat viegli šarmējošs. Provinces tikumu ainiņas...

(Tiem, kam netīk atvērt atsauces.) 2016. gada maijā JD bez jebkādas publiskas izsoles uz 30 gadiem iznomāja pašvaldības uzņēmumam "Jelgavas tirgus" (JT) divus pilsētas nekustamos īpašumus (Sporta ielā 2b un Zemgales prospektā 19a), lai tajos attīstītu tirgu. Taču JT ilgstoši strādāja ar zaudējumiem, tāpēc jūlijā dome nolēma tā pamatkapitāla palielināšanai piesaistīt kādam Vladimiram Šalajevam piederošu SIA "Era2k TT" – ar mērķi trijos gados, līdz šī gada 6.septembrim izbūvēt jaunu pārtikas un citu preču tirgu.

"ERA2K TT", tobrīd svaigi dibināta firma ar 3000 eiro pamatkapitālu, ieguldot 800 000 eiro, ieguva JT kontrolpaketi (51,57%), bet pašvaldība zaudēja kontroli pār uzņēmumu. Tas 2017.gadā pārdevis savus īpašumus "par nesamērīgi zemu cenu". Šalajevs 2018.gadā kļuva par JT valdes priekšsēdētāju. Savukārt šī gada jūlijā JD "bez ekonomiska pamatojuma" gādīgi pagarināja jaunā tirgus būvniecības termiņu vēl uz trim gadiem. (Būvatļauja tirgus būvniecībai izdota SIA "Termināla tirgus", kuras īpašnieki ir "Jelgavas tirgus" un Šalajevam daļēji piederošā SIA "La Tirgi Jelgava".) Tāds nu ir šis stāsts.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldē šoruden ir sākts kriminālprocess par iespējamu noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā – saistībā ar pašvaldībai daļēji piederošā JT pamatkapitāla palielināšanu.

Turklāt tādējādi Rāviņam un JD izdevās sanīsties ar pilsētā ietekmīgu uzņēmumu – ceļu būvniecības sabiedrību "Igate". Arī tā pretendēja uz dalību tirgus attīstībā. Respektabla firma ar daudzmiljonu apgrozījumu, neraugoties uz rūdījumu nežēlīgās ceļinieku konkurences cīņās, nevar samierināties, ka to uzvar kaktu kantoris... Vēl nesen (22.05., NRA) uzņēmuma vadītājs presei sūdzējās: "Par pagājušo gadu sociālajā nodoklī esam samaksājuši 1,3 miljonus eiro, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā – 705 tūkstošus eiro. Pašvaldības izraudzītais SIA "Jelgavas tirgus" partneris SIA "ERA2K TT" attiecīgi sociālajā nodoklī - 730 eiro, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklī – 440 eiro."

Rāviņa un Šalajeva ceļi uz pašvaldības nekustamā īpašuma nekrustojās pirmo reizi. Kā "Dienas" 2005.gada 10.marta numurā rakstīja tagadējais NEPLP vicepriekšsēdis, Jelgavā uz domes sabiedrisku objektu būvniecībai 2002.gadā iznomātiem un pēc tam, pēc vērtētāju domām, par zemu cenu privatizācijai nodotiem zemes gabaliem tika uzcelti lielveikali. Rāviņš toreiz notikušo skaidrot nevēlējās – viss esot noticis, stingri ievērojot likumu. Abi uzņēmumi, kas tika pie šiem zemes gabaliem, daļēji piederēja Šalajevam.

Tirgiem mūsdienu latviešu mitoloģijā tiek piedēvēts burvju spēks glābt patiesi latvisko zemniecību un kaut cik pasargāt tautu no ārzemju lielveikalu ķēdēm. Tāpēc arī pašvaldības ap tiem vienmēr tik dedzīgi noņemas – tiesa, gan ar dīvainiem rezultātiem un policijas iejaukšanos.

Protams, es nezinu, cik ļoti tieši šī epopeja ar jaunā tirgus neesamību nokaitināja un turpina dusmot jelgavniekus. Taču pilsēta un visa Zemgale ne bez Rāviņa rosības acīmredzami zaudē agrāko ZZS "bastiona" slavu.

Nedaudz pažonglēšu ar skaitļiem. Jelgavā ir nepilni 40 tūkstoši balsstiesīgo. Pašvaldību vēlēšanās 2017.gadā no 16911 derīgiem biļeteniem par ZZS tika atdoti 7097 (41,54%), dāvājot tai 7 no 15 domes mandātiem. Kad 2014.gadā tika vēlēta XII Saeima, no 24646 derīgām vēlēšanu zīmēm šis saraksts pilsētā saņēma 5380 (21,8%), bet visā Zemgalē – 35738 biļetenus jeb 28.06%, gūstot 4 parlamenta mandātus. Pēc četriem gadiem zaļzemnieki Jelgavā savāca 2784 balsis (12,20%), bet Zemgalē – 14660 jeb 12,54%, kas deva vien 2 Saeimas 2 mandātus (un atstāja aiz borta zemsaviešu līderi). Eiroparlamenta vēlēšanās ZZS Jelgavā vairs tika 823 balsis jeb 6,68% – no pavisam 12239 derīgām zīmēm. Interesanti, kāds būs 2021.gada rezultāts?

Tāpēc pieļauju, ka zaļzemnieku īsti negaidītā (un arī raksta autoru, godīgi jāsaka, pelnīti apskādējusī) sakāve sakņojas ne tikai Māra Kučinska nevilši izrādītā vecišķā pagurumā, Kārļa Seržanta un citu aizsēdējušos deputātu vīzdegunībā vai "labo darbu čempionos". Savu artavu sabrukumā te noteikti deva Rāviņš, ar kuru viņi auklējās, kura šeptes piesedza. Kā tur īsti bija – par tām Dieva dzirnām...?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...