Reālākais pretendents satiksmes ministra amatam - bijušais Valmieras domes jurists, "olšteinietis" Ozoliņš
PIETIEK15.01.2013.
Komentāri (87)
Iesaki rakstu: 
Lai gan uz drīzumā vakanto satiksmes ministra amatu, ko tuvākajā laikā pametīs bezpartejiskais Aivis Ronis, pieteicies arī koalīcijas partneris - Nacionālā apvienība (NA), šaurā lokā jau panākta vienošanās, ka šo portfeli visticamāk iegūs ar "olšteiniešiem" saistītais jurists Kaspars Ozoliņš, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Par to vienojušies par Satiksmes ministriju (SM) atbildīgie koalīcijas partneri Vienotība un tā dēvētā sešu neatkarīgo deputātu grupa jeb "olšteinieši".
Ja tā notiks un plašāk nezināmais Ozoliņš kļūs par satiksmes ministru, tas būs galvu reibinošs karjeras lēciens cilvēkam, kurš vēl pirms gada bija Valmieras domes jurists, bet, pateicoties attiecībām ar "olšteiniešiem", nonāca dažādos ar SM saistītos amatos. Pērnā gada 1. decembrī Ozoliņš tika iecelts par satiksmes ministra Roņa juridisko padomnieku, viņam uzticot ar valsts kapitālsabiedrībām, tajā skaitā ar valsts iepirkumiem saistītus jautājumus. Vēl pēc pāris mēnešiem Ozoliņš jau tika iecelts arī starptautiskās lidostas Rīga valdē.
Neoficiāli jau pāris nedēļas pirms Ozoliņa kļūšanas par satiksmes ministra padomnieku politikas kuluāros izskanēja informācija, ka viņš sācis kontaktēties ar dažu SM kapitālsabiedrību vadību, radot iespaidu, ka būs „lietu kārtotājs”. Pats Ozoliņš to Pietiek kategoriski noliedza. Šo informāciju toreiz pārbaudījusi arī SM vadība, tai neatrodot apstiprinājumu.
Sākotnēji Ozoliņa straujās karjeras saistību ar "olšteiniešu" ietekmi kategoriski noliedza gan viņš pats, Pietiek uzsverot, ka "es neesmu no viņiem atkarīgs un viņu uzdevumus pildošs", gan SM vadība. Arī Olšteins centienus panākt „savu cilvēku” iecelšanu amatos SM tobrīd noliedza. Satiksmes ministrs pats pēc saviem ieskatiem izvēloties sava biroja darbiniekus, un Olšteins paļaujoties uz Roņa kompetenci.
Vēlāk viena no neatkarīgās deputātu grupas deputātēm Elīna Siliņa mainīja versiju par Ozoliņa nejaušo virzību pa karjeras kāpnēm, atzīstot, ka viņš ir tās skolasbiedrs no Valmieras laikiem un tieši ar to izpelnījies politisko uzticību. "Viņš ir mūsu ieteikts cilvēks Satiksmes ministrijā, kurš tāpat kā [SM parlamentārais sekretārs] Klāvs Olšteins palīdz mums būt lietas kursā, kas tur notiek. Viņš ir mans skolasbiedrs, bērnības draugs, kuram es uzticos," Ozoliņu, kurš līdz šim ticis oficiāli raksturots kā Valmieras domes jurists, kura CV nejauši nonācis uz satiksmes ministra Roņa galda, pērnā gada jūlijā raksturoja Siliņa.
Ja var ticēt iesaistīto personu sākotnējiem skaidrojumiem 2011. gada decembrī, Ozoliņam, kurš līdz tam brīdim bija Valmieras domes jurists, pāris nedēļas pirms stāšanās Roņa padomnieka amatā piezvanīts no SM, viņu uzaicinot uz sarunu ar satiksmes ministru, kas beigusies ar padomnieka amata piedāvājumu. Tikmēr jau tobrīd neoficiāla informācija liecināja, ka Ozoliņu satiksmes ministram uzstājīgi ieteicis sešu neatkarīgo Saeimas deputātu grupas neformālais līderis Klāvs Olšteins.
Satiksmes ministrs Ronis tobrīd iespējamas politiskās konsultācijas komentēt atteicās, bet atsaucās uz rekomendācijām, kas par Ozoliņu iegūtas Tieslietu ministrijā, kur viņš strādājis divus gadus - no 2001. līdz 2003. gadam. Pirms astoņiem gadiem Ozoliņš pārcēlies uz dzimto Valmieru, kur līdz nonākšanai SM strādājis par juristu. Valmieras mērs Inesis Boķis par Ozoliņu Pietiek izteicās atzinīgi, raksturojot kā „lielisku juristu”.
Tieši Valmieras domē Ozolinš iepazinies ar nu jau bijušo tās deputātu Guntaru Galvanovski, kurš 2011. gada vasarā kopā ar kolēģi 10. Saeimas Vienotības frakcijā Olšteinu mainīja partijas piederību un iestājās Reformu partijā. Neilgi pēc tam, kad valdība uzsāka darbu, Olšteins neveiksmīgi centās panākt Galvanovska apstiprināšanu SM parlamentārā sekretāra amatā. Uz RP dibināšanas sapulcēm kopā ar Galvanovski Valmierā staigājis arī Ozoliņš. Ar Olšteinu viņš esot iepazinies šajās sanāksmēs, un ciešāku saišu starp abiem neesot. „Ar Olšteinu esmu pazīstams, bet, vai viņš mani pazītu tā, lai ieteiktu ministram, – šaubos,” apgalvoja Ozoliņš.
Ozoliņam arī ir kopīgs bizness ar "Olšteina sešinieka" deputāta Jāņa Upenieka pusbrāli Gati Upenieku. Ozoliņam uz pusēm ar Gati Upenieku pieder juridiskā firma Consilio, rāda Lursoft dati. Abi arī ir vienīgās amatpersonas Valmieras juristu biedrībā - pilsētā, kas arī saista vairākus "olšteiniešu" politikas jaunpienācējus un viņu dažādos amatos SM uzņēmumos virzītos cilvēkus. Vairāki no viņiem vienlaikus vai ar dažu gadu atstarpi beiguši Valmieras ģimnāziju.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
