Re:Baltica "vadošā autore" grib no valsts tūkstošus un žēlo krievu žurnālistus par zemajām algām, bet pati meklē „bezmaksas krievu”
PIETIEK11.05.2017.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Biedrības Re:Baltica pārstāve Inga Spriņģe, kas pēdējā laikā guvusi plašu ievērību ar tūkstošiem eiro, ko saņems „valsts atbalstā medijiem”, izrādās, spēj savienot gan šo apetīti uz nodokļu maksātāju naudu, gan publisku līdzjūtību krievu žurnālistiem par viņu zemajām algām, gan arī meklējumus pēc „bezmaksas krieva”, kas brīvprātības kārtā, par velti palīdzētu ar tulkošanu.
2477 eiro – kā jau informējis Pietiek, šāda ir mēneša atalgojuma summa, kas ir bijusi ietāmēta Re:Baltica projekta „vadošajam autoram” Spriņģei. Savukārt kopumā Spriņģei no nodokļu maksātāju līdzekļiem „valsts atbalsta” ietvaros ir paredzēti 4954 eiro.
Nesen „vadošā autore” interneta portālā TVNET bija nākusi klajā ar garāku rakstu, kas bija adresēts krievu žurnālistam Grigorijam Zubarevam un kurā cita starpā bija izteikts arī žēlums par krievu žurnālistu niecīgajām algām.
„Es jau sen zināju, ka krievu žurnālistiem Latvijas žurnālistikas vidē ir daudz grūtāk dzīvot un algas ir zemākas, bet nezināju, ka situācija ir tik traģiska,” līdzjūtību pauda Spriņģe.
Taču, kā izrādās, šādu žēlumu Re:Baltica „vadošā autore” spēj labi savienot ne tikai ar dāsna „valsts atbalsta” saņemšanu savām personiskajām vajadzībām, bet arī ar „traģiskā situācijā” esošo izmantošanu.
Kāds Pietiek lasītājs ir iesūtījis fragmentu no sociālā tīkla Twitter sarakstes, no kura redzams, ka šā gada 8. maijā Spriņģe ir izsludinājusi: „Meklējam Re:Baltica brīvprātīgo studentu, kurš mums varētu nedaudz palīdzēt ar krievu val.tulkošanu. [email protected] Paldies!”
Zīmīgi, ka virkne Twitter lietotāju ir izteikuši kritiskas piezīmes šai sakarā, taču ne uz vienu no tiem „bezmaksas krieva” meklētāja nav atbildējusi. Piemēram, Natālija Žogole, pieminot Re:Baltica finanšu rādītājus, ir Spriņģei norādījusi: „Nav no kā maksāt? Jeb turpināt vispārējo praksi LV medijos krievvalodīgiem maksāt mazāk?” Arī uz šo jautājumu Re:Baltica „vadošā autore” atbildēt nav vēlējusies.
Pietiek šodien pārpublicē „brīvprātīgā krieva” meklētājas pārdomas „Runāsim tieši par krievu žurnālistu situāciju Latvijā”:
„Cienītais Zubareva kungs, paldies par Jūsu viedokli! Ļoti novērtēju, ka uzskatījāt par vajadzīgu to uzrakstīt. Tādēļ mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, ka katram ir iespēja izteikties. Jautājums ir tikai par faktiem - vai tie ir patiesi un kādā rakursā tie tiek izmantoti.
Atvainojos, bet Jūsu raksta lirisko daļu es nelasīju, nebija laika iedziļināties, bet prieks, ka pārzināt vēsturi.
Kas attiecas uz faktiem.
Jā, mēs esam saņēmuši naudu no ASV Valsts departamenta pirms 6 gadiem, kad dibinājām Re:Baltica. Pēdējos gadus mēs APZINĀTI neesam ņēmuši naudu no ASV vēstniecības, jo zinājām, ka cilvēki kā Jūs, kas vērtē, KAS rakstījis rakstu, nevis KAS ir uzrakstīts, mums pārmetīs angažētību. Pat vēl vairāk, kad pagājušajā gadā taisījām pētījumu par “ģimenes vērtībām” un ar tām saistītajiem mītiem, mēs ATTEICĀMIES no Sorosa fonda finansējumu, jo pētījuma procesā es konstatēju, ka pie “ģimenes vērtību” sabrukšanas masveidā tiek vainots Džordžs Soross. Apspriedāmies ar kolēģi un vienojāmies, ka neņemsim finansējumu no Sorosa fonda, jo tas diskreditēs pētījumu. (Bet tas nenozīmē, ka es uzskatu, ka Soross tiešām ir ieinteresēts graut ģimenes, domāju - viņam ir citas lietas, ko darīt.)
Jūs savā viedokļa rakstā norādāt, ka ASV Valsts departaments piešķīra 500 tūkstošus dolāru krievu informatīvās telpas stiprināšanai Baltijā. Taisnība. Sākotnēji šis grants saucās - pret Krievijas propagandu un MĒS, Re:Baltica, kopā ar vairākiem kolēģiem no Baltijas, uzrakstījām protestu ASV vēstniecībai, ka žurnālistiku nevar izmantot kā ieroci pret propagandu. Kvalitatīva žurnālistika runā par faktiem, pārbauda tos un uzprasa pretējām pusēm visus viedokļus. Beigās šo naudu saņēma ASV universitātes pasniedzēji, kas kopā ar Baltijas žurnālistiem strādāja pie vairākiem pētījumiem. Latvijā - kas notiek ar psihiski slimiem cilvēkiem, kad tie iznāk no cietuma.
Par konkrēto Vesti.lv rakstu. Jūs pārmetat, ka es Lursoft neapskatījos, kam īsti pieder avīze. Jums nav taisnība. Es apskatījos, bet, tādēļ, ka avīze pēdējā laikā tik bieži mainījusi firmas, kam pieder (visticamāk, lai izvairītos no nodokļu nomaksas), no malas nav viegli saprast tās īpašnieku shēmu. Lai to saprastu, kā profesionālam žurnālistam pienākas, es vairākas reizes sazinājos ar galveno redaktoru Švedovu, sūtīju viņam sms, bet tā jau bija viņa izvēle - neatbildēt.
Par Nikolaju Kabanovu - es pārbaudīju Saeimas preses dienestā, ka viņš ir deputāta palīgs, bet tas nav attainsojums, lai viņš savā žurnālista darbā izmantotu Saeimas epasta adresi. Un viņš to dara. Varu Jums pierādīt (gan, ka pārbaudīju Saeimas preses dienestā, gan Kabanova rīcību).
Tas, ka redaktori Vesti.lv uzliek maldinošus virsrakstus un žurnālists par tiem neko nezina, nav nekāds attaisnojums. Žurnālistam ir tiesības protestēt, vismaz tāda prakse ir kvalitatīvai žurnālistikai. Ja virsraksts ir maldinošs, to sauc par dezinformāciju. Varat pieminēt Romu, Kartāgu, vai vēl nez ko, būtība no tā nemainās.
Beigās, kādēļ tapa šis raksts. Mēs pagājušajā gadā publiskojām savu dokumentālo filmu “Ģenerāplāns” par Krievijas ietekmes metodēm. Tās tapšanas laikā es pamanīju, ka ir ļoti daudz, dažādi mazi portāli, kas publicē/pārpublicē ļoti pro-Krieviskas, anti-rietumnieciskas ziņas. Mēs nolēmām izpētīt, kas ir šo portālu īpašnieki, kāda ir viņu motivācija. Kopā ar kolēģiem no 6 valstīm mēs savācām ap 300 web adresēm, kuru digitālās pēdas vairākus mēnešus analizēja IT speciālists.
Beigās es izlēmu, ka Latvijas kontekstā pētīšu trīs portālus - Vesti.lv, Baltnews un rubaltic.ru. Pēdējos divus tādēļ, ka tur vistiešāk varēja pierādīt saistību ar Krievijas valdību, bet Vesti.lv - jo viņu virsraksti bija vēl ciniskāki un niknāki, nekā abiem Krievijas portāliem. Man gribējās saprast, kādēļ? Kādēļ mūsu acu priekšā, šeit pat Latvijā, ir portāls, kas pārpublicē ziņas no Krievijas valdības medijiem, bet “uztaisa” tās vēl ciniskākas. Vai tur ir Krievijas ietekme, tā ir šo cilvēku pārliecība, kāds viņiem maksā, kādēļ?
Atbilde ir manā rakstā, par kuru Jūs esat tik ļoti nikns.
Jāatzīst, es jau sen zināju, ka krievu žurnālistiem Latvijas žurnālistikas vidē ir daudz grūtāk dzīvot un algas ir zemākas, bet nezināju, ka situācija ir tik traģiska. No otras puses, nekad neesmu izjutusi no krievu kolēģiem vēlmi komunicēt ar latviešu žurnālistiem. Mēs esam rīkojuši dažādas mācības, seminārus un konferences, un krievu kolēģi vienmēr ir ļoti pasīvi (taisnības labad - liela daļa latviešu arī).
Šonedēļ un nākamnedēļ mēs publicēsim krieviski un angliski rakstus par Baltnews un rubaltic.ru. Pēc tam būs raksti no kolēģiem Polijā, Ungārijā un Čehijā. Ceru, ka Jums tie šķitīs tik pat interesanti, kā mūsu pirmais raksts no šīs rakstu sērijas.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
