„Re:Baltica” tendenciozi apmelo manu ekonomisko viedokli un pārliecību

Autorei, bijušajai Dienas žurnālistei Evitai Puriņai nebija kvalifikācijas, lai diskutētu par konkrēto tēmu, tāpēc viņa viedokli prasīja šīs idejas mērenam oponentam, diskusiju ievirzot sev vēlamā gultnē. Taujāta, kāpēc viedoklis netika pajautāts man vai kādam citam atbalstošam ekonomistam, Evita Puriņa nespēja salikt kopā bildi vai arī neatcerējās par to, ka tajā pašā dienā ir komentējusi manis piedāvāto ekonomiskās sildīšanas alternatīvu.

Pēc īsas iepazīšanās ar rakstu novērtēju, ka tas atbilst fake news klasifikācijai. Rakstā izteiktā doma drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta. Sīkāk par novērtējumu zemāk.

Autore centās radīt kontekstu, ka mana ekonomiskā iniciatīva nav tautā atbalstīta, ‘’platformā manabalss.lv, kur līdz 7.maijam gan savākti tikai 2724 paraksti”. Atbildē uz interpretāciju ir jāpiezīmē, ka nepilni trīs tūkstošu parakstu par specifisku monetārās stimulēšanas alternatīvu ir ļoti liels skaitlis, jo, pirmkārt, ekonomiskie jautājumi ir mazpopulāri sabiedrībā. Otrkārt, esmu no darba brīvajā laikā devis akadēmisku piedāvājumu, kā celt valsts IKP, pārējo es nododu politiķu, žurnālistu un aktīvistu rokās, bumba par politisko virzību nav ekonomistu laukuma pusē!

Tālāk blogeri, savstarpēji salīdzinot divus ekonomiskās stimulēšanas veidus, uzdod jautājumu - “kas silda ekonomiku vairāk - piešķīrums katram iedzīvotājam vai ieplūdināšana investīciju projektos”. Jautājumā autore cenšas ekonomistus pretnostatīt vienu otram! Kas ir labāks karavīra ekipējums - pistole vai granāta? Kas ir labāks mirstošam pacientam - elpināmais aparāts vai dziedējošas zāles? Protams, abi ekonomiskie stimulēšanas veidi ir lieliski un manis atbalstīti, tiem katram ir savs laiks un vieta, katram ir savi plusi un mīnusi, ko, protams, blogeri atšķirībā no ekonomistiem neizprot.

Tālāk blogeri Frīdmena skolu pārstāvošiem akadēmiķiem viedokli neprasa! Viņi viedokli jautā idejas kritiķiem, politiski dominējošajai plūsmai Latvijas valdības gaiteņos, ekonometrijas un matemātiskā virziena pārstāvjiem!

Jāatzīst gan, ka persona, kam tika jautāts, ir aptuveni mana līmeņa akadēmiskās izglītības, bet ekonometriskajā novirzienā. Man viņi patīk! Bet viņu idejas kontrastē ar mani, kontrastē ar ASV, Japānas, Singapūras un Lielbritānijas šī brīža centrālajām plūsmām. Šeit nav runas par faktu! Šeit ir runa par konkrētu ekonomisku pārliecību, viedokli! Mums tie atšķiras, un mēs par tiem strīdamies un tā nonākam pie progresa! Komjaunieši, neatņemiet mums šo iespēju, jo tad notiek Černobiļa (sprādziens notika, jo tika cenzēta akadēmiska informācija).

Autores sapņainām acīm apbrīnotais ekonomists Kārlis Vilerts teica to, kam tic. Un tieši šīs ticības dēļ viņš un viņa viedoklis tiek bīdīts augstāk. Kādā piemērā viņam būs patiesība, nevis man, nevis rietumvalstu ekonomistiem, bet ne Latvijas un ne šodienas pandēmijas laika ekonomikā! Ekonomists iesāk ar viedokli, ka granāta ir labāka par ieroci. Savukārt es iesāku ar to, ka mums vajag gan granātu, gan ieroci, nevis divas granātas un nevienu ieroci. Tā, lai jūs saprastu atšķirību!

Tālāk es iztirzāšu konkrētas ekonomista viedokļa nepilnības vai kļūdas. Ekonomists uzskata, ka iniciatīva nenesīs ietekmi, jo “naudu iztērēs un tādējādi ekonomiku ar to stimulēs tikai noteikta daļa iedzīvotāju, jo ir cilvēki, kam vajadzību apmierināšanai pietiek ar esošajiem ienākumiem” – nepareizi! Šis viedoklis balansē uz pilnīgas nepatiesības robežas.

Pirmkārt, lielākā daļa šīs naudas izies cauri ekonomikai, arī cilvēkiem, kam tā nav vitāli nepieciešama, papildu nauda vienalga nedaudz ietekmēs viņu tēriņus. Tiem, kam tā pavisam nebūs nepieciešama, netērēs laiku, lai VID nosūtītu savu bankas kontu un to pieprasītu. Maza daļa to iztērēs ar nobīdi, bet tikai tad, ja naudiņa būs pēdējais valnis viņu sociālajai drošības sajūtai.

Arī spriedzes mazināšana ir laba ekonomikai. Daļa sabiedrības to izmantos, lai neņemtu ātro kredītu, un arī šī daļa ir laba ekonomikai. “Iedzīvotājiem tieši izmaksātā nauda procentuāli vairāk tiktu iztērēta importētu preču pirkšanā” – tas ir emocionāls viedoklis. Pirmkārt, ja izmaksā mazu summu, tā aizies galvenokārt mazumtirdzniecībā, pārtikā, kur latviešu precei ir pārsvars, otrkārt, šobrīd daudzas importa noliktavas ir tukšas, kas proporcionālo importa preču īpatsvaru samazinās.

Galu galā tas, cik labi notiek lietas, ir valdības uzdevums, pat naudu nosūtot kontā ar parakstu “no valsts, pērc vietējo preci”, var uzlabot izlietojuma noderību. Un pat tā daļa, kas aizies importam, nav obligāti slikta. Tā, ejot cauri ekonomikai, sildīs visus posmus, ne tikai ražotāju. To veikala darbinieci, to veikala īpašnieku, to kravas mašīnas šoferi, bez kā šis viss posms var tikt atlaists.

Tur bija citas atspēkojamas lietas, un arī šīs varētu plašāk, bet tik tālu tikai, lai ir skaidrs, ka runa ir nevis par faktu, bet par ekonomisko diskusiju, par viedokli. Un to, ka konkrētiem uzņēmējiem, konkrētiem blogeriem un konkrētiem politiķiem kāda no šīm pozīcijām ir tīkamāka. Bet tas nenozīmē, ka tev tam ir jāpiekrīt!

Rakstā netika minēti šīs ekonomiskās sildīšanas plusi. Kāpēc Singapūra, ASV, Apvienotā Karaliste un Japāna ir izvēlējusies šai pandēmijai tieši šādu modeli? Atbilde ir krītošajā pirktspējā! Investīcijas būvniecībā ir labas, bet pirktspējas kritums nodara kaitējumu visai ekonomikai.

Un Latvijā tas ir vēl ļaunāk nekā rietumvalstīs. Latvijā 30% cilvēku uzkrājumu pietiek mēnesim, un 40% tiem pievienotos pēc 2 mēnešiem, kopā ap 70%. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka plaši krītas pirktspēja, kas jau notiek! Ja 10 cilvēkiem no 20 ciemiņā samazinās pirktspēja, tas nozīmē, ka viens no pārtikas veikaliņiem vairs nepelna, aizveras ciet, tiek atlaistas divas darbinieces, bankrotē četri piegādājošie zemnieki, cilvēki emigrē uz ārzemēm. Samazinās valsts IKP, kas varēja nenotikt šajā brīdī! Valsts maksā pabalstus! Valsts nesaņem nodokļus!

Lai arī es ļoti atbalstu arī lielu daļu no valdības piedāvātajiem mehānismiem. Blogeri meklēja manam redzējumam mīnusus. Kādi tad ir viņu pašu pārstāvētās ideoloģijas mīnusi? Pirmkārt, kā mēs redzējām, pirmais mīnuss ir tāds, ka, ja mēs neatbalstām visus, tad būs sektori, kuri atbalstu nesaņems, un tā būs lielākā daļa no ekonomikas. Tai pārdevējai, ko atlaidīs, četriem zemniekiem būs vienalga par to, ka kaimiņš celtnieks tiks pie darba! Ir jāatbalsta celtnieks, tas ir ļoti labs veco laiku tipa mehānisms, bet saprotiet, reizēm pacientam vajag gan skābekļa masku, gan zāles! Nepiemērojot HM, kritīs IKP papildus vismaz 1.5% līmenī, ko iespējams novērst!

Otrais valdības piedāvājuma mīnuss. Milzīgs korupcijas risks! Ja mēs izvēlamies, kam dot, tad šobrīd izskatās, ka tiek izvēlēti mehānismi tā, lai trāpītu savējiem čomiem. Visskaļākais kliedziens bija ierosinājums izmaksāt šo naudu nevis standarta HM veidā, bet uzņēmējiem, kuri maksā gigantisko VSAOI darba devēja pusē, praktiski visa nauda aizietu pāris miljonāriem.

Korupcija! Tieši šī apstākļa dēļ Navaļnija komanda Krievijā cīnās tieši par HM, jo Krievijā esošajai korumpantu plūsmai tas būtu milzīgs trieciens. HM ir ļoti grūti izzagt! HM dod zivis, un ķer katrs uzņēmējs, cik spēj, nevis makšķeres.

Trešais. Ir populāri teikt, ka naudas nogulsnēšana bagāto kabatās dos lielāko efektu. Bet tas nav pierādīts! Līdzšinējā informācija liek bažīties, ka mēs runājam daudzos gadījumos par naudas uzdāvināšanu bagātajiem, un pie viņiem tā vienkārši stāvēs un nedos nekādu ekonomisko pienesumu.

Ceturtkārt. HM netieši mazinās sociālo nevienlīdzību, kas netiešā veidā palīdzēs mūsu ekonomikai. Esmu jau iepriekš veicis pētījumus par to, kā sociālā nevienlīdzība Latvijas piemērā mazina tās ekonomiskās spējas.

Novērtē šo rakstu: