“Rečekiste” Inga Spriņģe piespiesta negribīgi un izvairīgi mainīt „principiālo nostāju” par kremliski noskaņoto Ragozinu, bet par „Azov” ķengāšanu joprojām nevēlas atvainoties

- Ir arī daži temati, kas ir cieši saistīti ar Re:Baltica, līdz ar to arī ar tavu vārdu, un nerunāt par šo mēs nevaram. Tu pat šos tematus, protams, labi zini, publiskajā telpā tie daudz pieminēti. Tā pirmā ir rakstu sērija vēl pirms kara par Azova pulku. Tas bija kritisks, kategorisks. Protams, tajā laikā, kad jūs to rakstījāt, neviens jau nezināja kāda traģēdija gaida Azovu – Mariupoles aizstāvēšana - tik daudzi tagad ir krituši varonīgā nāvē. Pašā Ukrainā Azov ir varoņi, zinot to visu, kas tagad ir noticis, ko tu saki tagad par šo rakstu sēriju? Nevajag to kaut kā labot, papildināt, mainīt, varbūt, kaut ko atsaukt?

- Tu, Aidi, esi to rakstu lasījis?

- Nu, tur ir vairāki raksti. Tu pati nebiji autore, bet tur ir Sanita [Jemberga].

- Tur viens vai divi raksti, tur arī nebija tik daudz to rakstu kopumā, bet tajā rakstā, kas ir tā galvenā lieta, tur nav teikts, ka viss Azov ir galēji radikāli cilvēki. Tur ir uzvērts, ka ir konkrēts spārns, kur ir radikāli cilvēki, kurā darbojās un draudzējās ar līdzīgām radikālām organizācijām arī citās valstīs un arī tai skaitā atsevišķi cilvēki no mūsu Nacionālās apvienības, kuriem arī tika dota iespēja izteikties un paust savu viedokli, kuri to neizmantoja, toties pēc tam viņi ļoti drosmīgi sāka mums uzbrukt sociālajos medijos.

Tā ka te ir vairāki faktori. Pirmkārt, tas nav par visu Azovu, kas toreiz bija. Tas bija par konkrētu, atsevišķu tā kā atzaru. Plus tur tika visur minēti konkrēti avoti, kas tā ir definējuši Azovu. Ja tu šobrīd ieietu vikipēdijā, arī vikipēdijā ir ļoti kritisks šis te ieraksts par Azovu, un vikipēdijai ir konkrētas atsauces, no kurienes šāda informācija ir ņemta, bet tas bija pirms kara, tas bija vairākus gadus pirms kara.

Tas, kas šobrīd ir mainījies, tas ir pilnībā cits Azov, tas ir pilnībā cits konteksts, un es kā piemēru arī minēju, pirms nedēļas es laikam nopublicēju, ka Facebook arī visu laiku, visus šos gadu uzskatīja Azov par, kā tur bija, bīstamu un teroristisku organizāciju.

Līdz ar to varbūt arī daudzi cilvēki ir pamanījuši – ja ieraksti Facebookā vārdu Azov, tad automātiski Facebook šos ierakstus dzēsa vai bloķēja, jo viņi uzskatīja, ka Azov ir teroristiska organizācija, bet tagad, nu, vismaz Kiev Independent – medijs no Ukrainas, kam  es ļoti uzticos un pazīstu tos cilvēkus, kas tur strādā – viņi paziņoja, ka viņiem Facebooks ekskluzīvi pateica, ka vairs neuzskatīs Azovu par šo bīstamo organizāciju.

Līdz ar to Facebookā varēs minēt ierakstiem šo Azovu, lai gan man cilvēki šobrīd arī vāc faktus par Facebook moderēšanu, kas droši vien šī arī būs viena no mūsu tēmām, un man cilvēki joprojām saka, ka viņi min šo vārdu Azov un Facebook ņem to nost. Tā ka kaut kas nav aizgājis tur viņu iekšējā komunikācijā, tam tā nevajadzētu būt.

- Nu, jā, kā tu pati saki, karš situāciju ir mainījis. Paverot Re:Baltica, ir sajūta, ka kara nav bijis. Tur Azovs kā bija, tā stāv tā rakstu sērija, tāpēc es jautāju - vai nav pienācis laiks kaut ko papildināt, pamainīt?

- Lai rakstītu par Azovu?

- Nu, jā.

- Es nesaprotu, ko mēs tur rakstīsim. Izskaidrojošu rakstu, ka toreiz tas bija tajā kontekstā un situācija ir mainījusies, un tagad Azovs ir pilnībā kaut kas cits. Kāpēc mums būtu tas jādara?

- Nu, situācija ir mainījusies, droši vien, es jau arī neziņā, cik tu esi bijusi spējīga izsekot tiem varoņiem līdzi, kas tur ir pieminēti, es nezinu, bet, iespējams, jau kādi no viņiem ir miruši varoņa nāvē, lai arī kādi ir bijuši viņu uzskati, viņi savu dzimteni ir mīlējuši tik ļoti, ka bijuši gatavi atdot par to savu dzīvību, tas nav pieminēšanas vērts?

- Cepuri nost viņiem, par to nav ne mazākās šaubas, cepuri nost. Nu, tādā ziņā visu cieņu, un es paklanos, tas ir pilnībā cits konteksts, kā šodien notiek, tas raksts ir jāskatās tajā laikā, kad tas raksts arī tika rakstīts.

- Tev nav sajūtas, ka, labi, laiks mainās, varbūt arī uz savulaik publicētu vajadzētu reaģēt?

- Nē, es neredzu šajā gadījumā vajadzību, kāpēc mums uz to būtu jāpublicē, tad jau mums arī būtu jāraksta, ka kovidvakcīnas sākumā teica, ka maskas nevajag, pēc tam, ka vajag, tad mums arī katru reizi būtu jāreaģē un jāpārstāsta, kāpēc mēs toreiz rakstījām tā, un jāattaisnojas būtu.

- Bet par tavu pieminēto to kovid, savulai  mēs rakstījām šādi un tad rakstījām citādāk, esam šo to mainījuši savā retorikā, un tas ir redzams. Šajā brīdī skatoties uz Re:Baltica, ir tāda sajūta, ka jūs tur bijāt un turpat palikāt.

- Es neredzu, kāpēc mums būtu tad jāraksta. Tā būtu tad tāda taisnošanās, ka tajā reizē mēs rakstījām šādi un situācija bija tāda, un tagad tas ir šādi. Nu, mēs jau neteicām, ka viss Azov ir pilnībā slikts. Nē, es neredzu tam vajadzību. Jautājums, vai arī mēs nožēlojam, ka mēs kaut ko tādu rakstījām? Nē, jo tā bija tā laika realitāte. Tu jau nezini, ka pēc 5 gadiem būs karš un tie cilvēki nonāk citā statusā un viņiem būs cita nozīme.

- Nu, šī rakstu sērija arī tapa sadarbībā ar krievu žurnālistu Ragozinu, viņš otrs aprunātais personāžs, kā zināms, publiskajā telpā un tā viņa personība, un izteikumi arī šajā kara laikā ir radījuši dažādas emocijas. Arī nenožēlo, ka sadarbojāties ar viņu?

- Lūk, attiecībā uz Leonīdu ir cits jautājums. Tas pareizāk būtu šo prasīt Sanitai, jo Sanita ar viņu sadarbojās un vairāk varētu arī komentēt. Es arī pazīstu Leonīdu, bet mēs neesam tik ļoti tā kā komunicējuši, un par Leonīdu, jā, man jāatzīst, ka Leonīds arī ir mainījies no tā, kas bija toreiz, un toreiz man likās ļoti būtiski uzklausīt to, ko Leonīds saka, jo mēs rakstījām vienmēr par Krieviju un propagandu, un viņš vienmēr iedod tādu kontekstu, kurš lika tev paskatīties savādāk, jo mēs it kā dzīvojam savā informācijas telpā, ar saviem priekšstatiem, viņš vienmēr iedod tādu citu perspektīvu, man tas likās ļoti būtiski man.

Es uzskatu, ka nevajag norobežoties no cilvēkiem, kas domā citādā veidā, bet šobrīd, jā, Leonīds ir mainījis savu viedokli, un varbūt precīzāk konteksts ir mainījies, un Leonīds nav mainījis savu viedokli, un tas ir ļoti problemātiski. Es negribu publiski viņu spārdīt vai nosodīt, jo es neuzskatu, ka Leonīds to, ko viņš raksta, dara tāpēc, ka kremlis viņam maksātu vai apzināti būtu kremļa aģents. Es domāju, viņš tam arī tic un viņam emocionāli ir grūti, ņemot vērā, kas notiek ar viņa Krieviju, bet es nepiekrītu tam, ko viņš raksta pēdējā laikā. Tādā ziņā es domāju, ka jā, zinot toreiz, kas notiks un kādu ceļu Leonīds aizies, ar kādiem uzskatiem, tad droši vien mēs nebūtu ar viņu sadarbojušies tā. To mēs arī noteikti toreiz nevarējām zināt, ka būs karš un ka Leonīds ar savu personību mainīsies.

- Protams, tāpēc es arī to jautāju, jo, redzi, tas raksts par Azov patiesībā arī bija patiesībā daļa Leonīda raksta, ja viņš tā domāja, patīk vai ne, bet mēs neesam iedziļinājušies, tam tur būtu jāatspoguļojas.

- Leonīdam jau bija raksts kopā ar Sanitu arī par Maskavas kačokiem, par Saskaņas kačokiem, par to, kā piestrādā. Tas mums kā autoriem patika, par to nav iebildumu, ka viņš raksta.

- Protams. Viņš jau arī šobrīd nav tā, ka atbalsta Putinu vai, pieņemsim, iestājas par karu Ukrainā, tas jau arī nav. Tur parādās tās nianses, kuras mūs raizē. Nu viņā, es nezinu…

- Labi, Aidi, pasaki, kā tu redzi, kas mums būtu jāraksta, kam jābūt tajā mūsu rakstā? Ka mēs nožēlojam, ka pirms pieciem gadiem, citā kontekstā rakstījām par Azovu, ka mūsu NA konkrēti biedri draudzējās ar cilvēkiem, kuriem Breivika, Norvēģijas jauniešu apšāvēja, ideoloģija ir tuva, ka mums par to jānožēlo, ka mēs par to rakstījām? Ka Ukrainā, Azovā bija dažu, atsevišķs flangs ar cilvēkiem, kas tam piekrita un bija šajās visās, es pat nezinu, kā to pateikt, kustībās iesaistīti. Es domāju, ka šis normāls darbs un mēs to parādījām. Mēs visiem prasījām viedokļus un iespēju izteikties. NA gļēvi to vienkārši neizmantoja, un tagad viņi izmanto šo, lai sagrozītu kontekstu. Es uzskatu, ka tā ir apzināta kontekstu sagrozīšana.

- Nē, tavs viedoklis. Es te negrasos ar tevi šeit strīdēties. Es tev jautāju, lai tu atbildētu.

- Nē, tas ir ļoti labi, ka tu prasi, jo tomēr tas ir tas, ko mums vienmēr arī saka, bet tas ir arī tas uz ko es nereaģēju, jo uzskatu, ka ir virkne ar cilvēkiem, kas vienkārši šo izmanto, lai diskreditētu visu, ko mēs darām, jo es, it sevišķi, pamanīju pavasarī, vienalga kādu tvītu, tas ir it sevišķi tviterī izteikts, vienalga, lai ko es rakstu, vienmēr kāds nāca un sāka runāt par Azovu, un tie bija svaigi dibināti konti, kuros nav redzami dzīvi cilvēki. Paskaties tviterī tos, kuri mums to pārmeta, viņiem nav reālu cilvēku vārdi un uzvārdi. Tas apzināti tiek veidots, kā tas bija pret mums, bija pret LSM un pret Mariju Golubevu arī bija. Trīs mērķi, pret kuriem nāca un izmantoja kādu negāciju. Pret mums bija Azovs, pret LSM bija, ka tur pasūtījums, ka tur Kariņa-Levita režīma pakalpiņi un Golubevai tur bija…

- Argumenti, protams, ir soctīkols arī par jebko, arī par mani vai par jebko, bet droši vien, bet, ja tu man prasi tādu subjektīvo viedokli, tad, nu, jā, man tad būtu interesanta tāda pasekošana līdzi, kas ar Azovu tālāk ir noticis pa šo laiku. Es kā žurnālists apsvērtu tādu viedokli, ja tu man kā žurnālistam prasi manu subjektīvo viedokli.

Novērtē šo rakstu: