Iesaki rakstu: 
Beidzot valdība izveidota! Nākotne rādīs – vai „kalns dzemdēja peli” vai kaut ko jēdzīgu. Protams, kā vienmēr ir daži jautājumi.
Pasaules ekonomika vēl nav redzējusi brīnumu, ka no rotaļāšanās ar ienākuma nodokli 9% apmērā triju gadu laikā, to samazinot vai palielinot uzņēmumam atkarībā no tā nodokļu maksāšanas disciplīnas, pēkšņi rastos jaunas darba vietas. Parasti jaunas darba vietas rodas, attīstot uzņēmumus vai izveidojot jaunas ražotnes.
Citādi ir ar izglītības reformu. Katrā ziņā „atraitnes dēla” problēmas būs atrisinātas, jo, lai daudzbērnu ģimene vai vientuļā māte varētu izskolot savu atvasi mūsdienu universitātē.... Tas faktiski nav iespējams, bet apzināti turpināt radīt apstākļus, kad vienīgā izeja būtu braukt uz ārzemēm, kur ir iespēja izglītību iegūt bez maksas – tas nozīmē apzināti veicināt emigrāciju. Vienīgi tagad studentiem pirms studiju sākuma vajadzētu parakstīt nopietnu, varbūt pat notariāli apstiprinātu līgumu ar valsti, kurā viņi apņemtos atmaksāt valstij izdevumus, kas saistīti ar viņu izglītību. Šis līgums būtu saistošs vismaz visā Eirosavienībā. Otrs variants – „melnais saraksts”, saskaņā ar kuru šos „laimīgos” nelaistu ārā no Latvijas, kamēr nav norēķinājušies par iegūto izglītību, varbūt pat kārtējā specdienesta (12. vai 15. pēc skaita Latvijā) izveidošana, kurš „medīs” no savām saistībām pret valsti mūkošos „gaistošos prātus”.
Jaunas darba vietas! Neko nevar darīt - dabūt par brīvu un aizlaisties ir ne tikai „brunču mednieku” kvēlākais sapnis. No otras puses, tas ir spīdošs mēģinājums novērst sociālo nevienlīdzību sabiedrībā un izglītībā. Manuprāt, šī reforma ir vispārdomātākā un reāli izpildāmā. Nākamais solis droši vien būs izglītības kvalitātes paaugstināšana un pārspīlētā valsts subsidēto augstāko mācību iestāžu skaita samazināšana. Ir iespaids, ka vairākas no tām pat izveidotas ir ar vienu mērķi – „nokāst” no valsts maksimāli lielu naudu, nevis sniegt konkurētspējīgu izglītību. Mani sajūsmina visādi „bakalauri” un „maģistri”, kuri tiek „izcepti” 2-3 gados! Jācer – pārdomātas reformas būs!
Cerams, valdība izstrādās jaunu uzņēmumu izveidošanas un attīstības programmu un mežu kailcirtes turpmāk nebūs eksporta galvenais stūrakmens...
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.