Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Likuma norma, ka pabalstu par slimojoša bērna kopšanu izmaksā tikai par pirmajām 14 dienām, bet, ja bērns bijis arī stacionārā, tad par 21 dienu, stājās spēkā 1997.gadā un kopš tā laika nav mainīta. Tā kā slimojošo bērnu vecāki nekādu trauksmi par to nav cēluši, politiķi nav iedziļinājušies, kā var visas kaites izārstēt 14 dienās un no kā pārtikt slimajam bērnam ar viņu aprūpējošo māti pēc šī pabalsta izmaksas laika.

Satraukuma pilnu vēstuli ar norādi uz Satversmē garantēto tiesību un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma normu neievērošanu, kā arī Sabiedrības veselības pamatnostādņu liekulību un melīgumu Pietiek nesen atsūtīja kāds lasītājs, kurš sevi bija izvēlējies nodēvēt par nodokļu maksātāju.

Vēršoties pie labklājības un veselības ministriem, vēstules autors raksta: „Ministru kungi, par kādu veselības aizsardzību jūs varat runāt, ja jūs no tā neko nesaprotat. Ar likumu ir noteikts, ka mātei dabai bērna ķermenis ir jāizveseļo no jebkuras kaites 14 kalendāro dienu laikā, jo valsts par bērna slimības kopšanas pabalstu apmaksā tikai 14 kalendārās dienas. Ministru kungi, kaula lūzums, pēc speciālistu atzinuma, saaug ne ātrāk kā 21 dienas laikā – tas jums zināšanai... Lūdzu, paskaidrojiet man kā nodokļu maksātājam, ko man darīt pēc 14 dienām, kur ņemt iztikas līdzekļus, kur ņemt līdzekļus medikamentiem?”

Gunta Belēviča (attēlā) vadītā Veselības ministrija atbildē aprobežojās ar pašreiz spēkā esošo normatīvu skaidrojumu un norādi, ka par pabalstiem atbild Labklājības ministrija, ne ar vārdu neminot, kā Veselības ministrija paredzējusi bērna izveseļošanos 14 dienu laikā.

„Ministru kabineta noteikumos Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība" ir noteikts, ka darbnespējas lapu līdz 14 gadu veca slima bērna kopšanai izsniedz personai, kura audzina bērnu, ja minētā persona sakarā ar slima bērna kopšanu nevar ierasties darbā un tādējādi zaudē darbā gūstamos ienākumus. Izsniegtā darbnespējas lapa apliecina to, ka persona nav ieradusies darbā attaisnojoša iemesla dēļ. Tāpat ir noteikts, ka, ja ārstniecības iestādē ārstējas bērni vecumā līdz trim gadiem, kā arī smagi slimi bērni līdz 14 gadu vecumam, kuriem pēc ārsta atzinuma nepieciešama kopšana, un personai, kura audzina bērnu (vienam no vecākiem, vecvecākiem, audžuvecākiem, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu kopj un audzina bērnu), ir iespēja atrasties minētajā iestādē kopā ar bērnu, tad darbnespējas lapu izsniedz par laika posmu, kurā minētās personas atrašanās ārstniecības iestādē ir nepieciešama,” likumā noteikto atstāsta ministrijas preses sekretārs Oskars Šneiders.

Lai arī slimības lapu var saņemt par ilgāku posmu nekā minētās 14 dienas, tomēr pabalstu ne. „Slimības pabalstu līdz 14 gadus veca slima bērna kopšanai slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas pirmās dienas līdz darba nespējas 21. dienai. Par laiku līdz darba nespējas 14.dienai pabalstu izmaksā, ja bērns kopts mājās, par laiku līdz darba nespējas 21.dienai pabalstu izmaksā, ja bērns kopts arī stacionārā.Vienlaikus jāvērš uzmanība, ka vadošā valsts pārvaldes iestāde darba un sociālās aizsardzības jomā, tai skaitā, valsts sociālo pabalstu jomā, ir Labklājības ministrija,” prasmi citēt likumus demonstrē Veselības ministrija.

Arī Ulda Auguļa vadītā Labklājības ministrija savā atbildē vēlreiz atkārto, ko nosaka vēstules autoru apšaubītās likuma normas, tomēr piebilst, ka šāds regulējums ir spēkā no 1997.gada un nav mainīts. „Argumenti   šādiem   laika periodiem  meklējami  galvenokārt  tajā  laikā izdarītajos  pieņēmumos  par  aptuvenu  vidējo  slimošanas ilgumu vispārējā saslimšanas  gadījumā,  kā arī vidējo uzturēšanās laiku stacionārā, pēc kura vēl nepieciešama ārstēšanās mājās,” skaidro Labklājības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Buraka.

Tomēr Labklājības ministrija izrāda gatavību vismaz diskutēt par to, cik taisnīgs un valsts pamatlikumam atbilstošs ir šis likums. „Apzinoties, ka saslimšanas gadījumi un ārstēšanas ilgums dažādās situācijās ir  atšķirīgs,  kā  arī  to, ka pēdējos gados ir mainījusies arī stacionārā pavadītā  laika  tendences, esam uzsākuši darbu pie grozījumiem likumā „Par maternitātes  un  slimības  apdrošināšanu”  saistībā  ar  slimības pabalsta nodrošināšanas nosacījumiem slima bērna kopšanas gadījumā, tostarp paredzot pagarināt  slimības  pabalsta  izmaksas  periodu,  un  diskutēt par iespēju paaugstinot bērna vecumu,” norāda Buraka. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...