Regulējums par pabalstu bērna slimošanas laikā nav mainīts 18 gadus, Veselības ministrija atrakstās
PIETIEK13.05.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Likuma norma, ka pabalstu par slimojoša bērna kopšanu izmaksā tikai par pirmajām 14 dienām, bet, ja bērns bijis arī stacionārā, tad par 21 dienu, stājās spēkā 1997.gadā un kopš tā laika nav mainīta. Tā kā slimojošo bērnu vecāki nekādu trauksmi par to nav cēluši, politiķi nav iedziļinājušies, kā var visas kaites izārstēt 14 dienās un no kā pārtikt slimajam bērnam ar viņu aprūpējošo māti pēc šī pabalsta izmaksas laika.
Satraukuma pilnu vēstuli ar norādi uz Satversmē garantēto tiesību un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma normu neievērošanu, kā arī Sabiedrības veselības pamatnostādņu liekulību un melīgumu Pietiek nesen atsūtīja kāds lasītājs, kurš sevi bija izvēlējies nodēvēt par nodokļu maksātāju.
Vēršoties pie labklājības un veselības ministriem, vēstules autors raksta: „Ministru kungi, par kādu veselības aizsardzību jūs varat runāt, ja jūs no tā neko nesaprotat. Ar likumu ir noteikts, ka mātei dabai bērna ķermenis ir jāizveseļo no jebkuras kaites 14 kalendāro dienu laikā, jo valsts par bērna slimības kopšanas pabalstu apmaksā tikai 14 kalendārās dienas. Ministru kungi, kaula lūzums, pēc speciālistu atzinuma, saaug ne ātrāk kā 21 dienas laikā – tas jums zināšanai... Lūdzu, paskaidrojiet man kā nodokļu maksātājam, ko man darīt pēc 14 dienām, kur ņemt iztikas līdzekļus, kur ņemt līdzekļus medikamentiem?”
Gunta Belēviča (attēlā) vadītā Veselības ministrija atbildē aprobežojās ar pašreiz spēkā esošo normatīvu skaidrojumu un norādi, ka par pabalstiem atbild Labklājības ministrija, ne ar vārdu neminot, kā Veselības ministrija paredzējusi bērna izveseļošanos 14 dienu laikā.
„Ministru kabineta noteikumos Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība" ir noteikts, ka darbnespējas lapu līdz 14 gadu veca slima bērna kopšanai izsniedz personai, kura audzina bērnu, ja minētā persona sakarā ar slima bērna kopšanu nevar ierasties darbā un tādējādi zaudē darbā gūstamos ienākumus. Izsniegtā darbnespējas lapa apliecina to, ka persona nav ieradusies darbā attaisnojoša iemesla dēļ. Tāpat ir noteikts, ka, ja ārstniecības iestādē ārstējas bērni vecumā līdz trim gadiem, kā arī smagi slimi bērni līdz 14 gadu vecumam, kuriem pēc ārsta atzinuma nepieciešama kopšana, un personai, kura audzina bērnu (vienam no vecākiem, vecvecākiem, audžuvecākiem, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu kopj un audzina bērnu), ir iespēja atrasties minētajā iestādē kopā ar bērnu, tad darbnespējas lapu izsniedz par laika posmu, kurā minētās personas atrašanās ārstniecības iestādē ir nepieciešama,” likumā noteikto atstāsta ministrijas preses sekretārs Oskars Šneiders.
Lai arī slimības lapu var saņemt par ilgāku posmu nekā minētās 14 dienas, tomēr pabalstu ne. „Slimības pabalstu līdz 14 gadus veca slima bērna kopšanai slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas pirmās dienas līdz darba nespējas 21. dienai. Par laiku līdz darba nespējas 14.dienai pabalstu izmaksā, ja bērns kopts mājās, par laiku līdz darba nespējas 21.dienai pabalstu izmaksā, ja bērns kopts arī stacionārā.Vienlaikus jāvērš uzmanība, ka vadošā valsts pārvaldes iestāde darba un sociālās aizsardzības jomā, tai skaitā, valsts sociālo pabalstu jomā, ir Labklājības ministrija,” prasmi citēt likumus demonstrē Veselības ministrija.
Arī Ulda Auguļa vadītā Labklājības ministrija savā atbildē vēlreiz atkārto, ko nosaka vēstules autoru apšaubītās likuma normas, tomēr piebilst, ka šāds regulējums ir spēkā no 1997.gada un nav mainīts. „Argumenti šādiem laika periodiem meklējami galvenokārt tajā laikā izdarītajos pieņēmumos par aptuvenu vidējo slimošanas ilgumu vispārējā saslimšanas gadījumā, kā arī vidējo uzturēšanās laiku stacionārā, pēc kura vēl nepieciešama ārstēšanās mājās,” skaidro Labklājības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Buraka.
Tomēr Labklājības ministrija izrāda gatavību vismaz diskutēt par to, cik taisnīgs un valsts pamatlikumam atbilstošs ir šis likums. „Apzinoties, ka saslimšanas gadījumi un ārstēšanas ilgums dažādās situācijās ir atšķirīgs, kā arī to, ka pēdējos gados ir mainījusies arī stacionārā pavadītā laika tendences, esam uzsākuši darbu pie grozījumiem likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” saistībā ar slimības pabalsta nodrošināšanas nosacījumiem slima bērna kopšanas gadījumā, tostarp paredzot pagarināt slimības pabalsta izmaksas periodu, un diskutēt par iespēju paaugstinot bērna vecumu,” norāda Buraka.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
