Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā izrādās, Ulda Auguļa (ZZS) vadītā Satiksmes ministrija nav aprobežojusies ar jaunu nekaunības rekordu, paziņojot, ka gan tās ierēdņa – valsts sekretāra vietnieka Ulda Reimaņa ierašanās laiks darbā, gan laiks, kad ierēdnis dodas prom, esot sensitīvi personas dati un tāpēc neesot atklājami. Kā liecina Pietiekrīcībā esošā informācija, ministrija (vai pats Reimanis) vērsusies arī Drošības policijā, lai pamēģinātu „privātā valsts auto lietu” pārvērst par „augstas amatpersonas izsekošanas lietu”.

Pietiek jau ir aprakstījis kāda „mīlas trijstūra” ietvaros tapušas privātdetektīvu atskaites, kas demonstrē, kā augsta Satiksmes ministrijas amatpersona  - valsts sekretāra vietnieks Reimanis (attēlā) savām personiskajām vajadzībām izmanto ne tikai dienesta auto, bet arī nodokļu maksātāju tāpat apmaksātus autovadītāja pakalpojumus.

Tā, piemēram, 20. aprīlī uz darbu Reimanis devies pusdesmitos no rīta, bet valstiskos pienākumus Reimanis beidzis pildīt jau pirms četriem pēcpusdienā, kad kopš izbraukšanas no mājām pagājušas nepilnas sešarpus stundas.

Turklāt, dodoties uz mājām ar dienesta auto, ierēdnis līdzi paķēris arī bērnu – pēc visa spriežot, savas neformālās dzīvesbiedres meitu. Savukārt nākamajā dienā Reimanis uz darbu vispār nav devies, bet tā pati dienesta automašīna izmantota, lai viņa dzīvesbiedres meitu nogādātu skolā.

Nezinot, ka dienesta automašīnas pārvietošanās ir detalizēti fiksēta, Satiksmes ministrijas amatpersonas ilgāku laiku centās no precīzu atbilžu sniegšanas izvairīties, savukārt pats Reimanis sākotnēji mēģināja izlikties, ka viņam ar šīs automašīnas izmantošanu vispār nav nekāda sakara.

Savukārt pēc mediju publikācijām Auguļa vadītajai ministrijai tika pieprasīts sniegt ziņas par Reimaņa ierašanās laiku Satiksmes ministrijas telpās šā gada aprīlī un maijā, kā arī došanos prom no Satiksmes ministrijas telpām, beidzot darba dienu.

Taču izrādījies, ka, ministrijai savdabīgi tulkojot normatīvos aktus, kā arī piesedzoties ar Datu valsts inspekcijas „rekomendāciju”, informācija par ierēdņa darba laika ievērošanu „atbilstoši normatīvajiem aktiem uzskatāma par personas datiem”.

Ar to gan Reimaņa „piesegšana” nav beigusies. Satiksmes ministrija pagaidām nav atklājusi, kā ir beigusies tās veiktā dienesta izmeklēšana par valsts auto izmantošanu Reimaņa personiskajām vajadzībām, taču Pietiek rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka tajā nekādi pārkāpumi nav atklāti.

Tomēr, prognozējot, ka ar to var nebūt pietiekami, ministrija (vai arī pats Reimanis) saskaņā ar Pietiek rīcībā esošām ziņām vērsusies Drošības policijā ar iesniegumu par to, ka nezināmas personas, iespējams, ļaunprātīgos nolūkos esot izsekojušas augstu valsts amatpersonu, līdz ar ko būtu nepieciešams gan šīs personas, gan šos nolūkus noskaidrot.

Šādā veidā ministrijas politiskā vadība ar Auguli priekšgalā, kā liecina Pietiek informācijas avotu teiktais, mēģina novērst uzmanību no ministrijas resursu izmantošanu „vajadzīgiem cilvēkiem”.

Šis manevrs atbilst jau iepriekš ministrijas un arī paša Reimaņa demonstrētajai taktikai, mēģinot izvairīties no skaidrām atbildēm saistībā ar videoierakstos fiksētajiem automašīnas izmantošanas gadījumiem privātām vajadzībām.

„Komunikācijas departaments ir pareizais adresāts šim jautājumam un noteikti centīsies operatīvi sniegt atbildi,” – tā vispirms pavēstīja ierēdnis, kad viņam tika jautāts par dienesta auto izmantošanu. Taču patiesībā komunikācijas daļa darīja visu iespējamo, lai prasīto informāciju slēptu un Reimani „piesegtu”.

Vispirms ministrija apgalvoja, ka „20.aprīlī amata pienākumu izpildei izmantoja ministrijas vadība (valsts sekretāra vietnieks) Rīgā un Rīgas rajonā”, bet „21.aprīlī amata pienākumu izpildei izmantoja vairāku ministrijas struktūrvienību nodarbinātie Rīgā un Rīgas rajonā”.

Taču, saņemot jautājumus par braucienu detaļām, ministrijas pārstāvji sāka putroties. Uz jautājumu, kur tieši un kādus tieši amata pienākumus pildīja Reimanis, 20. aprīlī pēc pulksten 19.30 ar dienesta auto izbraucot no savas dzīvesvietas, ministrija vispirms paskaidroja, ka „pēc minētās automašīnas 20. aprīlī ieradās Satiksmes ministrijas (SM) autovadītājs un pēc plkst 19:00 ar to aizbrauca uz SM autostāvvietu”.

Taču ministrija tā arī nespēja sniegt skaidru atbildi, kādā veidā Satiksmes ministrijas autovadītājs ieradās pēc ministrijas auto Baltezerā. „Autovadītājs pēc auto neieradās ar sabiedrisko transportu, bet automašīnu. Tā nebija Satiksmes ministrijas automašīna, ar ko atbrauca autovadītājs,” apgalvoja ministrija, taču tā arī nespēja paskaidrot, kur palikusi šī cita automašīna, ja reiz autovadītājs devies prom ar Reimaņa dienesta auto.

Reimanim joprojām klusējot, vēl pamatīgāk ministrija putrojās skaidrojumos saistībā ar detektīvu fiksēto dienesta auto izmantošanu bērna pārvadāšanai, līdz beidzot nolēma, ka prātīgāk būs pat nemēģināt atbildēt.

Vispirms ministrija apgalvoja, ka „jūsu norādītajā laikā automašīna Škoda (ar valsts reģistrācijas numuru KO-4310) atradās Satiksmes ministrijas iekšpagalma stāvvietā, Gogoļa ielā 3, Rīgā”, taču pēc tam atklāja, ka autovadītājs divas stundas „izvadāja Satiksmes ministrijas korespondenci (MK, Ārlietu ministrija, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs)”.

Pēc jauniem uzvedinošiem jautājumiem izrādījās, ka, lai gan „saskaņā ar automašīnas vadītāja sniegto informāciju, 21.04.2018. viņš nav vedis SM korespondenci uz Franču liceju”, viņš tomēr „pieļauj, ka todien braucis pa Mēness ielu (gar Franču liceju) Rīgā”.

Savukārt uz jautājumiem, kas bija persona, kas no auto izkāpa pie Franču liceja, un kas bija persona, kas autovadītājam bija devusi rīkojumu šo personu uzņemt automašīnā un turp nogādāt, vairs nevēlējās atbildēt ne Reimanis, ne arī Satiksmes ministrijas Komunikācijas daļa.

Tāpat pat izvairīgas atbildes no Reimaņa vairs netika saņemtas uz jautājumu, kādām vēl personiskām vajadzībām viņš pēdējos mēnešos ir izmantojis Satiksmes ministrijas automašīnas un ministrijas autovadītāja pakalpojumus.

Jautājums par dienesta automašīnu un autovadītāju izmantošanu privātām vajadzībām iepriekš aktualizējās 2016. gadā, kad atklājās, ka tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs izmantojis ministrijas auto un šoferi, lai uz savu jauno mītnes vietu pārvestu savu „līgavaiņa skapi”.

Kad 2017. gadā kārtējo reizi publiski tika pieminēts tas, kā Ventspils mērs Aivars Lembergs savām vajadzībām izmanto brīvostas luksusauto, Valsts kontrole paziņoja, ka dienesta autotransporta izmantošana privātām vajadzībām nav normāla prakse.

Valsts kontrole norādīja, ka Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums nosaka, ka autotransports, tajā skaitā operatīvais transports, izmantojams tikai dienesta, darba un amata pienākumu pildīšanai.

Savukārt izmantošana darba vajadzībām ir tāda autotransporta lietošana, kas nepieciešama amatpersonas vai darbinieka darba pienākumu pildīšanai, nodrošinot publiskas personas vai publiskas personas institūcijas iestādes funkciju izpildi, aizrādīja Valsts kontrole. Taču, kā redzams no detektīvu fiksētajiem faktiem, Satiksmes ministrijā šis aizrādījums nav sadzirdēts.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...