Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) cenšas neatklāt citas personas, kas šogad viņa pilnvaru laikā ir tikušas apveltītas ar Finanšu ministrijas diplomu un goda zīmi, kura pēc tam, kad atklājās, ka tāda īsi pirms valsts svētkiem „par nozīmīgu personīgo ieguldījumu Latvijas Republikas finanšu sistēmas attīstībā” piešķirta kādreizējam Latvijas Krājbankas miljonu izpļekarētājam Mārtiņam Bondaram, jau izpelnījusies palamu „Bondara ordenis”.

Kā jau informēts, Reirs īsi pirms valsts svētkiem, šā gada 13. novembrī ir parakstījis Saeimas Budžeta (finanšu) komisijas priekšsēdētājam, kādreizējam Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētājam un tās finanšu līdzekļu aizpludinātājam Mārtiņam Bondaram diplomu „par nozīmīgu personīgo ieguldījumu Latvijas Republikas finanšu sistēmas attīstībā”.

Pats Reirs publiski ir pavēstījis, ka, kaut gan diplomu ir parakstījis tieši viņš, to it kā esot piešķīris „Finanšu ministrijas valsts sekretārs” (patiesībā Finanšu ministrijā ir valsts sekretāre Baiba Bāne). Savukārt to, kādas vēl personas apbalvotas, Reirs atklāt nevēlas.

Pašlaik Finanšu ministrijai jau ir nosūtīts oficiāls informācijas pieprasījums ar šādiem jautājumiem:

„1) publiski ir parādījies attēls, no kura izriet, ka finanšu ministrs 13. novembrī ir parakstījis kādu dokumentu (iespējams, diplomu), ar kuru Mārtiņam Bondaram tiek izteikta pateicība „par nozīmīgu personīgo ieguldījumu Latvijas Republikas finanšu sistēmas attīstībā”. Kas tieši ir šis pateicības akts – atzinības raksts, diploms vai kas cits?

2) par ko tieši tas tiek pasniegts? (Nosūtiet man attiecīgā apbalvojuma nolikumu, kā arī dokumentāciju par personām, kas to piešķir.)

3) kādām personām šī atzinības forma vēl izteikta 2018. un 2019. gada laikā? Par katru apbalvoto personu miniet vārdu, uzvārdu, amatu, apbalvošanas pamatojumu.

4) kādas ir vienas šādas atzinības zīmes izmaksas?”

Kā zināms, lai gan pašreizējais Saeimas deputāts un Reira Vienotības koalīcijas biedrs, Attīstībai/Par pārstāvis Bondars joprojām runā par politisku pasūtījumu un izliekas, ka pilnīgi aizmirsis, kā savulaik „strādājis par latvieti” Latvijas Krājbankas īstā saimnieka Vladimira Antonova vajadzību apmierināšanai, šā gada aprīlī arī Rīgas apgabaltiesa piesprieda no viņa un kompanjoniem piedzīt vairāk nekā 15 miljonus eiro.

Saskaņā ar Bondara tagadējiem skaidrojumu viņam neesot nekādas saistības ne ar Latvijas Krājbankas darbības pārtraukšanu, ne ar šī notikuma radītajiem zaudējumiem. Viņam, protams, esot „ļoti žēl”, ka bankas darbības apturēšanas rezultātā ir cietuši daudzi cilvēki, to skaitā Raimonds Pauls, „taču man ar to nav nekāda sakara”. Turklāt „laikā, kad Latvijas Krājbankā strādāju es, tai bija vislabākie rezultāti”.

Tikmēr tiesas spriedums, ko eksbaņķieris nesekmīgi bija pārsūdzējis, rāda to, ko Bondars tagad atcerēties nevēlas, - kā tieši viņa vadības laikā Latvijas Krājbankas līdzekļi nepamatoti šķērdēti, lai apmierinātu tās saimnieka V. Antonova vēlmes pēc lepnas dzīves un tai atbilstošiem aksesuāriem.

„Ir pierādīts, ka Krājbankas valdes locekļi ar savu darbību vai bezdarbību ir radījuši likvidējamai AS Latvijas Krājbanka zaudējumus Plazmexon epizodē 1 999 938,33 EUR un Consultant-Krapivnij epizodē 13 467 043,17 EUR apmērā,” – no šīm divām un vairākām būtiski mazākām spriedumā minētām summām kopā veidojas vairāk nekā 15 miljoni eiro.

Šī ir kopsumma, kuru Bondaram kā bijušajam Krājbankas prezidentam kopā ar citiem bankrotējušās bankas kādreizējiem valdes locekļiem būs pienākums solidāri samaksāt, ja vien nepaglābs kasācijas sūdzības iesniegšana.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...