Iesaki rakstu: 
No Latvijas hipotēku un zemes bankas pārņemto problemātisko aktīvu pārvaldnieks Hiponia pret saviem parādniekiem ar visu bardzību vēršas tieši ar šķīrējtiesas starpniecību, taču izrādījies, ka situācijā, kad šo šķīrējtiesu vēlas izmantot, lai vērstos pret pašu Hiponia, tā ir gatava pat Satversmes tiesā pierādīt, ka šo lietu izskatīt šķīrējtiesai nav tiesību, jo tas skar valsts intereses.
Kamēr bijušā premjera Valda Dombrovska ģimenes biznesam bija vislielākā Hipotēku bankas labvēlība, lielākā daļa aptuveni 2000 no Hiponia klientiem maksājumu grūtībās nonāca, kad banka ekonomiskās krīzes laikā palielināja procentu likmes. Tā kā lielākajai daļai Hipotēku un zemes bankas kredītu ņēmēju ar uzņēmumu konti atradās šajā kredītiestādē, tiem radās nodokļu, algu un citi parādi, jo banka ienākošos naudu nekavējoties „paņēma” kā maksājumu par kredītu, nedodot iespēju uzņēmumam veikt vēl kādus maksājumus.
Līdz ar to lielai daļai Hiponia klientu ir parāds ne tikai par kredītu, bet arī nodokļu parādi, darbinieku prasījumi utt. Lai gan daļa šo uzņēmumu mēģinājuši risināt sarunas ar banku par tiesiskās aizsardzības plāna realizāciju, lai nenonāktu līdz maksātnespējai, tomēr Hiponia pret šiem rosinājumiem bijusi visai nedzirdīga un aktīvi un bez žēlastības vērsusies šķīrējtiesā par parāda piedziņu un ieķīlātā īpašuma realizāciju.
Tā kā vairumā gadījumu piespiedu realizācijas cena bija krietni mazāka nekā parāda summa, uzņēmumam ne tikai neizdevās ar īpašuma izsoli atbrīvoties no parāda, bet tas vēl palika parādā ne tikai Hiponia, bet arī visiem citiem kreditoriem, tai skaitā valsts budžetam par nodokļiem.
Šo shēmu Hiponia realizējusi ar daudziem uzņēmumiem, un jebkuri parādnieku mēģinājumi apturēt šķīrējtiesas dzirnas ar norādi uz Civilprocesa likuma normu, ka šķīrējtiesa nedrīkst pieņemt izskatīšanai lietas, kurās tiek skartas valsts un pašvaldību intereses un šādi strīdi jāizskata vispārējās tiesvedības kārtībā, tikuši atspēkoti ar to, ka Hiponia nav valsts iestāde, bet gan komercuzņēmums, kas, lai gan valstij simtprocentīgi piederošs, bet tomēr darbojas pēc Komerclikuma normām.
Tomēr tajā brīdī, kad šķīrējtiesā tika mēģināts vērsties pret pašu Hiponia, tā ne tikai pamanījās izplatīt preses relīzi, apvainojot prasības iesniedzēju reiderismā, bet pat pamanījās iesniegt prasību Satversmes tiesā, kur kā argumentus savas taisnības pierādīšanai izmantoja tieši tos pašus argumentus, kurus iepriekš bija klaji noraidījusi, kad ar tiem mēģināja cīnīties parādnieki.
"Ar nožēlu jāsecina, ka Latvijā ar šķietami tiesiskām metodēm par reiderisma mērķi var kļūt valstij piederoši un no nodokļu maksātāju naudas finansēti, kā arī nacionāla mēroga uzņēmumi. Esošais tiesiskais regulējums ir acīmredzami nepietiekošs, lai nodrošinātu kvalitatīvu valsts kontroli pār šķīrējtiesu rīcību un to taisītajiem nolēmumiem," pērn vasarā skaļi pauda Hiponia izplatītajā paziņojumā presei.
Hiponia konstitucionālās sūdzības mērķis bija panākt, lai personai būtu tiesības apstrīdēt šķīrējtiesas līguma pastāvēšanu vai spēkā esamību vispārējās jurisdikcijas tiesā un Satversmes tiesa arī apmierināja šo Hiponia prasību. Tikmēr pati Hiponia, vēršoties pret parādniekiem, nevēlas ieraudzīt kredīta līgumos rakstīto, ka strīdu izšķiršanai var izvēlēties šķīrējtiesu vai parasto tiesu.
Šo situāciju "uz savas ādas" ir pārbaudījuši Rīgā, Lāčplēša ielā esošās Sapņu fabrikas īpašnieki. Sapņu fabrikas īpašumus mēģināts pārdot jau divās izsolēs. Pirmajā, lai gan piedalījās četri pretendenti, kā vienīgais solītājs uzvarēja Hiponia, bet tiesa šo izsoli atzina par nenotikušu gan neticami zemu noteiktās sākotnējās cenas dēļ, gan sakarā ar citiem procesuāliem pārkāpumiem. Notikusi arī nākamā izsole, kurā vairs piedalījās tiki Hiponia un kuru arī apstrīdējis parādnieks.
Sapņu fabrika lēš, ka Hiponia neieinteresētības parādnieku maksātspējas atjaunošanā valsts nodokļos zaudējusi vismaz 200 tūkstošus eiro. Pietiek pagaidām nav izdevies uzzināt pašas Hiponia skaidrojumu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
