Reiznieces-Ozolas vadītā Ekonomikas ministrija nolēmusi noslēpt skandalozās EXPO tāmes
PIETIEK18.05.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Danas Reiznieces-Ozolas vadītā Ekonomikas ministrija jau gandrīz četrus mēnešus ir izmantojusi dažnedažādus aizbildinājumus, lai pēc būtības neatbildētu uz Pietiek lūgumu iepazīties ar tāmēm par Latvijas skandalozi neveiksmīgo dalību starptautiskajā izstādē World EXPO. Dienesta izmeklēšanas uzsākšana, darbinieku atstādināšana, nepieciešamība jaunajiem darbiniekiem iepazīties ar šiem dokumentiem, kā arī „pie tā tiek strādāts” un „vai tad jūs jau tāmes nesaņēmāt no Expo 2015?” – šie bija argumenti, ar kuriem visu šo laiku Reiznieces-Ozolas vadītā ministrija ir mēģinājusi novērst Pietiek interesi par to, cik reāli jau ir samaksāts un kam un kādas izmaksas vēl paredzētas saistībā ar nu jau atcelto Latvijas piedalīšanos EXPO izstādē Milānā. Nule Pietiek saņēmis atbildi, no kuras izriet, ka tāmes tā arī paliks noslēptas no sabiedrības.
Pietiek jau brīdī, kad atklājās, ka par Latvijas paviljona starptautiskajā izstādē Milānā World Expo 2015 radošajiem risinājumiem atbildīgā komandītsabiedrība Expo 2015 nelietderīgi izmantojusi valsts piešķirto naudu, pieprasīja Ekonomikas ministriju iepazīstināt ar šī pasākuma tāmēm – gan to, ko Expo 2015 jau samaksājusi, gan to, ko bija paredzēts maksāt. Ekonomikas ministre Reizniece-Ozola tobrīd bija skaļi publiski paziņojusi, ka komandītsabiedrības līdz tam iztērētās naudas - aptuveni 800 000 eiro - izlietojums nav skaidrs.
Ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena Reiznieces-Ozolas vadītās ministrijas vārdā sākotnēji apgalvoja, ka arī pati ministrija vēloties iepazīties ar tāmēm, tādēļ tās tikšot pieprasītas Expo 2015. „Mums jau pašiem to nav,” apgalvoja Urpena, apstiprinot, ka viņai ir saprotama Pietiek vēlme iepazīties ar tāmēm.
Pēc nedēļas, kad Pietiek painteresējās, vai tāmes joprojām nav nokļuvušas līdz ministrijai un kad tad beidzot ar tām varēs iepazīties, Urpena pauda izbrīnu: „Vai tad jūs no Expo 2015 neesat dabūjuši?” Uz atbildi, ka joprojām Pietiek tās gaida no ministrijas, tās pārstāve paziņoja, ka "skatīsies, kādas ir iespējas". Taču nedēļas laikā ministrija nerada nekādas iespējas ar tām iepazīstināt medijus, un tad jau Reiznieces-Ozolas vārdā tika paziņots, ka ir ierosināta disciplinārlieta un vairākas atbildīgās amatpersonas atstādinātas no amata, tādēļ esot jāpagaida, kad būs zināms, kuram uzticēs atbildību par Expo projektu.
Nedēļas laikā bija noskaidrojies, kurš tālāk būs atbildīgs, taču tāmes joprojām netika izsniegtas, tagad aizbildinoties, ka vispirms jaunajiem darbiniekiem pašiem ar tām esot jāiepazīstas. Uz jautājumu, cik ilgs laiks nepieciešams, lai jaunie atbildīgie ar tām iepazītos, ministrijas pārstāve nu atbildēja: „Gaidiet! Es neesmu aizmirsusi.”
Nesagaidot nekādu tālāku rīcību šajā jautājumā, Pietiek pēc nedēļas atkal painteresējās, kā klājas ar iepazīšanos ar tāmēm un kad ar tām beidzot varēs iepazīties arī sabiedrība. Tagad ministres vārdā tika paskaidrots, ka tas neesot tik vienkārši, jo ministrijai jāievēro komercnoslēpums un konfidencialitāte, tādēļ jāsaprot, ko no tāmēm drīkst publiskot, bet ko ne.
Skaidrība par šo jautājumu ministrijai neradās ne turpmākajās nedēļās, ne mēnešos. Ik nedēļu taujājot, kad tad beidzot varēs iepazīties ar EXPO tāmēm, Reiznieces-Ozolas vadītās ministrijas pārstāve marta beigās pauda izbrīnu: „Vai tad jums joprojām interesē?” Saņemot atbildi, ka interese nekur nav zudusi un arī nezudīs, ministrijas pārstāve paziņoja, ka drīzumā jau varēšot informāciju sniegt, jo "pie tā tiek strādāts".
Tomēr līdz pat šai dienai prasīto informāciju Pietiek nav saņēmis. Pagājušajā nedēļā Reiznieces-Ozolas vadītās ministrijas pārstāve, piebilstot, ka vairāk neko šobrīd nevarot pateikt, atsūtīja vienkārši vispārīgu informāciju par EXPO Milano projektu, - tas arī ir viss, ko Ekonomikas ministrija ir vēlējusies par skandalozo projektu atklāt gandrīz četru mēnešu laikā.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
