“Replace Baltica”, un vai jauna migrantu iepludināšana glābs Latviju
Ritvars Eglājs06.12.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ieraudzīju sejgrāmatā diskusiju par migrāciju. Paldies rakstītājiem, ierosinājāt arī mani izteikties. Tā kā domas gaŗākas par caurmēra sejgrāmatas atsauksmi un arī par 140 vārdiem gaŗākas, rakstu te. Lai būtu apaļi, tad desmit punktu.
1. Marksisti gan sludina, it kā cilvēki būtu savstarpēji aizvietojamas darbspēka vienības bez savas gribas, tēvijas, tautības un mentālitātes, tomēr tā nav. Tāpēc galvenais jautājums attiecībā uz migrāciju Latvijā ir: kā tā ietekmēs latviešu īpatsvaru. Jo svarīgi ir, nevis cik, bet kas dzīvos Latvijā. Jo saimniecību var sakārtot dažos gados, bet izkropļota iedzīvotāju sastāva labošanai vajag gadu desmitus.
2. Tāpat nepatiesa ir propaganda, it kā attiecībā uz iedzīvotājiem vairāk būtu labāk. Tā nav. 1945.-1988. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits strauji auga, taču latviešu dēmografiskais stāvoklis un nākotnes izredzes tikai pasliktinājās - tieši tāpēc, ka iedzīvotāju skaits auga, jo pieaugumu deva sveštautiešu migrantu iepludināšana. Ja vairāk būtu labāk, tad Latvija taču cietusi smagus zaudējumus un bijusi nelietība, kad no Latvijas izveda okupācijas armiju - jo tā Latvija zaudēja desmitiem tūkstošu vīriešu pašā spēka vecumā. Nē, svarīgi ir, nevis cik, bet kas dzīvos Latvijā.
Īslandē ir 340 tūkstoši iedzīvotāju, gandrīz seškārt mazāk nekā Latvijā, un īslandiešu summārais dzimstības reizulis ir ~1,7, salīdzinot ar latviešu ~1,85. Taču īslandiešu dēmografiskais stāvoklis daudz labāks nekā latviešu, jo viņi savā zemē ir 86% iedzīvotāju. Jā, un kas to būtu domājis, arī dzīves līmenis šiem augstāks. Nigerijā toties 186 miljoni iedzīvotāju un ārkārtīga tik cildinātā tautu dažādība, bet vai tas nesis turību un saticību?
3. No zemas dzimstības tautas neizmirst. Dabiskais pieaugums ir ģeometriska progresija. Ja arī tās kvocients būtu zemāks par 1, piemēram, 0,9, tā var turpināties bezgalīgi ilgi. Nē, tautas izmirst pārtautošanā: kad to zemē sarodas sveštautieši un pārmāc pamattautu.
4. Augstāka dzimstība (summārais dzimstības reizulis >2,1) nes paplašinātu ataudzi un iedzīvotāju skaita augšanu. Protams, ne pēc 9 mēnešiem, bet ar laiku gan. Tā ka, ceļot dzimstību, tas veidos dabisko ataudzi, kaut šobrīd nav tik daudz sieviešu, cik, piemēram, priekš gadiem desmit.
5. Dēmografijā pastāv tāds stabilu iedzīvotāju jēdziens. Proti, ja dzimstība ilgāku laiku turas puslīdz vienā līmenī, vecumgrupu attiecība stabilizējas - vienalga, vai nākamā paaudze būtu divreiz lielāka par iepriekšējo, divreiz mazāka vai tikpat liela. Attiecībā uz Latviju tas nozīmē, ka novecošanās ir pagaidu process un tā apstāsies.
6. Nepatiesa ir propaganda, kas uztiepj viltusizvēli: vai nu atsākt migrantu iepludināšanu, ko, kā toreiz šķita, uz visiem laikiem izbeidza 1989. gadā, vai kļūt par Ziemeļkoreju - nabadzīgu un etniski viendabīgu zemi. Nē, ir arī Dienvidkorejas un Japānas ceļš - turīga un etniski viendabīga zeme. Japānā zema dzimstība ir jau kopš 70. gadu vidus. Un nekas, dzīvo cepuri kuldami ar 1,45 bērnu summāro dzimstības reizuli un tikai 2% sveštautiešu (un ar saviem 127 mln iedzīvotāju uzņem veselus 28bēgļus gadā), kaut miljards strādīgu ķīniešu un 100 miljonu strādīgu filipiniešu daudz tuvāk nekā Latvijai. Dienvidkorejā summārais dzimstības reizulis vispār 1,2, viens no zemākiem pasaulē, bet korejieši - 96% iedzīvotāju. Nē, lai tiktu pie turības, nevajag turēt robežas vaļā pasaules iebraucējiem. Vajag, pirmkārt, atmest sociālismu un, otrkārt, turēt robežas vaļā informācijai, pakalpojumiem un precēm.
7. Tāpat viltusizvēles propaganda izliekas nezinām, ka trešās pasaules imigrantu iesaistīšanās darba tirgū ir jūtami zemāka nekā eiropiešu pamattautu un imigranti daudz biežāk pārtiek no pabalstiem nekā pamattautas. Tikai daži piemēri: Vācija, Lielbritanija, Nīderlande. Īstenībā ir arī pirmie Latvijas finanču plūsmas skaitļi. Ja pareizi saprotu, tad ~350 migrantu apčubināšanai iztērēts ~10 miljonu eiru.
8. Nevajag sociālistiskā garā ignorēt, ka darbspēka tirgus kā jebkurš pakalpojumu un preču tirgus ir dinamiskā līdzsvarā starp pieprasījumu un piedāvājumu. Tādas lietas kā 35 000 vai cik darbinieku trūkums nav kā sugas. Ja kaut kur parādās darbinieku trūkums, tad tirgus reakcija ir paaugstināt algas, darba ražību, pārprofilēties utml. Reakcija uz to ir lielāks darbinieku piedāvājums un mazāks pieprasījums, un atkal iestājas līdzsvars. Varētu iebilst, ka, paaugstinot algas, Latvijas uzņēmumi kļūst nespējīgi konkurēt. Atvainojiet, Latvijai ir vēl ļoti lielas iespējas veicināt spēju konkurēt un latviešu uzņēmību, samazinot nodokļus un izskaužot birokratiju. Lai paskatāmies uz Ameriku, kā tur Tramps veicinājis pilsoņu uzņēmību, nebūt ne radikāli, tomēr likvidējot uzņēmības šķēršļus, kas pastāvēja Obamas laikā, un radot uzņēmībai labvēlīgu gaisotni. Rezultāti redzami gan bezdarba, gan IKP un biržas skaitļos.
9. Aplami ir nekritiski izmantot valsts iestāžu prognozes. Jo valsts iestāžu spēja kaut ko trāpīgi prognozēt vispār ir apšaubāma. Viens piemērs: nesamērīgi optimistiska saimniecības un darbspēka prognoze vēl
10. Emocionāls paņēmiens piesaukt pensijas arī nevietā, jo pašreizējā pensiju sistēma pati par sevi ir valsts īstenota pilsoņu aplaupīšana un krāpšana: obligātā piespiedu kārtā atņemt pilsoņiem naudu, solot to varbūt atdot pēc gadu desmitiem, un, ja cilvēki tiešām aizdzīvo tos gadu desmitus, tad paaugstināt pensijas vecumu, lai tak tie pilsoņi beidzot apmirst un nauda nav jāatdod. Tāpat aplami apgalvot vai iedomāties, ka citi cilvēki par tavu naudu rūpēsies vairāk nekā tu pats. Līdzīgi kā jebkura cita dzīvošana par citu cilvēku naudu, kādu laiku pensijas var darboties, bet pēc tam sabrūk, jo aptrūkst vai nu citu cilvēku naudas, vai citu cilvēku pašu.
Nobeigumā varu piebilst, ka šo domu publicēšanu iekavēja kādas velkamistu propagandas lapas un mājās savākto krievu laika ģeografijas un dēmografijas izdevumu pārlasīšana. Līdzības ir apbrīnojamas.
Dabiskās iedzīvotāju migrācijas rezultātā vēl daudznacionālāka kļūst katra mūsu republika tādā vai citādā mērā - katrs apgabals un katra pilsēta.
/Andropovs, Jurijs. Runu un rakstu izlase. Rīga : Avots, 1984. 10. lpp./
Straujā saimniecības attīstība pēckara periodā radīja nepieciešamību pēc dažādu kategoriju strādniekiem un inženiertehniskajiem kadriem, tādēļ no brālīgajām republikām iebrauca citu nacionalitāšu pārstāvji, lai palīdzētu sociālistiskajā celtniecībā. Pļaviņu HES celtniecībā vien tika nodarbināti strādnieki no 23 dažādām nacionalitātēm. Visas padomju republikas savstarpēji apmainās kadriem, tādēļ arī iedzīvotāju sastāvs tajās ar laiku kļūst daudzveidīgāks.
/Graudiņa, Velta, Kastrone, Klāra. Latvijas PSR ģeogrāfija. Mācību līdzeklis 7. un 8. klasei. II izdevums. Rīga : Zvaigzne, 1974. 83. lpp./
Pēc aptuveniem aprēķiniem Latvijā darbaspēka trūkums sasniedz 30 000 cilvēku. Tas jākompensē ar esošo darba resursu efektīvāku izmantošanu un arī ar strādnieku pieplūdumu no citām republikām. Padomju Latvijā ierodas pārsvarā darba spējīgi cilvēki. Tāpēc mehāniskā pieauguma (ieceļošanas jeb pārvietošanās) rezultātā ik gadus uzlabojas republikas iedzīvotāju struktūra un palielinās darbaspēka resursi.
/Graudiņa, Velta, Kastrone, Klāra. Latvijas PSR ģeogrāfija. Mācību līdzeklis 7. un 8. klasei. II izdevums. Rīga : Zvaigzne, 1974. 86. lpp./
Ekonomika kā primārais sabiedrības attīstības faktors prasīja, lai demogrāfija kā sekundārais faktors nekavētu kopējo sabiedrības attīstības tempu. Šī pretruna bija jāatrisina un tā tika atrisināta tādējādi, ka tika radīti apstākļi, lai demogrāfiskā kustība kopumā (dabiskā un mehāniskā) apgādātu tautas saimniecību un kultūras sfēru ar vajadzīgo darbaspēku. Tā kā viena demogrāfiskā faktora sastāvdaļa - dabiskā kustība konkrētajā situācijā to nodrošināt nevarēja (dažādu iemeslu dēļ), tad bija jāizmanto demogrāfiskā faktora otrā sastāvdaļa - mehāniskais pieaugums. Tātad migrācija kā demogrāfiskā procesa sastāvdaļa konkrētajos apstākļos ļāva tautas saimniecību kaut daļēji apgādāt ar darbarokām.
/Mežgailis, Bruno. Padomju Latvijas demogrāfija: struktūra, procesi, problēmas. Rīga : Avots, 1985. 276. lpp./
Runājot par migrāciju vispār un pozitīvu migrācijas saldo atsevišķi, jāatzīst, ka tā ir parādība, kas parasti raksturīga teritorijai, kas attīstās. Teritorija, kurā ir stabili, pastāvīgi iedzīvotāji, kurā neiebrauc un no kuras neizbrauc cilvēki, ir sastingusi, tajā nav attīstības. Ņemot vērā, ka migrācija ir sabiedrības ekonomiskās dzīves pavadone, tā liecina par sabiedrības attīstību kopumā.
/Mežgailis, Bruno. Padomju Latvijas demogrāfija: struktūra, procesi, problēmas. Rīga : Avots, 1985. 286.-287. lpp./
Pavisam nobeigumā diemžēl jāpiebiedrojas tautas saprātam, kas priekš pusotra mēneša beidzot atšifrēja, ko nozīmē mistiskie ‘Re:’ burti “Re:Baltica” nosaukumā. ‘Replace’. “Replace Baltica”.
Pārpublicēts no ritvars.wordpress.com
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
