Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Einars Repše neredzot nekādu pretrunu tajā, ka, pasludinot kādu lietu par savu "mūža projektu", viņš no tā pēc finansējuma izsīkšanas vai interešu maiņas no tā atvadās jau pēc pāris gadiem. Pēc tam, kad Pietiek ekskluzīvi publicēja fragmentu no jaunās grāmatas Grābeklis, kurā bija aprakstīts Repšes intereses par mākslīgā intelekta pētīšanu gals, publicējam arī paša politiķa skaidrojumu. Viņš apgalvo - viss redzamais esot tikai šķitums, patiesībā viņa intereses esot "pastāvīgas pat gadu desmitu garumā".

- Par Mākslīgā intelekta fondu jūs intervijā nozarei.lv 2011. gada decembrī esat izteicies, ka "tas, ko šodien daru, ir mūža projekts, ko grūti apvienot ar ko citu". Kāpēc šis jūsu "mūža projekts" tik ātri beidzās? Tikai tāpēc, ka beidzās finansējums, vai kādu citu iemeslu dēļ?

- Arī Valērijam Belokoņam, kurš ir Mākslīgā intelekta fonda radītājs un finansētājs, kurš ir ļoti nesavtīgs un inteliģents cilvēks, mecenāts, arī viņam bija grūti ilgstoši finansēt būtībā vienu datorzinātņu nozari Latvijā. It īpaši apstākļos, kad datorzinātnieki pie mums ir vieni no vislabāk atalgotajiem darbiniekiem tautsaimniecībā un tur tās algas ir apbrīnojami konkurētspējīgas.

Līdz ar to var teikt, ka par pamatu tam, ka mēs šobrīd neturpinām aktīvus pētījumus tieši mākslīgā intelekta jomā, tam par iemeslu ir divi – finanšu un laika resursu trūkums.

Finanšu resursi - vienam cilvēkam tiešām nav viegli, lai cik patriotiski un nesavtīgi viņš būtu noskaņots, finansēt būtiski pasaules līmeņa zinātnieku darbu šajā nozarē. Un arī nāca jauni izaicinājumi no sabiedriskās darbības jomas, kas paņem manus personiskos laika resursus. Līdz ar to šobrīd abu šo iemeslu dēļ es šobrīd esmu pievērsies Latvijas attīstības darbam, un man pašam nav laika pievērsties mākslīgā intelekta, datora zinātnei tik intensīvi.

Un no otras puses tik tiešām mums nav šobrīd pietiekoši līdzekļu, lai finansētu ilgstoši pasaules līmeņa zinātniekus. Tā ir ļoti interesanta joma, es neesmu par to nekādā ziņā zaudējis interesi, es labprāt turpinātu, ja man būtu iespēja algot, ja parādītos, teiksim, papildu finansiālas iespējas, sponsorētāji, būtu interese algot jaunus pētniekus. Ne pašam nodarboties. Man ir piecdesmit trīs gadi, varbūt es kā pētnieks labāk atdotu savu vietu jaunai paaudzei.

Mums ir iestrādes, kas ir perspektīvas, kas ir oriģinālas pat pasaules līmenī, un par to es ilgi varētu stāstīt. Uzrādīja jau pirmos interesantos rezultātus tieši tai virzienā, kurā es strādāju, proti, kā strādā cilvēka smadzenes, kā veidojas mākslīgs intelekts, kā veidojas intelekts un kā to imitēt uz datora. Iestrādes ir, mēs labprāt to darbu turpinātu, bet šobrīd objektīvu apstākļu dēļ ir pauze, ko es arī esmu gada pārskatā uzsvēris.

- Jūs, protams, zināt, ka par jums ir pietiekami izplatīts viedoklis - viss jums salīdzinoši ātri apnīk. Kāpēc vajadzētu domāt, ka jūsu Latvijas attīstības projekts šoreiz Jums neapniks arī tad, ja jūs sākotnēji cietīsiet neveiksmi?

- Šis viedoklis ir mazlietiņ nepareizs vai ļoti nepareizs un mazlietiņ neprecīzs. Īstenībā manas intereses ir pastāvīgas pat gadu desmitu garumā, bet mana problēma un varbūt arī vaina ir tā, ka es reizēm uzņemos pārāk daudzus darbus un pienākumus, lai ar visiem tiktu galā.

Un konkrēti par zinātni es interesējos kopš skolas laikiem – fiziku, matemātiku, arī ķīmiju. Es vēl skolā esmu piedalījies ar ļoti labām sekmēm olimpiādēs un pēc tam studējis Latvijas Universitātē tieši ar domu pievērsties zinātnei. Esmu izstudējis fiziku. Par dabas zinātnēm un mākslīgo intelektu vai dabas pamatiem, kvantu mehāniku es neesmu pazaudējis interesi vēl šodien. Ļoti labprāt klausos grāmatas un lasu internetā, kas ir pieejams par to tēmu.

Politikā savukārt un sabiedriskā darbā es esmu kopā 1984.gada, un faktiski es nekur neesmu aizgājis un esmu tikai dažādās kapacitātēs turpinājis iesākto. Latvijas Bankā es biju desmit gadus, šo banku izveidoju, nostiprināju un pēc tam labi nostādītu atdevu tālāk jaunās rokās, pārejot uz Jaunā laika veidošanu un politisko darbu. Turpināt sabiedrisko darbu, tikai citā ampluā.

Finanšu ministrijā es faktiski visu smagāko krīzes laiku biju klāt kopā ar Dombrovski, un tad, kad pēc vēlēšanām vairs nekandidēju uz šo amatu un to pārņēma Vilka kungs, tad faktiski es uzskatīju, ka darbs pie krīzes pārvarēšanas finanšu ministra kapacitātē ir izpildīts, atlikušas pavisam mazas astītes. Tā ka par visām šīm lietām es nekad neesmu zaudējis interesi un visu laiku atgriežos. Bet tik tiešām reizēm varbūt uzņemos pārāk daudz un tad nākas brīžiem izvēlēties prioritātes.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...