Repšes finanšu stāvoklis: atliek bankrots, paļaušanās uz aizdevēju "labsirdību" vai nauda no "tumbočkas"

»

“Latviešu vēlētāju biedrība”.

Latvijas Republikā, Rīgā, Kr.Barona ielā 3-5 Krišjāņa Barona memoriālajā dzīvoklī-muzejā 2010.gada 18.maijā dibināta biedrība “Latviešu vēlētāju biedrība”. Biedrības dibinātāji ir Modris Slava un Artūrs Runkovskis.

Biedrība reģistrēta biedrību un nodibinājumu reģistrā 2010.gada 27.maijā ar Nr.40008160507.

Atbilstoši statūtiem Biedrības mērķi ir:

1. Vēlētāju politiskā un patriotiskā audzināšana, zināšanu vairošana par valsts uzbūvi un funkcijām. Politiskās kultūras attīstības veicināšana;

2. kritēriju noskaidrošana, kuriem būtu jāatbilst Saeimas un pašvaldību deputātu kandidātiem;

3. To personu noskaidrošana, kas atbilst šiem kritērijiem un vispiemērotāko noteikšanu. Tas pats attiecas uz politiskajām partijām;

4. Uzdevumu noformulēšana, kādus būs jāveic Biedrības izvēlētajiem deputātu kandidātiem vai partijai, ja viņi vai tā tiks ievēlēta;

5. Izvēlēto deputātu kandidātu vai partijas ievēlēšanas sekmēšana Saeimā un pašvaldībās, piedalīšanās tās priekšvēlēšanas kampaņās;

6. Ievēlēto deputātu darbības vērtēšana.

Biedrība ir nodibināta uz nenoteiktu laiku.

Biedrības valdes pirmais priekšsēdētājs no 2010.gada 18.maija līdz 2012.gada 11.septembrim bija Modris Slava.

Kopš 2012.gada 11.septembra Biedrības valdes priekšsēdētājs ir Vilors Eihmanis.

Atbildēt

Noteikti izlasiet rakstu visā pilnībā: Latvijā pārstāvnieciskā demokrātija – partijas ir kļuvušas par oligarhu instrumentu valsts nozagšanai.

Pilns teksts: http://veletajiem.wordpress.com/2014/08/10/latvija-parstavnieciska-demokratija-partijas-ir-kluvusas-par-oligarhu-instrumentu-valsts-nozagsanai/

Augusts 10, 2014


Saskaņā ar Satversmi Latvija ir demokrātiska republika ar divām demokrātijas pārvaldes formām. Vienā pārvaldes formā par varas subjektu valstī ir tautas ievēlētie pārstāvji – deputāti, un tā ir pārstāvnieciskā demokrātija. Otrā pārvaldes formā varas subjekts ir bez starpniekiem – lemj tautas nobalsošana, un tā ir tiešā demokrātija. Pamatojoties uz Satversmes 2.panta, 77.panta, 78.panta un 79.panta atzinumiem, tautas nobalsošanas lēmumiem ir virsroka pār pārstāvnieciskās demokrātijas lēmumiem. Satversmes 77.pantā ir uzskaitīti lēmumi, kuri stājas spēkā tikai ar tautas nobalsošanu. Lēmumus, kurus tautas nobalsošanā neizskata, ir Satversmes 73.pantā.

Dzīvē pēcokupācijas periodā gan daudz kas ir citādāk, nekā paredzēts Latvijas Satversmē.

Civilizācija attīstās. Atbilstoši Latvijas Satversmei vajadzētu būt, ka 21.gadsimta elektroniskiem plašsaziņas līdzekļiem ir spēja nodrošināt sabiedrību ar informācijas pietiekamību par notiekošo politikā – arī deputātu ievēlēšanā un Tautas nobalsošanās. Katrs vēlētājs-balsotājs, pieslēdzoties ar savu mobilo tālruni internetam, spēj uzzināt sev vajadzīgo informāciju situācijas novērtēšanai valstī, spēj ar domubiedriem apspriesties – kā vienam ar otru un vienlaicīgi neierobežotā skaitā. Vēlētāju-balsotāju savstarpējā sadarbība ir bez apgrūtinājuma, pat neatstājot savu dzīves, darba vai atpūtas vietu. Katrs vēlētājs-balsotājs ar sava mobilā tālruņa pieslēgšanos internetā iesaistās Saeimas, ministru kabineta un to komisiju, komiteju, padomju sēdēs un, saskaņā ar attiecīgā reglamentā noteikto kārtību, arī spēj izpaust savu viedokli. Sabiedrības – tās vēlētāju pietiekama informēšana ir šodienas iespējamība.

Šādu informāciju saņemšanai mēs neesam ne tuvumā. Satversmes 2.pants iesaldēts – „de jure”. Par varas subjektu valstī aizvien paliek civilizācijas gadsimtu lāsts , tā sauktā – finanšu oligarhija. Valsts ir nozagta. Finansu oligarhija valsts nozagšanu realizēja caur partijām. Līdz ar to šajos apstākļos partijas piederība ir nodevība. Partija ir diktatorisks varas instruments, kas dod iespēju kāda viena viedokļa paudējiem vai personām, kuras apvieno kādas kopīgas intereses, pārvaldīt visu tautu, jo tauta ir interešu, raksturu, teritoriju un uzskatu dažādību kopums. Partija ir diktatorisks varas instruments, kas dod iespēju kāda viena viedokļa paudējiem vai personām, kuras apvieno kādas kopīgas intereses, pārvaldīt visu tautu. Attiecībā pret tautu partija ir mazākums. Partijas nodibināšanas mērķis ir radīt varas instrumentu tautas pārvaldīšanai, citiem vārdiem sakot, ārpus partijas esošo pārvaldīšanai ar partijas palīdzību, jo partija balstās uz despotiski autoritāra tautas pakļaušanas principa. Pastāv uzskats, ka partijas nākšana pie varas ir tās mērķu – bet tie parasti tiek deklarēti kā saskanīgi ar visas tautas mērķiem – īstenošanas ceļš. Šī teorija, kas aicina attaisnot partijas diktatūru, ir jebkuras diktatūras attaisnošanas pamatā. Partiju skaits nemaina lietas būtību: jo vairāk partiju, jo asākas cīņas risinās starp tām. Šīs cīņas, kas iznīcina tautas iekarojumus un sagrauj jebkuru uz visas sabiedrības labklājības celšanu vērstu programmu, izmanto konkurējošās partijas, lai attaisnotu savus mēģinājumus saļodzīt valdošās partijas pamatus un ieņemt tās vietu. Partijas reti kad ķeras pie ieročiem. Parasti tiek laista lietā savstarpēja nosodīšana un nomelnošana. Šādas cīņas neizbēgami skar sabiedrības augstākās un dzīves svarīgākās intereses. Turklāt daļa šo interešu, ja ne visas, tiek ziedotas ķīviņam starp partijām, jo sitiens pa šim interesēm dod iespēju opozicionārajām partijām pārliecinošāk argumentēt savas pretenzijas pret valdošo partiju vai partiju koalīciju. Tā kā pēc sava rakstura jebkura opozicionārā partija arī ir varas instruments, tad tai, lai tā nāktu pie varas, ir jāgāž valdošais varas instruments. Lai pierādītu pēdējā nekompetenci, opozicionārā partija cenšas nolīdzināt līdz ar zemi tā sasniegumus un noliegt tā darbības programmu pat tādā gadījumā, ja tā kalpo tautas interesēm. Līdz ar to sabiedrības intereses un sabiedrības attīstības programmas tiek ziedotas partiju savstarpējai cīņai par varu. Tādēļ, neskatoties uz sabiedriskās aktivitātes atmosfēru, kas rodas uz partiju cīņas fona daudzpartiju sistēmā, šī cīņa, no vienas puses, grauj sabiedrības politisko, sociālo un ekonomisko dzīvi, no otras, – noved pie jauna varas instrumenta uzvaras, kas principā neatšķiras no iepriekšējā, citiem vārdiem sakot, pie vienas partijas krišanas un otras uzvaras, kamēr tauta, tātad demokrātija, atkal paliek zaudētājos. Bez tam, partijas ir pērkamas un var tikt uzpirktas kā no iekšienes, tā no ārienes.
Pēc savas būtības partijas rodas kā tautas interešu aizstāves. Tālākās darbības gaitā partijas vadība sāk rūpēties par partijas biedru interesēm, bet pēc tam partijas līderis kļūst par partijas vadības interešu aizstāvi. Acīm redzami, ka spēlīte partijās ir demokrātijas tērpā maskēts farss, kas būvēts uz egoisma, despotisma, triku un politikānisma pamatiem. Tas viss liecina par to, ka partiju sistēma ir atklāta, neslēpta diktatūras forma. Taču, kamēr pasaule nav nogājusi šo etapu, taisnīguma labad sauksim to par mūsu laikmeta diktatūru.
Uzvarējušās partijas radītais parlaments ir konkrētās partijas parlaments, bet šī parlamenta izpildvara – tās vara pār tautu. Valdošā partija, kura – kā tiek sludināts – pārstāv visas tautas intereses, patiesībā ir otras tautas daļas niknākais ienaidnieks, vienas vai vairāku opozicionāro partiju un to piekritēju ienaidnieks. Opozīcija nav tautas kontroles, kas pārbauda valdošās partijas darbību, tā tikai gaida izdevīgu brīdi, lai ieņemtu valdošās partijas vietu pie varas pīrāga: Saskaņā ar pastāvošās demokrātijas principiem likumīgs kontroles orgāns ir parlaments, kura vairākumā ir valdošās partijas biedri. Tātad kontrole atrodas pašas valdošās partijas rokās, bet vara – tās pašas partijas rokās, kas to kontrolē. No sacītā redzams, cik melīgas, viltotas un mazspējīgas ir mūsdienu pasaulē pastāvošās politiskās teorijas, uz kurām balstās demokrātija tās šodienas izskatā.
“Partija pārstāv tautas daļu, bet tautas suverenitāte ir nedalāma.”
“Partija valda tautas vārdā, bet patiesībā nekāda pārstāvniecība tautas vārdā nav iespējama”.
Partija ir mūsdienu cilts, tā ir klans. Sabiedrība, kuru pārvalda viena partija, ne ar ko neatšķiras no sabiedrības, kuru pārvalda viena cilts vai viens klans, tā kā partija, kā jau minēts, pārstāv vienas tautas daļas, viena sabiedrības slāņa intereses, vienu teritoriju vai vienu ideoloģiju, tāpat kā cilts vai klans un salīdzinājumā ar visu tautu ir mazākums. Uz šo interešu vai ideoloģijas bāzes veidojas vienots pasaules uzskats. Starpība starp partiju un cilti ir vienīgi pēdējās asinsradniecībā, kas, starp citu, partijas organizēšanas sākumstadijā var būt pilnīgi iespējama. Partiju cīņa par varu ne ar ko neatšķiras no cilšu vai klanu cīņas. Un, ja vienas cilts vai viena klana politiskā vara šobrīd tiek noraidīta un nosodīta, tad tikpat nepieļaujams ir arī vienas partijas režīms, jo abos gadījumos notikumi attīstās vienā virzienā un noved pie viena un tā paša rezultāta. Cilšu un klanu cīņas atstāj uz sabiedrību tikpat negatīvu un postošu ietekmi kā partiju cīņas.

Ko šādos apstākļos jāņem vērā Latvijas vēlētājiem? Satversmes 2.pants paredz, ka augstākā vara valstī ir tiešai demokrātijai. Panta atzinumā par varu valstī ir arī šādas varas nodrošinājums – vēlētāju pietiekama informēšana lēmumu pieņemšanai balsojumos. Atbildība par esošo un turpmāk iespējamo Satversmes 2.panta iesaldēšanu „de jure” ir valsts likumdošanas varai, izpildu varai un Satversmes tiesai. Sākumā Satversmes tiesai, un tam ir motivācijas. Ja Satversmes tiesa nesauc pie atbildības valdību par sabiedrības neinformēšanu, bet pat pieļauj valdībai falsificēt vēlētāju gribu un apzagt vislielāko vēlētāju daļu, tad tā pati nodarbojas ar kaitniecību. Tāda Satversmes tiesa tautas nobalsošanā ir atlaižama, aizliedzot Satversmes tiesas tiesnešiem turpmāk ieņemt amatus valstī.

Atbildēt

»

Ak,jel ej vienreiz dierst ar to savu ziņģināšanu !
Neko jaunu vairs nespēj samurgot?

Atbildēt

Par veselības ministru jābūt cilvēkam, kurš uz savas ādas un ķermeņa izbaudījis medicīnu un saprot, un lieliski orientējas gan tās +, gan -. Ārsti un medicīnas darbinieki, atrodoties VM ministra amatā vienmēr nonāk profesionālo interešu konfliktā. Repšem tas nedraud. Varbūt viņš ilgi slimojis un zina VM pakalpojuma virtuvi? Viņa radītais drauds sabiedrībai - personīgie parādi, kuri, pārvarot dažādus rēbusus un rebes, var pārtapt par mūsu visu kopējo parādu. Taču risks ir arī iet pāri ielai....

Atbildēt

Sajēga par medicīnu nav būtiskākais, kas vajadzīgs no tādiem repšiem.Droši vien būs lieli iepirkumi, būs grandiozas renovācijas utt. un tur jau kaut ko atmetīs arī šefam.Viņš ir pastulbs un tamdēļ lēts.Tāpēc jau arī vajadzĪgi tie mistiskie aizdevumi, kaut kad varētu sekot parādu "atgriešana¨'

Atbildēt

»

marsietim ar medicinu ir vistiesakais sakars,vins LPSR laika bija trako majas uzskaite,ka rezultata izvairijas no dienesta Padomju armija.bet, kas izzaga vina registracijas kartinu un kapec vinam atlauj vadit lidmasinas,automasinas un motociklus ir pavisam cits jautajums,,brivcaja,,latvija !

Atbildēt

»

kam lielaki paradi marsietim vai melim dombrovskim ?

Atbildēt

»

Pilnībā pievienojos! Atraduši vienu Repši, ko te skalot! Nu čoms, esot pie varas ruļļiem, vienkārši neizzaga valsti(neprata, negribējs, sirdsapziņa neļāva?), tāpēc nonāca personīgos parādos. Nav dzirdēts, ka Šļosaks, Godmens, Ruksis(aizmuguriski arī Rika!!!) būtu parādos, bet viņi kandidē, kandidē, lai turpinātu izzagt valsti un apzagt tautu, bet kapēc neviens par to neraksta?!

Atbildēt

»

tak kautkā BIB jaatdod parāds... skaidrs kā tas notiks...

Atbildēt

Redz uz ko tēmē šis fruktiņš veselības ministra amats, vai tad Eināram ir kaut mazākā sajēga no medicīnas, nuja tur ir iepirkumi, ir kur rokas ieslidināt.

Atbildēt

visas saistības finansiālās protams ir diezgan trakas, ja cilvēks pretendē uz varas posteni, ja tas pats cilvēks būtu bijis privātajā sektorā uzņēmējs tad jau vēl varētu rast racionālu skaidrojumu kā tiks atdots parāds. Raksts kopumā liekas mazliet nomelnojošs, taču ar to jārēķinās ja grib tikt saeimā + parādi valstsvīriem tomēr nozīmē milzīgu korupcijas iespēju.

BET.... kad izlasīju pēdējo rindkopu ka Einars vēlas tikt veselības ministra amatā es sāku skaļi smieties... pēc tam aizdomājos, vai dotie parādi un salīdzinoši aizdomīgais tieši Veselības ministra postenis nav kaut kā saistīti ilgtermiņā.

Atbildēt

Einār, nāc nu atpakaļ, uzlabo drusku savu finanšu veselību!
http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-prezidents

Atbildēt

Nekas izdzivos. Riga musorņiki un miskastes uz katra stura....Gan kaut ko atradis...

Atbildēt

»

Mums pie varas ir marionetes, un tikai

Atbildēt

Kas zin,kas zin?Var kļūt par ministru vai premjeru.Šīs pasaules varenajiem,kas atrodas ēnā, patīk marionetes-parādnieki.Vieglāk raustīt.Paskaties uz mūsu Saeimu,pilns ar parādniekiem.

Atbildēt

Nebalsosim par deputātu kandidātiem ar neadvekātiem parādiem!

Atbildēt

KĀ GAN ŠIS CILVĒKS VAR VADĪT VALSTISKU NOZARI, JA VIŅŠ PAT AR SAVU PERSONISKO FINANSIĀLO STĀVOKLI NESPĒJ TIKT GALĀ?!?!?!

Atbildēt

»

šajā rakstā iet runa par Einaru Repši un viņa labvēļiem!
Lai lohs, paradniks iet d....

Atbildēt

Toties Imants Parādnieks spējis citiem aizdot vairāk kā 600 000. No kurienes viņam tāda nauda? Un vai taisnība, ka viņš nodarbojas ar augļošanu - aizdod 100 eiro un pec nedēļas prasa atpakaļ 120? Un ko par to saka VID?

Atbildēt

un kas būs citi no repšes palātas?

Atbildēt

»

Un Jaunups vēl apmeklē baznīcu... tiešam šim cilvēkam nav nekā svēta..

Atbildēt

»

Valerijs Belokoņs caur savu banku BIB skalo miljonus krievu oligarhiem un Ukrainas debiliķiem, tā atbalstot to kas notiek Ukrainā! Un no šāda cilvēka, Dans Titavs, Einārs Repše un citi barojas. Nauda smird pēc asinīm, bet tas apetīti nemazina! Paldies Einar, ka pārdevi valsti urlām, par savu labklājību...

Atbildēt

Repse, lido atpakalj uz savu Marsu! Un pakjer liidzi Jaunupu un vina draugus :D

Atbildēt

Belokoņs par ķīlu paņēmis Latvijas valsti, ķilas devējs Repše, Godmanis un pārējie... Kauns!

Atbildēt

Plaša vēriena cilvēks:))))...,bet pilna Latvija ar tādiem....un pat esam padalījušies ar citām ES valstīm.....varbūt kādai valstij pietrūkst vēl viena?? Cik cilvēku ārzemēs atpelna savus parādus????

Atbildēt

Ja Repše var būt veselības ministrs,es vienpersoniski varu pilotēt kosmisko kuģi :)

Atbildēt

Gan jau Metalurdzinieks Zahijs palidzes draugam grutaa bridi atmaksat paradus:)))))))

Atbildēt

Vēl interesantāk par eināru saeimā tev, noteikti, būtu ieraudzīt mērkaķi ar granātu savā guļamistabā! Un otrais variants, bez šaubām, būtu mazāk kaitīgs.

Atbildēt

Nav labi izmantot slimu cilvēku. Eināram šobrīd ir remisijas periods, bet liga atkal var saasināties. Būtu jau interesanti redzēt viņu Saeimā...., bet rīkoties ar naudu gan viņam nedrīkst ļaut.

Atbildēt

Gan jau kaut kas no vagoniem ir palicis pāri...Tik traki jau laikam nemaz nav,bet ir zināmas grūtības ar matemātiku....

Atbildēt

haralds

06.08.2014. 20:06

»

uz brīnumu!

Atbildēt

Uz ko cer ĒNAS aiz Repšes muguras, sev par izkārtni izvēloties finansu katastrofu?

Atbildēt

A ku tad jahta palikās?

Atbildēt

»

ko var sadarīt gadus piecus pie tādas sistēmas sagraušanas, kura jau ir totāli sagrauta?

Atbildēt

haralds

06.08.2014. 18:25

- деньги откуда?
- от верблюда!

Atbildēt

»

Tu domā ar galvu! Viņam jau tagad ir kādi 53 +37
Viņš būs jāved uz MK gultā!

Atbildēt

»

Repše, Pūce, Jaunups. Trīs balsis ir nodrošinātas.

Atbildēt

»

Dievs nemīl, ka nabagi trako

Atbildēt

»

Un kur ie žagars? kur ir andrejs?????????????

Atbildēt

Kurš par to lupatlašu partiju vispār balsos?

Atbildēt

Veselības ministrijā vislielākie otkati

Atbildēt

izklausās un izskatās slims cilvēks, ar steigu jāārstējas

Atbildēt

ja marsieti neieveles saiema,tad marsietim varbut labak butu vadit Latvijas makslas akademiju vai Rigas starptautisko lidostu !

Atbildēt

kapec jus izzagat narsiesa slimibas vestures uzskaites kartinu no psihiatriskas slimnicas LPSR laika ?

Atbildēt

»

Veselības aprūpes sistēmas sistēmas pilnīgai sagraušanai sparīgajam Einaram pietiks ar gadiem pieciem (pesimistiski vērtējot viņa spējas). Ko atlikušos 32 viņš darīs?

Atbildēt

tad tā arī jādara, jāieceļ par veselības ministru uz 37 gadiem.

Atbildēt