„Revertas” cerības atgūt visu 100 miljonu dolāru kredītu Krievijā kļūst vēl vājākas, ciests kārtējais zaudējums tiesā

Reverta tiesā bija vērsusies ar apelācijas sūdzību par Jamalas-Ņencu autonomā apgabala arbitrāžas tiesas šā gada marta nolēmumu, ar kuru uzņēmums Severorgsintez sakarā ar tā likvidācijas komisijas priekšsēdētāja paziņojumu par to, ka tā kreditoru saistības ievērojami pārsniedz īpašumu vērtību, bija atzīts par bankrotējušu.

No tiesas nolēmuma izriet, ka kopumā Severorgsintez parādi pārsniedz 3,52 miljardus rubļu (61,7 miljonus latu) un ka reizē ar bijušo Parex banku kreditoru sarakstā ir vēl deviņi Krievijas uzņēmumi. Savukārt uzņēmuma aktīvi „uz papīra” novērtēti 53 miljonu latu apmērā, un jau tagad skaidrs, ka visu kredītu Revertai atgūt neizdosies.

Tiesa, Reverta vērsusies arī Rīgas Starptautiskajā šķīrējtiesā, un saskaņā ar šo prasību jau minētā Jamalas-Ņencu autonomā apgabala arbitrāžas tiesa uzlikusi Severorgsintez mantai arestu par šādu summu, taču Reverta tiesai jau paziņojusi, ka ar šo mantu kredīta atgūšanai nav pietiekami.

Līdz ar to Reverta augstākajā instancē pieprasīja tiesas nolēmumu par bankrota atzīšanu atcelt, cita starpā tiesai pat apgalvojot, ka nemaz neesot bijusi informēta par parādnieka likvidāciju.

Taču arī Astotā arbitrāžas apelācijas tiesa, kā rāda tās nolēmums, izskatot lietas materiālus, konstatējusi, ka Revertas argumenti nav pamatoti un līdz ar to pirmās instances tiesas nolēmums atstājams spēkā.

Saskaņā ar tiesas nolēmumā izklāstīto argumentāciju neviens nav mēģinājis apstrīdēt Revertas tiesības pieprasīt kredīta atmaksu un Revertas izcili labi apmaksātie advokāti arī nav spējuši minēt nekādus argumentus, kādā veidā pirmās instances tiesas nolēmums aizskartu tās kā kreditores intereses.

Tiesa arī skaidri norādījusi uz to, ka Revertas pārstāvji tiesai ir teikuši nepatiesību par to, ka Reverta neesot bijusi informēta par sava parādnieka likvidāciju, - Revertai par to paziņots oficiāli reģistrētā vēstulē, kas nosūtīta jau šā gada februārī. Revertas vadība Rīgā šo vēstuli vienkārši "nogulējusi".

Kā Pietiek jau informējis, Krievijas laikraksts Moskovskij Komsomoļec nule aprakstījis citus šīs tiesvedības aspektus – to, kā, apzinājušies neiespējamību atgūt kredītu no paša Severorgsintez, „Latvijas baņķieri faktiski sākuši paši „nozīmēt” cilvēkus par galvotājiem un pieprasīt no viņiem naudu”.

Tā, piemēram, par galvotāju „nozīmēts” uzņēmuma Severņeftj ģenerāldirektors Žans Hudoinatovs, kurš nekādus galvojuma līgumus nav parakstījis, taču Tieslietu ministrijas ekspertīze atzinusi, ka lietā atrodamais Hudoinatova paraksts ir viltots un tātad Latvijas uzņēmuma pretenzijas – nepamatotas.

„Nesanāca vienreiz – sanāks otrreiz,” – kā ironiski norāda Moskovskij Komosomoļec, tā acīmredzot nodomājuši „mūsu Baltijas kaimiņi” un uzņēmuma Energo-Holding regresa prasībā nolēmuši par kredīta galvotāju uzskatīt Mihailu Avsjaņņikovu. Taču tas nav bijis ar mieru un vērsies tiesā ar pretprasību.

„Un šeit sākas negaidītais. Parex bankas (tagad – Revertas) pārstāvji ar jebkuriem paņēmieniem cenšas iekļūt procesā starp Avsjaņņikovu un slēgto AS Energo-Holding. Baņķieru juristi neierobežo sevi metodēs. Piemēram, pēdējā mirklī iemet tiesā milzīgu dokumentu paketi, kaut gan paši tos no citām personām saņem laikus. Vai arī – paziņo par atklāti nepamatotiem lūgumiem” raksta Krievijas laikraksts.

Revertas vadības atbildes ne uz vienu jautājumu saistībā ar šo tiesvedību un arī publikācijā izteiktajiem secinājumiem Pietiek joprojām nav izdevies saņemt. Reverta arī nekad nav vēlējusies atklāt, kādas summas tiek maksātas par advokātu pakalpojumiem Krievijā un citviet, kā arī to, kādas summas tiek saņemtas par konkrētiem pārdotiem aktīviem.

Novērtē šo rakstu: