Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Finansiālā kraha stāvoklī Rēzeknes pašvaldību novedušie deputāti pēc ilggadējā mēra Aleksandra Bartaševiča atlaišanas nenāk uz sēdēm, turpinot pasliktināt pilsētas situāciju, kura prasa akūtu rīcību — taču bezdarbībai gals var pienākt jau piektdien. Ja vien tiks izpildīti likuma nosacījumi.

Iztērējot pašvaldības naudu dažādu objektu būvniecībai, kam pēc tam nevar atrast nomniekus, Rēzeknes pilsētai būs nepieciešama finansiāla stabilizācija vismaz triju līdz piecu miljonu eiro apmērā — ar sociālo darbinieku atlaišanu un pedagogu algu samazināšanu izrādījies par maz. Situācijas labošanai arī ar mēra A. Bartaševiča atstādināšanu nav pieticis, jo viņš joprojām paliek domes deputāts.

Taču no “Saskaņas” ievēlētie, tagad partiju “Kopā Latvijai” izveidojušie astoņi domes vairākuma deputāti grib paātrināt notikumu gaitu un veicināt domes atlaišanu, lai tiktu pie ārkārtas vēlēšanām Rēzeknē — var saskatīt, ka tur ir zināma loģika: viņiem iespējami ātrākas vēlēšanas nāktu par labu, jo pilsētas budžeta iztrūkums miljonu apmērā vēl nebūs paspējis ietekmēt visus vēlētājus un vēl ne visi būs uz savas ādas izjutuši tā sekas.

Pēc mēra atstādināšanas uz sēdi 2. novembrī ieradušies seši, bet 10. novembrī — vispār tikai četri no 13 pašvaldības deputātiem. Līdz ar to nav bijis kvoruma. Nākamā sēde paredzēta piektdien pēcpusdienā.

Pašvaldību likuma 70. panta 1. daļa nosaka — Saeima ar atsevišķu likumu var atlaist domi, ja tā nav spējīga pieņemt lēmumus tāpēc, ka trijās domes kārtējās sēdēs nav savācies kvorums, vai arī divu mēnešu laikā pēc mēra vai vicemēra atstādināšanas nav ievēlēts vietā jauns.

A. Bartaševiča partijas biedri acīmredzot nav uzmanīgi izlasījuši likumu, jo, pirmkārt, likums paredz atlaišanas iespēju tikai tad, ja kvoruma trūkuma dēļ nenotiek trīs kārtējās sēdes (tas pats Pašvaldību likums paredz tādas noturēt vismaz reizi mēnesī). Tātad faktiski būtu jāgaida trīs mēneši, līdz iestājas šāda situācija — domes atlaišanu nevar motivēt ar trīs izgāztām ārkārtas sēdēm, kuras var sasaukt kaut vai uz to pašu dienu un kur izskatīšanai paredzētos dokumentus pieļaujams iesniegt tikai trīs stundas pirms ārkārtas sēdes sākuma. Uz šādām ārkārtas sēdēm, kādas Rīgā savulaik sasauktas pat pēc pusnakts, nevienā pašvaldībā nekad nevar paspēt ierasties pilnīgi visi deputāti, jo tas objektīvi nav iespējams, tāpēc arī likums neļauj domes atlaišanu motivēt ar trīs ārkārtas sēžu nenotikšanu. 

Otrkārt, minētais Pašvaldību likuma pants nosaka, ka Saeima var atlaist domi, taču Saeimai nav pienākuma to obligāti izdarīt, tādā veidā piespēlējot tiem, kas vēlas atlaišanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa to zina, jo pati pirms ievēlēšanas Saeimā bija ilggadēja un sekmīga Kuldīgas domes priekšsēdētāja. Viņa atzinusi: ja būtu iespējams ierosināt Saeimai lemt par domes atlaišanu, tad tas nav jādara obligāti, ja pašvaldība ir spējīga turpināt sniegt pakalpojumus un funkcionēt. Ministre pēc Rēzeknes apmeklējuma novērtējusi, ka pašvaldība un tās administrācija esot gatavībā strādāt. Pašvaldības struktūru vadītāji un izpilddirektors apliecinājuši, ka turpinās pildīt pienākumus, līdz ar to darbi neapstāsies, kā arī tiks nodrošināta darba algu izmaksa pašvaldības darbiniekiem.

Savukārt, ja Rēzeknes dome nepieņems nākamā gada pašvaldības budžetu, tad automātiski uz katru mēnesi tiks ieplānota 1/12 daļa no iepriekšējā gada budžeta. Ministre aģentūrai LETA norādīja, ka pagaidām neplāno steidzīgi rosināt domes atlaišanu un gaidīs Valsts kontroles atzinumu. Viņa atgādināja, ka šobrīd ir konstatēta no amata atstādinātā A. Bartaševiča pretlikumīga rīcība, bet nav konstatēta šāda rīcība no pārējo deputātu puses.

Vienlaikus tie paši Rēzeknes deputāti, kas grib panākt savu atlaišanu, neapmeklējot sēdes, nav izlasījuši Pašvaldības domes deputāta statusa likumu, kura 4. pants nosaka: “Dome var anulēt deputāta pilnvaras, ja deputāts vairāk nekā trīs reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies domes sēdē.”

Šāds liktenis jau piemeklēja Ogres domes deputāti Ilgu Vecziediņu, kas astoņas reizes pēc kārtas nepiedalījās domes sēdē koronavīrusa laikā. Viņa lēmumu par mandāta anulēšanu pārsūdzēja, atsāka iet uz sēdēm un beigās mierīgi nostrādāja savu termiņu līdz galam, tomēr apgabaltiesa laikā, kad viņas pilnvaru termiņš jau bija beidzies, atzina viņas nepiedalīšanās iemeslus attiecīgajās astoņās sēdēs par nepietiekošiem, bet Senāts neierosināja kasāciju. Tātad tiesu praksē ir nostiprināts, ka sēžu neapmeklēšana bez attaisnojuma ir pamats mandāta zaudēšanai.

Līdzīgs liktenis iepriekšējā Ventspils domes sasaukumā varēja piemeklēt četrus no t.s. “Meroni saraksta” ievēlētos deputātus, kas vienā brīdī izdomāja “boikotēt domes sēdes” — bet, kad dome turpināja vienkārši strādāt, jo kvorumu “noraut” viņu gadījumā tādā veidā nebija iespējams, devās sūdzēties pie Rīgas kungiem. Tur provinces deputāti acīmredzot uzzināja, ka sēdes neapmeklēšanai vajadzīgs kāds pamats, tāpēc viņi steigšus atsāka piedalīties domes sēdēs, kamēr vēl nebija sākta mandātu atņemšana un deputātu vietu piešķiršana nākamajiem kandidātiem no tā paša saraksta. Interesanti, ka no amatpersonu deklarācijām var saprast — par laiku, kad šie deputāti “boikotēja” sēdes (tas ir, neveica tiešos deputātu darba pienākumus), viņi turpinājuši saņemt algu.

Protams, ka ministre Inga Bērziņa tagad, atgriezusies no Rēzeknes, uzreiz aicināja Rēzeknes domes deputātus atsākt strādāt vai nolikt deputātu mandātus. “Grūti saprotama iedzīvotāju ievēlēto deputātu rīcība, neapmeklējot domes sēdes. Ja deputāti atsakās pildīt savus pienākumus, viņiem būtu jānoliek mandāti, ļaujot šo amatu ieņemt nākamajiem, kuri ir vēlēšanu sarakstā un vēlas strādāt,” komentējusi ministre. 

Interesants ir aspekts, ka mandātu atņemšana var notikt, trīs reizes pēc kārtas neierodoties uz jebkāda veida domes sēdi bez iemesla: te nav nepieciešamas trīs kārtējās sēdes (kā būtu pie visas domes atlaišanas), jo individuāla mandāta zaudēšanai der arī trīs neapmeklētas ārkārtas sēdes. Tātad, ja piektdien Rēzeknes valdošo deputātu vairākums trešo reizi sēdi ignorēs un nepildīs savus likumā noteiktos pienākumus, mandātu anulēšanas gadījumā Rēzeknes domē viņu vietā darbu varētu sākt pedagogs Igors Sergejevs, juriste Karīna Bartkeviča, siltumtīklu tehniskais direktors Aleksandrs Sedihs, logopēde Inese Muhamberga, ražošanas ceha vadītāja Nadežda Jeruma, ekonomists Andris Filipenoks, projektu vadītāja Krista Freiberga un datu speciālists Dainis Pīrāgs.

Tā kā šādi mandātu zaudēšanas jautājumi, pamatojoties uz sēžu ignorēšanu, iepriekš pašvaldību darbā tikuši novēroti ārkārtīgi reti, ir grūti prognozēt, kā varētu norisināties notikumu gaita. Lai atlaistu visu domi reizē par triju kārtējo sēžu neapmeklēšanu, ir jāgaida līdz janvāra beigām, un arī tad atlaišana nav automātiska — Saeimai jāvērtē, vai vispār ir pamats atlaist domi un izsludināt jaunas vēlēšanas Rēzeknes pilsētā, jo visi saprot, ka jauna balsošana par tiem pašiem kandidātiem un partijām neatrisinās pilsētas budžeta katastrofu.

Savukārt, lai astoņi deputāti katrs zaudētu savu mandātu uz individuāla pamata, neapmeklējot trīs kārtējās vai ārkārtas sēdes, ir pavisam cita kārtība: likums paredz, ka par mandāta atņemšanu jābalso pārējiem domes deputātiem. A. Bartaševičs un viņa sabiedrotie veido domes deputātu vairākumu, tātad pārējie četri no “latviskajiem” sarakstiem ievēlētie deputāti un viens “progresīvais” nesasniedz kvorumu, lai varētu nobalsot par mandātu atņemšanu.

No tā izriet: lai zaudētu mandātus individuālā ceļā, tiem pašiem astoņiem būs vien jāpiedalās sēdē un pašiem jābalso par savu mandātu atņemšanu. Kas nozīmēs, ka viņi atkal atsāk piedalīties domes sēdēs — un tāpēc mandātus zaudēt nevar.

Kādu ceļu izvēlēsies Rēzeknes domes pozīcija, lai veicinātu savu atlaišanu, vai arī vienkārši paši noliks mandātus? Patlaban iespējami visdažādākie varianti.

Iepriekšēja pieredze: https://pietiek.com/raksti/meroni_stipendiati_un_deputate_no_vdk_kartotekas_ventspils_dome_boikote_pasi_savu_boikotu/

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Varbūt ierēdni vajadzētu uzsēdināt uz nodokļu maksātāju naudas diētas?

FotoIr tāds no akmens laikmeta raidījums Kas notiek Latvijā. Runā par nodokļu maksātāju naudu apmaksāta dāma par "zaļo enerģiju" stāsta, ka cilvēkam, kurš tievē, visvieglāk ir pirmie kilogrami.
Lasīt visu...

12

Tērēšanas kāre

FotoJāatzīst, pašreizējā valdība īpaši neatšķiras no iepriekšējām, ja vērtējam arogances līmeni, nodokļu maksātāju naudas tērēšanas kāri un apjomus un spēju jebkurā veidā un ar jebkuriem līdzekļiem izvairīties no tiešas, personīgas atbildības uzņemšanās par izdarīto un arī neizdarīto.
Lasīt visu...

21

Vai Brīvības cīņās kritušie ziedoja dzīvību birokrātijai?

FotoŠodien ziedoju 100 eur vienam ukraiņu karavīram medicīnas izdevumiem. Un saņēmu no SEB bankas paziņojumu, ka pārskaitījums ir apturēts, jo saskaņā ar Kredītiestāžu likumu bankai jāpārliecinās, vai viss ir kārtībā, un man jāraksta skaidrojums, kam un kādēļ šo naudu skaitu.
Lasīt visu...

21

Nākamā gada budžets ir vienkārši papīrs bez sasaistes ar realitāti

FotoAr budžetu lielos vilcienos ir tā, ka tas nav izpildāms - balstīts ekonomikas izaugsmes prognozēs, kas uz šo brīdi jau jāsamazina (pēc trešā ceturkšņa datiem, kas rāda spēju neprognozētu IKP sarukumu).
Lasīt visu...

13

Labdien, Andrej Upīt!

Foto- Labdien, Andrej Upīt! - Sveicināta! - Neērti teikt, bet Tevi grib sagriezt trīs daļās. Kaut gan latvietis jau biji! Valodu noturēji, bet, eh, - nepareizais viedoklis un partija! Tā ka - trīs daļās un miers mājās!
Lasīt visu...

6

Likumi ir rakstīti arī ministriem

FotoPēdējos gados Latvijā arvien vairāk iesakņojas tiesiskai valstij nepieņemamā pārliecība, ka augstas ranga valsts amatpersonas var pieņemt citas personas skarošus prettiesiskus lēmumus bez kādām negatīvām sekām sev pašiem. Tomēr neatkarīgi no politiskās atbildības un tā, ka kaitējums nodarīts, veicot amata pienākumus, jebkurš par savu rīcību ir atbildīgs likuma priekšā. Citējot senos romiešus: Dura lex, sed lex – Likums ir skarbs, bet tas ir likums.
Lasīt visu...

12

Par Ievu Raubiško, kura neaizgāja no Omelas

FotoStāstā "Tie, kas aizgāja no Omelas" Ursula Le Gvina apraksta utopisku sabiedrību, kas dzīvo pārtikušu, drošu un skaistu dzīvi. Omelas iedzīvotāji paši pārvalda savu pilsētu, tur nav karaļu, nav vergu, visi ir vienlīdzīgi. Taču šai dzīvei ir cena. Lai omelieši varētu labi dzīvot, kādam ir jācieš. Šis kāds ir mazs bērns – izsalcis, netīrs, pusjucis un ieslodzīts skapī, kur tam mūžīgi jāpaliek, lai Omelas iedzīvotāji varētu iet savās ikdienas gaitās un svinēt svētkus.
Lasīt visu...

12

Neēdušais paēdušo neinteresē

FotoParalēli daudzām citām, jau ierastām ziņām, ka valsts budžetā nav atrasts finansējums vienai, otrai vai trešajai lietai, kas visai sabiedrībai vai noteiktām tās daļām ir akūti svarīgas, šonedēļ jau atkal lasām kārtējās ziņas, kas politiķu un ierēdniecības sausajā valodā skan visai bezpersoniski un sausi – naudas nav, neprasiet.
Lasīt visu...

21

Runa Valsts valodas dienā: lūdzu, iztaisnosim muguras!

FotoSveicināti, labi ļaudis! Šodien svinam Valsts valodas dienu. Vai tā būtu nejaušība, ka “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda?”. Vai tā būtu nejaušība, ka šie vārdi Satversmes 4. pantā nostiprināti pirms 26 gadiem Veļu laikā? Veļu laiks izrādījies zīmīgs vairākkārt — gan pirms 825 gadiem mums pieteiktais krusta karš, gan okupantu pūliņi Saules kaujā izrādījušies veltīgi. Latviešu tautas dievestība joprojām ir dzīva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es un man līdzīgie esam tie, kuri nosaka, kas ir un kas nav ārsts!

Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padome lems vai anulēt Edgaram Mednim pediatra un...

Foto

Vai Ventspils ilgojas pēc padomju laikiem?

Pagājušonedēļ, 15. oktobrī – 966 dienas pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā un 782 dienas pēc okupekļa krišanas Rīgā –...

Foto

Kuņģa samazināšanas operāciju pārlieku tuklajiem Latvijā veiks par ES naudu, ar vēzi tieciet galā paši!

„Treknā Latvija” nonākusi pasaules uzmanības lokā: mūsu valstī aptuveni 60% pieaugušo...

Foto

Par maitām, kas pārdevuši valsti

Problēma ar akcīzes celšanu ir šāda. Tīri teorētiski, pēc šābrīža CO2 cenām, es parēķināju, degvielas cenām jāpieliek par 20 centiem dārgākai,...

Foto

Savdabīgais „Rail Baltica” problēmas „atrisinājums”

Iesaku noskatīties video#mce_temp_url#, pirms lasīt manu komentāru. Vēlos nedaudz pielikt klāt no sevis....

Foto

Ja nu pārbaude atklāj, ka lielākie noziedznieki ir tie, kas ķer noziedzniekus?

Aprindas, kas sevi gadiem sauc par pilsonisko sabiedrību un visādi mēģina graut vai mainīt...

Foto

Būtu tikai korekti un godīgi, ja pašreizējais aizsardzības ministrs saņemtu drosmi un atkāptos no amata

Kad šā gada 7. septembrī Latvijā netraucēti ielidoja Krievijas drons un...

Foto

Apzināsimies mūsu vēsturisko pienākumu – darīsim Latviju latvisku un pasauli latvisku!

Valsts valodas dienā varam atcerēties, ka līdzās ekonomiskajai situācijai, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanai, dabas un...

Foto

Mēs aizņemsimies un noēdīsim vēl 1,5 miljardus eiro, kurus nāksies atdot jūsu bērniem un bērnubērniem

Pirmdien, 14. oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja likumprojektu par 2025. gada...

Foto

Bla bla bla bla bla bla bla...

Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu...

Foto

Iznīcinot reģionālos medijus, draud veidoties brīva telpa ienaidnieka dezinformācijai

“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas...

Foto

Kas notiek ar mūsu valsti: vai Latvijā var brīvi iekļūt arī 46 Krievijas kaujinieki?

Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3%...

Foto

Vai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Švinka atbalsta "Hamas" teroristus?

Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas,...

Foto

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons...

Foto

Lielbritānijas karstā vasara

No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti...

Foto

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram,...

Foto

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība...