Iesaki rakstu: 
Kamēr ABLV banka jau tiek likvidēta, Latvijas otra lielākā „nerezidentu banka” – AS Rietumu banka, kuras lielākie vietējie akcionāri ir Esterkinu-Suharenko ģimene (attēlā – bankas faktiskais saimnieks Leonīds Esterkins), cenšas „uz atvadām” no saviem klientiem, no kuriem tāpat būs jāšķiras, vēl iekasēt dažādas papildu maksas, uz laiku nobloķēt viņu kontus utml. Ik mēnesi šādas darbības bankai ienes vairākus miljonus eiro.
Pati Rietumu banka kategoriski atsakās atbildēt uz jautājumiem par to, kādas metodes tā pašlaik izmanto, lai „uz atvadām” vēl iekasētu papildu summas no saviem līdzšinējiem klientiem.
Netiek atklāts ne tas, cik Rietumu bankas klientiem ar dažādiem pamatojumiem pēdējos divos mēnešos ir tikuši bloķēti konti, ne tas, cik bankas klientiem pēdējos mēnešos maksa par konta apkalpošanu palielināta no 50 uz 1000 eiro mēnesī.
Vai šāda maksas palielināšana attiecināta arī uz tiem klientiem, kuru konti ir bloķēti? Kāda maksa ir noteikta šiem klientiem par to iesniegto dokumentu izskatīšanu? Ar kādu pamatojumu Rietumu banka atliek šo klientu iesniegto dokumentu izskatīšanu? Arī uz šiem jautājumiem atbildes netiek sniegtas.
Tikmēr jau no vairākiem Rietumu bankas klientiem Pietiek ir saņēmis faktiski identisku informāciju par metodēm, ar kādiem kredītiestāde, kurai no tūkstošiem nerezidentu klientu tāpat būs jāšķiras, cenšas pēdējos mēnešos vēl nopelnīt uz to rēķina.
Daudziem no šiem klientiem konti ar apšaubāmu pamatojumu ir iesaldēti jau gandrīz divus mēnešus, un visu šo laiku banka uz viņu pieprasījumiem atdot naudu atbild gan ar dažādu atrakstīšanos, gan vairākkārtējiem vienu un to pašu dokumentu pieprasījumiem.
Virknei Rietumu bankas klientu – pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, kopumā tādu ir vairāki tūkstoši – notikumi risinājušies pēc viena un tā paša scenārija. Vispirms marta otrajā pusē banka viņiem pieprasījusi apjomīgu informācijas daudzumu, bet vienlaikus klientu konti tikuši nobloķēti.
Jau marta beigās pieprasītā informācija tikusi sniegta, taču 2. aprīlī informācija pieprasīta vēlreiz, bet 5. aprīlī klienti ar izbrīnu pamanījuši, ka par „apkalpošanu” banka no viņu bloķētajiem kontiem noņēmusi 1000 eiro, kaut iepriekš mēneša maksa bijusi tikai 50 eiro.
Tad klienti iesnieguši otrajā informācijas pieprasījumā norādītās ziņas, taču sekojis vēl arī trešais un ceturtais informācijas pieprasījums, turklāt banka no konta noņēmusi naudu arī par informācijas apstrādi – par pirmo informācijas paketi vien apmēram 1000 eiro.
Konti tomēr tā arī nav tikuši atbloķēti, turklāt Rietumu banka saviem vairs nevajadzīgajiem klientiem arī paziņojusi, ka 21. maijā viņu līdzekļi tiks pārskaitīti „uz deponentu”, taču par šo operāciju tiks iekasēta komisijas maksa 5000 eiro apmērā.
Tāpat maijā iekasēti atkal kārtējie 1000 eiro par nobloķētā konta „apkalpošanu”, savukārt vairāki klienti aprīļa beigās šķīrušies no vēl 500 eiro ar firmulējumu „par dokumentu neatbilstību prasībām”.
Pati Rietumu banka, kā minēts, šos faktus nekomentē, savukārt kāds no kredītiestādei vairs nevajadzīgajiem klientiem to Pietiek raksturoja īsi – gluži vienkārši bankas īpašnieki, jūtot, ka biznesam ir beigas, vēlas uz atvadām vēl pagrābt, ko var.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
