Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas apgabaltiesa vērsusies Tieslietu ministrijā, lūdzot izstrādāt grozījumus likumā Par tiesu varu, lai normatīvais regulējums precīzi noteiktu darbības gadījumiem, kad tiesnesis tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas, līdz krimināltiesisko attiecību noregulējumam kriminālprocesā. Tiesneši atšķirīgi interpretē likuma normas, tādēļ vieni atsakās no jauna iztiesāt no amata atstādinātās tiesneses Ivetas Bērziņas lietas, kurās pasludināts saīsinātais spriedums, bet nav parakstīts pilnais spriedums, bet citi uzskata, ka šo lietu iztiesāšana no jauna pēc būtības ir likumiski pareizais rīcības veids.

Rīgas apgabaltiesa nenoliedz, ka kriminālprocesa dēļ no amata atstādinātās tiesneses Ivetas Bērziņas dēļ radušies sarežģījumi ar lietām, kurās tiesnese piedalījusies saīsinātā sprieduma pasludināšanā, bet pilnais spriedums nav parakstīts. Kopumā Rīgas apgabaltiesā šādas ir deviņas lietas, un, kā norāda tiesas preses sekretāre Inta Saboha, četrās civillietās pilnos tiesas sastāvos ir taisīti tiesas spriedumi un lietas izskatītas pēc būtības, bet ir gadījumi, kad tiesneši atstata sevi un pieņem lēmumu par atteikumu ierosināt apelācijas tiesvedību.

Par vienu šādu gadījumu Pietiek jau ziņoja. Pērn 29.oktobrī lietā tika pasludināts saīsinātais spriedums, bet pilnais spriedums bija paredzēts 12.novembrī – dienā, kad tika tiesnese tika aizturēta un pēc tam arī atstādināta no pienākumu pildīšanas.

Rīgas apgabaltiesa Pietiek skaidro, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 14.pantu civillieta tika nodota elektroniskai sadalei, lai tiktu izskatīta no jauna citā tiesnešu sastāvā. „2015.gada 28.janvārī tiesneši L.Grauda, G.Ungurs un G.Freimane atstatīja sevi no lietas izskatīšanas. 10.februārī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja I.Celmiņa sniedza izvērstu tiesību normu interpretāciju un atkārtoti nodeva lietu elektroniskai sadalei. 16.februārī tiesneši L.Blūmiņa, J.Freimanis un U.Danga atteicās atkārtoti ierosināt apelācijas tiesvedību un nosūtīja lietas dalībniekiem saīsinātā tiesas sprieduma norakstu, norādot, ka tas ir pārsūdzams 30 dienu laikā no noraksta nosūtīšanas dienas,” situāciju apraksta tiesa.

Līdz ar to izveidojās situācija, kas ļauj secināt, ka tiesību normu interpretācija un tiesnešu viedokļi atšķiras, proti, tiesību normu interpretācijas ceļā tiesneši nonāk pie atšķirīga rezultāta, norāda Rīgas apgabaltiesa, papildinot, ka, piemēram, pēc to deviņu lietu nodošanas elektroniskai sadalei, kuru sastāvos bija tiesnese I.Bērziņa, četrās civillietās pilnos tiesas sastāvos ir taisīti tiesas spriedumi un lietas izskatītas pēc būtības, bet šajā gadījumā tiesneši atstatīja sevi un pieņēma lēmumu par atteikumu ierosināt apelācijas tiesvedību.

„Norādām, ka šobrīd atšķirīgā tiesību normu interpretācija ir saistīta ar uzskatu, ka lietas izskatīšana tiek pabeigta ar saīsinātā sprieduma pasludināšanu un nav ņemts vērā, ka procesuālais termiņš sprieduma pārsūdzēšanai sākās no motivēta sprieduma (pilna sprieduma) sastādīšanas dienas, un tikai izbeidzoties pārsūdzības termiņām, ja spriedums nav pārsūdzētas, spēkā var stāties tikai pilns motivēts spriedums. Šobrīd tiesību normās nav precizēts regulējums par to, kā rīkoties gadījumos, ja lietā ir sastādīts, parakstīts un pasludināts saīsinātais spriedums, bet motivēto spriedumu tiesa nevar un arī nevarēs sastādīt neprognozējami ilgstošas tiesneša prombūtnes dēļ (kā tas ir šajā gadījumā ar tiesneses atstādināšanu līdz krimināltiesisko attiecību noregulējumam),” pauž apgabaltiesa.

Rīgas apgabaltiesa uzskata, ka pašreizējais normatīvais regulējums nav pietiekams, jo pieļauj dažādu interpretāciju un nesekmē iespēju vienādos un salīdzināmos apstākļos rast vienādu juridisko risinājumu, tādējādi var tikt aizskartas lietas dalībnieku tiesības uz taisnīgu tiesu, kā arī pārsūdzības iespējām un lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā.

Līdz ar to Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone vērsusies Tieslietu ministrijā, lūdzot izstrādāt grozījumus papildinot likuma „Par tiesu varu” tiesību normas un/vai procesuālās tiesību normas, lai normatīvais regulējums precīzi noteiktu darbības gadījumiem, kad tiesnesis tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas līdz krimināltiesisko attiecību noregulējumam kriminālprocesā.

Tiek arī lūgts izvērtēt nepieciešamību noteikt tiesas rīcību gadījumiem, kad tiesneša ilgstošas prombūtnes dēļ nav iespējama motivēta sprieduma sastādīšana saprātīgos termiņos vai arī tā nav iespējama vispār.

Rīgas apgabaltiesa cer, ka Tieslietu ministrija iespējami ātrākajā laikā izstrādās normatīvo regulējumu un virzīs to pieņemšanai Saeimā, lai novērstu iespēju dažādi interpretēt tiesību normas un, lai normatīvais regulējums būtu skaidrs un saprotams vienādi, informē Šaboha.

Savukārt Tieslietu ministrija atbildē Pietiek norāda, ka likumi jau tagad skaidri definējot, kā rīkoties šādās situācijās. „Tiesas sastāva nemainīgums ir procesuāls princips un kā tāds nostiprināts katrā procesa likumā. Gan KPL (452.panta otrā daļa), gan APL (111.panta otrā daļa), gan CPL (14.panta trešā daļa) noteic, ja lietas iztiesāšanas procesā kādu no tiesnešiem aizstāj cits tiesnesis, lietas iztiesāšanu sāk no jauna,” uzsver ministrija.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...