Rīgas brīvostas „konkursā” uzvar jau iepriekš labi zināmais velkoņa piegādātājs
L. Lapsa14.08.2011.
Komentāri (7)
Iesaki rakstu: 
Rīgas brīvostas izsludinātajā „konkursā” par jauna velkoņa iegādi uzvarējis jau sen pirms „konkursa” rezultātu izziņošanas zināmais pretendents: Pietiek to nosauca jau trīs nedēļas iepriekš.
Kā jau ziņots, konkursa piedāvājumu termiņš beidzās 19. jūlijā, un saskaņā ar tā nosacījumiem uzvarētājam jāspēj velkoni piedāvāt nieka četros mēnešos pēc līguma parakstīšanas. Kā norāda kuģubūves nomas pārstāvji, šādā termiņā uzbūvēt trīsdesmitmetrīgu kuģi „no nulles” faktiski nav iespējams, tam nepieciešams vismaz divreiz ilgāks termiņš.
Jau pirms konkursa beigām Pietiek informēja, ka vairākus miljonus vērtais velkonis, par kura iegādi pārvalde izsludinājusi oficiālu konkursu, jau ir uzbūvēts Ļeņingradas kuģubūves rūpnīcā Pella – Krievijas vadošajā velkoņu būvētājā, un ka tieši Pella jau pirms konkursa izsludināšanas neoficiāli izvēlēta kā tā uzvarētāja.
Tā arī izrādījies – Pella bija vienīgais pretendents „konkursā”, kurā piegādājamajam velkonim bija noteiktas apjomīgas specifiskas prasības, un tieši Pella tajā arī uzvarēja, gūstot tiesības Rīgas brīvostai piegādāt jaunbūvētu velkoni (attēlā - velkonis rūpnīcā Pella) ar ledus laušanas spējām, kura cena ir 6,35 miljoni eiro.
„Konkursi”, kuros uzvarētāji ir ne tikai skaidri zināmi, bet arī tiek publiski nosaukti vēl pirms „konkursu” noslēguma, ir diezgan reti pat Latvijā. Tāpēc Pietiek publikācijas un tā rīcībā esošos faktus jau nosūtījis gan LR ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Kā jau ziņots, oficiāli gan Leonīda Loginova vadītās brīvostas pārvaldes pārstāve Anita Leiškalne apgalvoja – pārvalde esot cerējusi, ka „savus piedāvājumus iesniegs vairāk pretendentu, jo interesi izrādīja Dānijas, Holandes, Polijas, Indijas, kā arī Ventspils kuģu būvētavas”.
Taču patiesībā pārvalde bija izdarījusi iespējami maz, lai par iespēju piedāvāt jaunu velkoni uzzinātu plašāks pretendentu loks, - publicitātes ziņā bija izdarīts absolūtais nepieciešamais minimums.
Līdz ar to Eiropas un pārējās pasaules kuģubūvētājiem – protams, izņemot tos, kurus jau laikus organizējusi pati brīvostas pārvalde - , lai uzzinātu par konkursu, būtu vajadzējis iedomāties aplūkot Latvijas Iepirkumu uzraudzības biroja vai pašas brīvostas pārvaldes mājas lapu. Vienīgais, kas bija izdarīts papildus, - ievietots paziņojums ES Oficiālā vēstneša pielikumā Tenders Electronic Daily.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.