Rīgas Dome: invalīd - tev nav tiesību izkļūt no dzīvesvietas
Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrība16.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēs visi ik dienu kaut kur dodamies – uz skolu, uz darbu uz veikalu, aptieku. Mums visiem liekas pašsaprotami, ka mēs varam iziet no savas dzīvesvietas bez problēmām un doties savās ikdienas gaitās. Bet vai mēs esam aizdomājušies, ka daudzām personām izkļūšana no dzīvesvietas ir svētki, respektīvi – daudzi Rīgas iedzīvotāji saskaras ar problēmu izkļūt no savas dzīvesvietas.
Runa ir par personām ar kustību traucējumiem. Šīm personām izkļūt no savas dzīvesvietas liedz pacēlāja neesamība. Ja, piemēram, lifts ir visiem pierasta lieta, tad pacēlājs personām ratiņkrēslā vairs nav tik plaši sastopams daudzdzīvokļu mājās.
Pašreizējā situācija Rīgas pilsētas iedzīvotājiem, kuriem ir kustību traucējumi un ir nepieciešams panduss/pacēlājs, ir tāda, ka teorētiski atbalsts pastāv un, lai iegūtu pacēlāju lietošanā, ir jāvēršas Rīgas Domes labklājības departamentā. Vairāk informācijas - https://ld.riga.lv/lv/socialie-pakalpojumi-102/socialie-pakalpojumi-49/invalidu-ritenkreslu-pacelaju-pieskirsana-lietosana.html.
Teorijā viss būtu jauki – pacēlāju piešķir un finansē Rīgas pilsētas pašvaldība, tomēr ir daži „bet”. Pirmkārt, Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.125, kas izdoti 2011. gada 19. maijā „Par kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība piešķir lietošanā riteņkrēsla pacēlājus” nosaka, ka personai, kam ir nepieciešams pacēlājs, ir nepieciešams, lai dzīvesvieta, kur nepieciešams pacēlājs, ir personas īpašumā vai arī ar īres līgumu uz vismaz 5 gadiem.
Otrkārt, personai, kam tāpat jau ir kustību traucējumi, ir nepieciešams iegūt piekrišanu – respektīvi, savākt parakstus no kaimiņiem un pārējiem mājas iedzīvotājiem. Par šo tēmu plašsaziņas līdzekļi jau ātrāk cēla trauksmi – skatīt rakstu https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ieslodziti-majoklos-cilvekiem-ar-invaliditati-joprojam-nepieejams-teju-katrs-latvijas-nams.a333628/.
Lai šo situāciju mainītu, sabiedrības iniciatīvu portālā manabalss.lv ir uzsākta parakstu vākšanas kampaņa ar devīzi – „Par pieejamu Rīgu personām ar kustību traucējumiem”. Iniciatīvas mērķis ir dot iespēju ikvienai Rīgā dzīvojošai personai ar kustību traucējumiem lietošanā iegūt pacēlāju vai pandusu.
Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Vera Semjonova. Vera Semjonova ir arī Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības (LBDMIAB) pārstāve.
Idejas autore skaidro, ka Rīgā dzīvo daudz cilvēku ar invaliditāti un kustību traucējumiem, kuriem iekļūšanai un izkļūšanai no dzīvesvietas ir nepieciešams panduss vai pacēlājs. Tomēr pašreizējā kārtība bieži vien šo iespēju liedz, pārkāpjot šo cilvēku tiesības uz rīcības brīvību. Rīgas domes noteikumi paredz pacēlāju uzstādīšanu tikai tādiem pieteicējiem, kuriem attiecīgais mājoklis ir īpašumā vai kuriem ir īres līgums uz vismaz pieciem gadiem.
Tas ir diskriminējoši pret personām ar kustību traucējumiem, ja to faktiskā dzīvesvieta nav īpašumā vai tiek īrēta uz nenoteiktu laiku. Arī personām ar invaliditāti ir tiesības brīvi izvēlēties dzīvesvietu. Tāpat ir nepieņemami, ka cilvēkam ar kustību traucējumiem ir jāsavāc visu savu kaimiņu piekrišana pacēlāja ierīkošanai kāpņu telpā. Personas rīcības brīvība nav kaimiņiem izlemjams jautājums.
Tāpēc ir jāgroza Rīgas domes saistošie noteikumi, nosakot, ka ikvienai personai ar invaliditāti, kurai ir kustību traucējumi, neatkarīgi no tā, vai dzīvesvieta ir īpašumā vai tiek īrēta, ir iespēja iegūt lietošanā pandusu un pacēlāju.
Rīgas dzīvojamie nami līdz ar to kļūs pieejamāki personām ar invaliditāti un kustību traucējumiem, un personas, kam būs nepieciešams panduss un/vai pacēlājs, to varēs iegūt bez diskriminējošiem noteikumiem un prasībām, norāda iniciatīvas pārstāve.
Par iniciatīvu ir iespējams parakstīties šeit: https://manabalss.lv/par-pieejamu-rigu-personam-ar-kustibu-traucejumiem/show. Pašlaik par iniciatīvu ir parakstījušies vairāk nekā 1200 cilvēki. Iniciatīva jau vienreiz tika iesniegta Rīgas domē, tomēr Rīgas domes Labklājības departaments noraidīja šo iniciatīvu. Taču turpinās parakstu vākšana par šo iniciatīvu, kā arī nesen esam atkārtoti vērsušies pie Rīgas Domes deputātiem un Tiesībsarga, lūdzot iesaistīties problēmas risināšanā.
Diemžēl izskatās, ka Rīgas Domei nav politiskās gribas nodrošināt sociāli mazaizsargātākajai iedzīvotāju grupai – personām ar invaliditāti un kustību traucējumiem elementāru pamatvajadzību – izkļūt no dzīvesvietas – tajā pašā laikā ik pa laikam uzpeld dažādi skandāli par dažādu Rīgas pašvaldības uzņēmumu mistiskajiem konsultantiem, kas saņem neadekvātu atlīdzību par darba imitāciju.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
