Rīgas dome pieprasa informāciju par tramvaju pārdošanu "par sviestmaizi", Bemhens klusē
PIETIEK02.02.2014.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Rīgas dome pieprasījusi no pašvaldības SIA Rīgas satiksme sīkāku informāciju par nolietoto tramvaju formālo izsoli, kurā tramvaji pārdoti par nepilniem 2500 eiro gabalā - zemāku cenu, nekā varētu iegūt, pat tos vienkārši nododot metāllūžņos. Tikmēr pats uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens (attēlā) jau tradicionāli klusē, atsakoties sniegt jebkādu informāciju par viņa vadītā uzņēmuma rīcību.
Rīgas satiksmes oficiālais kapitāldaļu turētājs, Rīgas mērs Nils Ušakovs ir devies atvaļinājumā, tādēļ savu komentāru par pusslepeno Rīgas satiksmes izsoli nesniedza. Savukārt Rīgas satiksmes valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens vairāku dienu laikā tā arī nespēja vai nevēlējās atbildēt, vai meklēs, kurš īsti vainīgs pie tā, ka tramvaji nav pārdoti par iespējami augstāko cenu.
Informāciju no pašvaldības uzņēmuma ir pieprasījis domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks, taču par iznākumu jau tagad skaidri liecina deputāta teiktais - viņa viedoklis esot, ka pagaidām, pēc publiski izskanējušās informācijas, nav pamata domāt, ka izsolē būtu pieļauti pārkāpumi.
Pietiek jau ziņoja par Rīgas satiksmes paklusām rīkoto izsoli, kurā 30 vecie tramvaji pārdoti par nepilniem 2500 eiro gabalā, kamēr pat metāllūžņu uzpircēji lēš, ka par vienu tramvaju varētu maksāt vismaz 3500 eiro. Tikmēr "par lēto" nopirktie Rīgas tramvaji nonākuši Ukrainas uzņēmuma Real –NP īpašumā, kas tos plāno izmantot Harkovas iedzīvotāju pārvadāšanai.
Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka patiesībā Rīgas domei piederošais uzņēmums īpaši parūpējies, lai izsolē nebūtu „lieku” dalībnieku un tos iegūtu Ukrainas kompānija Real-NP. Summa, par kuru uzņēmums piekritis pirkt vecos tramvajus, ir tikai nedaudz lielāka par to, kuru mazāksolīšanas izsolē kā slepeno bija noteikusi Rīgas satiksme un zem kuras izsole būtu uzskatāma par nenotikušu.
Iepriekš Rīgas satiksme šos tramvajus tikpat paklusām organizētā izsolē pārdeva arī vairāksolīšanā, taču par šo izsoli vispār neviens neizrādīja interesi.
Pietiek šodien publicē arī virkni fotogrāfiju, ko iesūtījis kāds mūsu lasītājs un kurās redzama tramvaju sagatavošana aizvešanai.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
